FOTO: Freepik
No 1. jūlija stājas spēkā noteikumi, kas nosaka vienveidīgu un skaidru rīcību procesa virzītājiem, operatīvās darbības subjektiem, tiesām, Finanšu izlūkošanas dienestam un kredītiestādēm gadījumos, kad tiek pieprasītas un sniegtas kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Tāpat paredzēts ieviest tehnisko risinājumu, kas datu apmaiņu starp minētajiem subjektiem padarīs ātrāku un vienkāršāku.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 393 “Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā” izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 63. panta 3.1 un 3.2 daļu.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
Kriminālprocesa likums un Operatīvās darbības likums paredz, ka procesa virzītājam un operatīvās darbības subjektam pirms datu apmaiņas pieprasīšanas no kredītiestādes ir jāsaņem Kriminālprocesa likumā vai Operatīvās darbības likumā paredzētais izmeklēšanas tiesneša apstiprinājums, tiesneša akcepts vai prokurora piekrišana pieprasīt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai veikt darījuma pārraudzību.
Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmā daļa noteic, ka kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai sniedzamas šajā likumā noteiktajā kārtībā:
Kredītiestāžu likuma 63. panta otrā un trešā daļa likuma redakcijā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā noteic, ka dienests un tiesa nepieciešamās ziņas pieprasa rakstveidā, pieprasījumā norādot precīzu ziņu nosaukumu un apjomu, kā arī ziņu pieprasīšanas pamatojumu – attiecīgo normatīvo aktu, starptautisko līgumu vai Eiropas Savienības normatīvo aktu. Savukārt procesa virzītājs vai operatīvās darbības subjekts ziņas pieprasa un kredītiestāde sniedz atbilstoši šā panta 3.2 daļā noteiktajam, teikts likumprojekta anotācijā.
MK noteikumi iedalīti sešās nodaļās:
MK noteikumos Nr. 393 “Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā” ir noteikti vairāki datu apmaiņas kanāli. Iespējama datu apmaiņa, izmantojot Kriminālprocesa informācijas sistēmu un datu izplatīšanas tīklu. Šo kanālu plānots izmantot attiecībā uz procesa virzītājiem un nākotnē, kad tiks rasts atbilstošs tehniskais risinājums, arī uz operatīvās darbības subjektiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Paredzēta arī datu apmaiņa ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot transporta slāņa drošību. Šo kanālu plānots izmantot, ja nebūs uzsākta datu apmaiņa ar Datu izplatīšanas tīklu (operatīvās darbības subjektiem līdz brīdim, kad tiks rasts cits tehniskais risinājums) vai ja tiks konstatēts neplānots datu izplatīšanas tīkla darbības pārtraukums, ko nav iespējams novērst vienas darba dienas laikā, kā arī ja ziņas darījuma pārraudzības gadījumā pieprasīs tiesa.
Noteikta arī datu apmaiņa ar dienesta starpniecību. Šo kanālu varēs izmantot procesa virzītāji un operatīvās darbības subjekti īpašos gadījumos, kad informācijas atklāšana par kriminālprocesa vai operatīvās darbības faktu var apdraudēt kriminālprocesa vai operatīvās darbības intereses.
Līdz ar MK noteikumu Nr. 393 spēkā stāšanos spēku zaudējuši MK 2010. gada 15. jūnija noteikumi Nr. 535 “Noteikumi par kārtību, kādā kredītiestāde sniedz ziņas saistībā ar darījuma pārraudzību klienta kontā, un šo ziņu sniegšanas termiņiem”.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.