Pasaulē viena no zināmākajām korupcijas uztveres pētniecības institūcijām ir Berlīnē bāzētā nevalstiskā starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International” (TI), kas katru gadu veic pētījumu par korupcijas uztveres indeksu (KUI). Šis indekss sniedz iespēju novērtēt un salīdzināt dažādu valstu korupcijas līmeni pēc organizācijas specifiski atlasītajiem kritērijiem.
Kā nosaka korupcijas uztveres indeksu
Korupcijas uztveres mērīšanas kritēriji sevī ietver dažādu avotu datus, kas attēlo uzņēmēju un ekspertu viedokli par korupcijas līmeni valsts pārvaldē. KUI noteikšanā kopumā tiek izmantoti 13 dažādu organizāciju pētījumi (vidēji katrai valstij 8–11 pētījumi). Indeksā tiek iekļauti dati no tādiem starptautiski atzītiem avotiem kā “Freedom House”, Pasaules Ekonomikas forums, Bertelsmana fonds (Bertelsmann Stiftung), “Economist Intelligence Unit” u. c.
Korupcijas uztveres mērīšanai visās valstīs tiek izmantota vienota metodoloģija.
Korupcijas uztveres mērīšanai visās valstīs tiek izmantota vienota metodoloģija. Katra valsts tiek novērtēta skalā no 0 līdz 100 punktiem: 0 punkti tiek piešķirti ļoti korumpētām valstīm, savukārt 100 punkti – no korupcijas pilnīgi brīvām valstīm. Tādējādi, jo lielāks ir KUI iegūtais punktu skaits, jo vairāk cilvēku uztvere ir vērsta korupcijas neesamības virzienā, līdz ar to teorētiski zemāks ir arī korupcijas līmenis. KUI izstrādātāji šo indeksu definē kā rādītāju, kas atspoguļo valsts iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par to, cik korumpēta ir valsts pārvaldes sistēma.
Kā precizēja TI Latvijas nodaļas – organizācijas par atklātu sabiedrību “Delna” – direktore Liene Gātere, “no KUI izmantotajiem pētījumiem tiek atlasīti tikai jautājumi, kas tiešā mērā saistīti ar korupciju. Piemēram, no konkrētā “Freedom House” pētījuma paņemti 10 jautājumi, kas tiešā veidā saistīti ar korupciju tās plašākā izpratnē. Šeit ietilpst tādi jautājumi kā “Vai valdība publicē valsts pārvaldes vakanču sarakstu?” un “Vai trauksmes cēlējiem un žurnālistiem tiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība?”.”
Latvijas vērtējums – virs vidējā
Šogad paziņotajos KUI rezultātos par 2019. gadu no kopumā 180 analizētajām valstīm Latvija ierindojas 44. vietā ar 56 punktiem. Vieta tiek dalīta ar tādām valstīm kā Gruzija, Čehija un Kostarika. Apskatot tuvāko kaimiņvalstu rezultātus, redzams, ka Latviju apsteigusi gan Lietuva, kurai 2019. gadā piešķirti 60 punkti (35. vieta), gan Igaunija ar 74 punktiem (18. vieta).
Kopumā 180 valstu vidū, kuras novērtētas KUI pētījumā, Latvija pieder pie tās valstu grupas (aptuveni trešā daļa), kas ir pārsniegušas 50 punktu robežu. Dalītu pirmo vietu šajā novērtējumā ieguvusi Dānija un Jaunzēlande ar 87 punktiem. Jāpiemin, ka vidējais KUI visu aprēķināto valstu rezultāts ir 43 punkti, kas norāda, ka Latvija ar 56 punktiem atrodas virs vidējā līmeņa.
Lai pilnīgāk novērtētu Latvijas sasniegto, tabulā apkopoti deviņu Baltijas jūras reģiona valstu rezultāti 11 gadu laika periodā – no 2009. gada līdz 2019. gadam.
Dati liecina, ka Latvijas punktu skaits šajā periodā tik tiešām bijis viszemākais, taču ir saskatāmas arī pozitīvas tendences. Latvijai novērojama augsta iegūto punktu amplitūda (sasniegto augstāko (58 punkti 2017./2018. gadā) un zemāko (42 punkti 2011. gadā) vērtējumu šķir 16 punkti). Kopumā laika periodā no 2011. gada līdz 2018. gadam Latvija uzlabojusi savu KUI rezultātu par 20 vietām valstu kopvērtējumā. Baltijas jūras reģiona valstu KUI līderi pēc valstīm piešķirto punktu daudzuma ir tieši Skandināvijas valstis – Dānija, Zviedrija, Norvēģija un Somija –, kurām seko arī Vācija.
Baltijas valstu mērogā Latviju un Lietuvu krietni apsteidz Igaunija, kuras KUI līmenis turpina tuvoties Skandināvijas valstu KUI. Jāpiemin, ka arī Polijas punktu skaits ir zemāks nekā Igaunijai un mainās drīzāk līdzīgi Latvijas un Lietuvas rezultātiem. Mazāk KUI punktu nekā Latvija 2019. gadā Eiropā ieguvušas tādas valstis kā Itālija (53), Grieķija (48), Horvātija (47), Ungārija (44), Rumānija (44), Slovākija (50), Malta (54), Bulgārija (43) un Moldova (32).
Apzinoties KUI kā socioloģiskā pētījuma metodoloģiju, katrs no mums var izvērtēt Latvijas sasniegtos rezultātus un iekļaušanos Baltijas un Baltijas jūras reģiona valstu lokā, kā arī padomāt par savu korupcijas uztveri ikdienā.
