NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. februārī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Valsts pārvalde
6
6

Vai pretkorupcijas centieni nonākuši strupceļā?

Latvijas vērtējums globālajā korupcijas uztveres indeksā pērn pasliktinājies, bet pēdējos gados kopumā stagnējis. Viens no galvenajiem iemesliem: sabiedrība redz, ka skaļi iesākti kriminālprocesi nevainagojas ar gaidītajiem augļiem – tiesas spriedumiem saprātīgos termiņos un vainīgo sodīšanu.

FOTO: Freepik

Pasliktinājies Latvijas vērtējums globālajā korupcijas uztveres indeksā. Ko tas nozīmē, un ko darīt?

īsumā
  • Latvijas vērtējums globālajā korupcijas uztveres indeksā pērn pasliktinājies, bet pēdējos gados kopumā stagnējis.
  • Korupcijas uztveres indekss, ko veic, aptaujājot galvenokārt uzņēmējus, politiķus, valsts pārvaldes darbiniekus un citas ekonomikas un politikas jautājumos kompetentas personas, atspoguļo korupcijas uztveri, nevis objektīvus rādītājus.
  • Viens no galvenajiem korupcijas uztveres indeksa pasliktināšanās iemesliem ir skaļu kriminālprocesu nevainagošanās ar panākumiem.
  • Latvijai jāefektivizē tiesu darbs, jāstiprina valsts iestāžu iekšējā godaprāta un kontroles sistēmas, jāstiprina KNAB kapacitāte un jāveic preventīvais darbs.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (TI) veidotajā korupcijas uztveres indeksā (KUI) pērn Latvija ar 56 punktiem ierindota 44. vietā 180 vērtēto valstu vidū. 2018. gada indeksā Latvijai tika piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41. vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Latvijas vieta korupcijas uztveres indeksā pasliktinājusies arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Lietuva ar 60 punktiem un Igaunija ar 74 šogad abas pakāpušās par vienu punktu. Pēdējo piecu gadu laikā – no 2014. gada līdz 2019. gadam – Latvijai KUI rangā izdevies pakāpties tikai par vienu punktu, Lietuvai – par diviem, bet Igaunijai par pieciem.

Atspoguļo korupcijas uztveri, nevis objektīvus rādītājus

KUI, kuru ik gadu publicē TI, valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100 – 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcijas uztvere, bet 100 – ka korupcijas uztvere ir zema. Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs ir 64 punkti.

KUI ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators, kas balstās dažādu pētījumu rezultātos. Respondenti – galvenokārt uzņēmēji, politiķi, valsts pārvaldes darbinieki un citas ekonomikas un politikas jautājumos kompetentas personas. Latvijas KUI 2019. gadā aprēķināts, summējot datus no  deviņiem avotiem: Pasaules Ekonomikas foruma, “Global Insight Country Risk Ratings”, “Bertelsmann Foundation Transformation Index”, “IMD World Competitiveness Yearbook”, “Bertelsmann Foundation Sustainable Governance Index”, “PRS International Country Risk Guide”, “Varities of Democracy Project”, “Economist Intelligence Unit” un “Freedom House Nations in Transit Ratings”, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KUI atspoguļo korupcijas uztveri, nevis objektīvus rādītājus, kas varētu būt, piemēram, notiesājoši tiesu spriedumi attiecīgas kategorijas kriminālprocesos. Tāpat būtiski, ka aptaujas neatspoguļo visas sabiedrības viedokli. Tomēr izvēlētais respondentu loks ļauj izdarīt secinājumus par kopainu korupcijas riska vidē, kāda rodas politikas, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes darbības saskarsmes punktos. Vislielākā ietekme uz korupcijas uztveres rādītājiem ir gadījumos, kad valstī konstatē nepotisma esamību, nelikumīgu partiju finansēšanu un aizdomīgi ciešas saites starp politiku un biznesu.

Valstu KUI, tāpat kā to globālās konkurētspējas indekss un “Doing Business” reitings, tiek vērtēts kā autoritatīvs informācijas avots, kurš liecina arī par investīciju klimatu un, tāpat kā faktiskās korupcijas līmenis, ietekmē valsts ekonomiku, atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Pietrūcis spēju vainīgos saukt pie atbildības

“Es domāju, ka KUI rādītājs atspoguļo zināmus griestus, pret kuriem Latvijas pretkorupcijas centieni pēdējos gados ir atdūrušies. Piemēram, neraugoties uz visu, kas pretkorupcijas jomā ir darīts, uzņēmēju viedoklis aptaujās par korupciju publiskajos iepirkumos joprojām ir ārkārtīgi kritisks,” Latvijas korupcijas uztveres indeksu skaidro pretkorupcijas eksperts, sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. Nepatīkamie atklājumi Rīgas domē un citviet liecina, ka nozīmīgos sektoros korupcijas problēmas ir saglabājušās tikpat lielas kā pirms desmit gadiem un senāk, lēš eksperts.

Par spīti tam, ka pēdējos gados ir atklātas vairākas noziedzīgas shēmas un tiesībaizsardzības iestādes sākušas nozīmīgus kriminālprocesus korupcijas lietās, tām pietrūcis spēju vainīgos saukt pie atbildības. Piemēram, tā dēvētajā “Rīgas satiksmes” lietā, kura tika sākta 2018. gada beigās, joprojām nav redzama progresa, uz galvaspilsētas pārvaldības problēmām salīdzinoši augstās korupcijas uztveres veidošanā Latvijā norāda arī TI Latvijas nodaļas “Delna” direktore Liene Gātere.

“Droši vien ne bez nozīmes šeit ir politiskais līmenis – ārkārtīgi niecīgais valsts naudas apjoms, kas līdz nesenam laikam tika piešķirts partijām, ļoti mazais partiju biedru skaits un kritiski zemais pilsoņu skaits, kas partijām uzticas, spriež V. Kalniņš. “Tas viss palīdzējis saglabāties partiju modelim, kurā sponsori un citi partijām pietuvināti indivīdi cenšas ziedoto un citādi partijā ieguldīto atgūt no valsts korupcijas ceļā.”

Sabiedrībai, visticamāk, nav palikuši nepamanīti gadījumi, kas norāda uz iespējamu nepotismu – politiķu centieniem panākt “savu cilvēku” nonākšanu ietekmīgos amatos. Negatīvu iespaidu uz korupcijas uztveri pērn varētu būt atstājis arī Satversmes tiesas lēmums par spēkā neesošu atzīt likuma prasību internetā publiskot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu, lēš “Delnas” vadītāja.

“KUI norāda – lai arī cik nopietni un darbietilpīgi būtu bijuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) centieni cīnīties ar korupcijas sērgu 2019. gadā, pagaidām pārliecinošus rezultātus neesam sasnieguši,” atzīst biroja priekšnieks Jēkabs Straume. Tiesa, kā norāda V. Kalniņš, ja KNAB, kas, viņaprāt, strādājis visumā labi, “atklāj lielas korupcijas afēras, var būt, ka KUI uzlabojas, jo Latvija rāda spēju pret korupciju cīnīties, bet var būt arī tā, ka KUI pasliktinās, jo cilvēki ieraudzījuši, “cik slikti vēl ir ar to korupciju””.

Politiskā griba pieaugusi, deklarētie mērķi – pārāk optimistiski

Krišjāņa Kariņa valdības un šīs Saeimas darba darbības gada laikā politiskā griba korupcijas apkarošanā atsevišķās jomās palielinājusies, spriež L. Gātere. Ir samazināta partiju atkarība no lielo sponsoru naudas, palielinot tām Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā paredzēto finansējumu no valsts budžeta. Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikts, ka Saeimas deputāts, Ministru prezidents un viņa biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs un parlamentārais sekretārs amatu biedrībā, nodibinājumā vai sociālajā uzņēmumā var ieņemt tikai tad, ja par to nesaņem atalgojumu.

“13. Saeima pretkorupcijas jomā nemaz nav strādājusi tik slikti. Ir pieņemts Trauksmes celšanas likums, palielināts valsts finansējums partijām, grozīti Krimināllikuma panti, pilnīgāk salāgojot dažus ar korupciju saistītus noziedzīgus nodarījumus ar starptautiskajiem standartiem, Valsts kontrolei ir piešķirtas tiesības piedzīt zaudējumus, un palielināta pašvaldību kapitālsabiedrību atklātība,” pretkorupcijas panākumu uzskaitījumu papildina V. Kalniņš.

Jaunā valdība kā mērķi deklarējusi panākt Baltijas valstīs zemāko korupcijas līmeni. Savukārt viens no Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem ir līdz 2020. gadam sasniegt 70 punktus indeksā. Taču, kā secina “Delnas” vadītāja, ņemot vērā līdzšinējās tendences pretkorupcijas jomā, Latvijai būtu vajadzīgi apmēram 15 gadi, lai šos mērķus sasniegtu.

Pētījumi atklāj saistību starp korupciju un demokrātijas līmeni valstī, jo korupcijai lielākas iespējas ir attīstīties valstīs ar vāju demokrātiju. Pilnīgas demokrātijas (full democracies) KUI saņem vidēji 75 punktus, nepilnīgas demokrātijas (flawed democracies) – 49 punktus, režīmi ar autokrātijas elementiem – 35 punktus, bet autokrātiski režīmi – tikai 30 punktus, secina TI. Tiesa, kā norāda L. Gātere, šāds iedalījums nav uzskatāms par absolūtu, jo valstīs ar autoritāru vai pat totalitāru režīmu korupcijas uztveres līmenis var būt arī salīdzinoši zems.

Jāpilnveido kontrole, interešu konflikta novēršana un KNAB

“Delnas” ieskatā, lai tuvotos valdības izvirzītajiem mērķiem, jāstiprina valsts iestāžu iekšējā godaprāta un kontroles sistēmas, radot korupcijai nelabvēlīgu augsni. Pēc KNAB datiem, tikai 37% publiskās pārvaldes iestāžu 2017. gadā bijis izstrādāts pretkorupcijas plāns, norāda L. Gātere. Tāpat jāpilnveido interešu konfliktu novēršana un jāpaplašina to pārvaldības sistēma, iekļaujot arī neatalgotus ārštata padomniekus. Lai veicinātu atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu, jāpieņem visaptverošs lobēšanas atklātības regulējums, nodrošinot lobētājiem vienādus spēles noteikumus. Tāpat būtu nepieciešams stiprināt KNAB kapacitāti un panākt, lai tas strādātu ar lielāku atdevi pretkorupcijas politikas plānošanā un preventīvajā darbā, ko tam par pienākumu uzliek likums, rezumē “Delnas” vadītāja.  

Vadošā loma korupcijas novēršanas politikas koordinācijā ir deleģēta KNAB, kuram saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. pantu jāizstrādā korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģija un valsts programma, ko apstiprina Ministru kabinets. Ātrāku pretkorupcijas darba rezultātu sasniegšana būtu iespējama, nodrošinot biroju ar lielāku darbinieku skaitu un konkurētspējīgu atalgojumu, kas ļautu KNAB piesaistīt kvalificētākos ekspertus, izmeklētājus, analītiķus un operatīvos darbiniekus, skaidro J. Straume, piebilstot: “Rokas nenolaižam. Lieliski apzināmies biroja darba rezultātu nozīmīgumu valsts izaugsmes nodrošināšanā.”

Iespējams, labākus rezultātus arī pretkorupcijas jomā palīdzēs sasniegt specializētās ekonomisko noziegumu tiesas izveide, kura definēta kā viena no valdības prioritātēm un kura varētu arī nodarboties ar korupcijas lietu izskatīšanu, atzīst LV portāla aptaujātie eksperti. Tiesa, kā norāda A. Sauka, pieredze liecina, ka pasākumi tiesībaizsadzības jomā Latvijā, kā to demonstrē valdības spēja ātri sakārtot finanšu sistēmu bailēs no nokļūšanas “Moneyval” pelēkajā sarakstā, mēdz vainagoties panākumiem ārēja spiediena dēļ. 

Kopumā, kā pauž “Delnas” vadītāja, Latvijā būtu nepieciešama aptverošāka un sistēmiskāka pretkorupcijas politikas plānošana un īstenošana ar regulāru ikgadēju situācijas izvērtējumu.

“Šie un citi jautājumi ir jārisina kompleksi, ne tikai tiesībsargājošajām iestādēm apkarojot koruptīvus gadījumus, bet iesaistoties arī citu nozaru atbildīgajām institūcijām un sabiedrībai kopumā, papildina A. Sauka. KUI lejupslīde liecina, “ka Latvijas valstij vēl ir daudz darāmā korupcijas apkarošanā un krimināllietu iztiesāšanā, publiskās pārvaldes efektivitātes un caurskatāmības veicināšanā, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā, ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanā, arī nodokļu jomā,” rezumē ekonomists.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU