Bīstamākie vēl aizvien ir telefonkrāpnieki, taču noziedznieku saziņas kanāli ir arī īsziņas un e-pasti.
Krāpnieku metodes ir daudzveidīgas, sākot ar mēģinājumiem iekārdināt ar atlaidēm komunālajiem maksājumiem vai fantastisku peļņu no investīcijām, beidzot ar centieniem iebiedēt, piemēram, draudot ar sodiem par nelikumīgām darbībām ar kriptovalūtu, norāda Finanšu nozares asociācija.
- Krāpnieki pielāgojas sabiedrības aktualitātēm, piemēram, ikgadējā ienākumu deklarācijas iesniegšana VID
- Krāpnieciski e-pasti no bankām
- Draudi bloķēt e-pasta kontu
- Krāpnieciskas vēstules Valsts policijas un Interpola vārdā
- Investīciju krāpnieki sola pasakainu peļņu
- Telefonkrāpšana, uzdodoties par valsts iestāžu darbiniekiem
- Viltus loterijas
- Viltus pārdošanas sludinājumi
- Viltus pasta sūtījums
- Viltus kompensācija pēc Covid-19 pārslimošanas
Krāpnieki pielāgojas sabiedrības aktualitātēm
Krāpnieki kļūst arvien radošāki, pielāgojas tirgus situācijai un mēģina sasaistīt uzbrukumu ar kādu aktuālo notikumu, paziņojumā medijiem atklāj SEB banka. Piemēram, šobrīd ir aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta īsziņas it kā no Valsts ieņēmumu dienesta saistībā ar gada ienākumu deklarācijām, kuras iedzīvotājiem nepieciešams iesniegt. Īsziņā ir aicinājums pārbaudīt informāciju par nodokļu atmaksu, un, klikšķinot uz saites, atveras SEB internetbankai līdzīga lapa. Būtībā šī krāpšanas metode ir pikšķerēšana – tās mērķis ir iegūt bankas klienta datus, kamēr viņš mēģina reģistrēties viltotā internetbankā, un paralēli veikt krāpnieciskas darbības īstajā klienta internetbankā.
Krāpnieciski e-pasti no bankām
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.LV), apkopojot krāpšanas tendences februārī, konstatējusi vairākas noziedznieku pielietotās metodes. Visu mēnesi masveidā tika izsūtīti krāpnieciski e-pasti bankas “Citadele” vārdā.
Krāpnieki adresātus nešķiroja, un e-pasti sasniedza arī “Swedbank” un SEB bankas klientus.
Starp CERT.LV saņemtajiem paraugiem tika identificēti arī tādi, kuros bija inficēts pielikums.
Tādēļ iedzīvotājiem vajadzēja būt īpaši uzmanīgiem un nekādā gadījumā nedrīkstēja vērt vaļā pielikumu. Ļaundaru mērķis bija sensitīvas informācijas, t. sk. bankas piekļuves datu, izgūšana.
Draudi bloķēt Inbox.lv lietotāju e-pasta kontu
Februārī atkārtoti tika fiksēti mēģinājumi apkrāpt Inbox.lv lietotājus, krāpniekiem aicinot pikšķerēšanas vietnē apmaksāt kavētos rēķinus par e-pasta servisa pakalpojumiem, tostarp aizsardzību pret surogātpastu.
Rēķinu neapmaksāšanas gadījumā krāpnieki draudēja bloķēt ienākošos un izejošos e-pastus.
CERT.LV aicināja saņemtos e-pastus ignorēt un dzēst.
Krāpnieciskas vēstules
Kaut arī februārī manāmi samazinājās mēstuļu e-pastu apjoms, kuros tika nesankcionēti izmantots Valsts policijas un Interpola logo, minētie e-pasti joprojām cikliski parādījās “apritē”. Krāpnieku mērķis, tāpat kā līdz šim, ir bijis iebiedēt saņēmēju ar cietumsodu par iesaisti digitālā satura patērēšanā, kas saistīts ar bērnu pornogrāfiju, uzsākt ar viņu saraksti un vēlāk izkrāpt naudu. Šādi e-pasti ir izplatīti tieši pēdējā pusgada laikā. CERT.LV aicina iedzīvotājus saņemtos e-pastus ignorēt un neuzsākt saraksti ar krāpniekiem.
Valsts policija ir brīdinājusi par krāpnieciskām vēstulēm, kas tiek izsūtītas Latvijas Valsts policijas vai Interpola vārdā. Tajās norādīts, ka persona tiek uzaicināta uz tiesu saistībā ar pornogrāfijas apriti.
Šie e-pasti tiek izsūtīti ar mērķi izvilināt personas datus un izkrāpt naudu.
Proti, atbildot uz e-pastu, iedzīvotājam tiek nosūtīts krāpniecisks dokuments, kurā prasīts samaksāt “sodu”, lai it kā tiktu izbeigta tiesvedība.
Ticamības radīšanai noziedznieki atsaucas arī uz konkrētām Latvijas policijas un tieslietu struktūras amatpersonām.
Ne Valsts policija un tās amatpersonas, ne citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki šādas vēstules neizsūta. E-pasta viltojumu var atpazīt arī pēc izsūtītāja adreses – valsts iestādes izmanto noteiktas e-pasta adreses, piemēram, vards.uzvards@vp.gov.lv.
Turklāt par krāpšanu liecina arī daudzās saturiskās, stilistiskās un gramatiskās kļūdas e-pastā. Redzams, ka teksts tulkots ar kādu automātiskās tulkošanas programmu.
Investīciju krāpnieki
Joprojām turpinās investīciju krāpnieku aktivitātes. Finanšu krāpnieki reklamē dažādas iespējas, solot vilinošus veidus ne vien kapitāla saglabāšanai, bet arī ievērojamai tā pavairošanai.
Viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings, skaidro Finanšu nozares asociācija.
Valsts policijas novērojumi liecina, ka lielākās summas iedzīvotāji zaudē, iesaistoties apšaubāmās investīciju platformās.
Kāda sieviete interneta vietnē bija aizpildījusi anketu saistībā ar investīciju pakalpojumiem, norādot savu tālruņa numuru. Pēc brīža viņai piezvanījis krievu valodā runājošs vīrietis, kurš uzdevies par finanšu platformas konsultantu. Turpinot saziņu, pēc vīrieša pieprasījuma sieviete savā mobilajā ierīcē instalējusi kādu programmatūru, sniedzot svešiniekam iespēju ar tās palīdzību attālināti pieslēgties viņas telefonam. Rezultātā viņai tika izkrāpta nauda.
Pirms pieņemt lēmumu par investīciju pakalpojumu izmantošanu, jāpārbauda, vai konkrētais uzņēmums ir saņēmis licenci. Informācija par licencētiem finanšu, tai skaitā ieguldījumu, pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē, sadaļā “Tirgus dalībnieki”.
Pēc svešinieku pieprasījuma datorā nedrīkst instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk”, “Quick Support” un “Team Viewer”, ar kuru palīdzību svešinieki var attālināti pieslēgties datoram un bankas kontam un veikt nelikumīgas darbības ar finanšu līdzekļiem.
Telefonkrāpšana
Jau iepriekšējos gados viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem bija telefonkrāpšana, viltvāržiem piezvanot un uzdodoties par bankas darbiniekiem, finanšu speciālistiem u. tml. Tomēr pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka krāpnieki arvien biežāk uzdodas arī par valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, norāda Valsts policija.
Visbiežāk krāpnieki uzdodas par policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.
Lai izvilinātu iedzīvotāju bankas konta datus, viņi izdomā dažādus stāstus, piemēram, ka šie dati esot nepieciešami, jo iedzīvotāja bankas kontā kāds veic nelikumīgas darbības.
Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, krāpnieki pat atdarina valsts iestāžu tālruņa numurus, kā, piemēram, operatīvo dienestu tālruņa numurus 110 un 112. Proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā redzams, ka ienākošais zvans ir no policijas vai kādas citas valsts pārvaldes iestādes, taču patiesībā krāpnieki parasti atrodas ārvalstīs.
Ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkuras valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu.
Visbiežāk krāpnieki runā krievu valodā, lai gan ir fiksēti daži gadījumi, kad noziedznieki sākotnēji ir nosaukuši it kā savu vārdu un amatu latviešu valodā un turpinājuši sarunu krievu valodā.
Viltus loterijas
Valsts policija brīdina par interneta vidē izplatītām viltus loterijām.
Kāds iedzīvotājs sociālajā tīklā “Facebook” bija pamanījis it kā “Swedbank” loteriju – virtuālu laimes ratu. To “iegriežot”, uzrādījies, ka viņš laimējis 1000 eiro. Turpat prasīts norādīt viņa bankas kontu, uz kuru it kā pārskaitīt laimestu. Pēc mirkļa viņam piezvanījusi kāda persona, kura uzdevusies par “Swedbank” darbinieku. Zvanītājs apgalvojis, ka notikusi krāpšana un, lai to novērstu, jānosauc savs Smart-ID kods. Vīrietis rīkojies, ievērojot krāpnieka instrukcijas, kā rezultātā viņa kontā tiešām tika ieskaitīti 1000 eiro, tomēr pēc mirkļa nauda pārskaitīta uz citu bankas kontu.
Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka minētie 1000 eiro, kas sākotnēji tika ieskaitīti vīrieša bankas kontā, ir ātrais kredīts, kuru krāpnieki noformējuši uz viņa vārda, izvilinot datus.
Viltus loterijas tiek rīkotas arī, izmantojot zīmolu “Circle K”. Šādā gadījumā iedzīvotājiem tiek prasīts lejupielādēt aplikāciju, kas, visticamāk, satur ļaunatūru un, iespējams, zog personu datus. Tāpat krāpnieki var izmantot arī citu atpazīstamu uzņēmumu nosaukumus, lai apkrāptu iedzīvotājus.
Viltus pārdošanas sludinājumi
Joprojām aktuāla ir krāpšana, kas saistīta ar pirkšanu un pārdošanu internetā.
Valsts policija norāda, ka vairumā gadījumu cietušie, atsaucoties uz interneta sludinājumu, ir iegādājušies preci, taču tā nav piegādāta. Lai droši iepirktos internetā, Valsts policija aicina ņemt vērā vairākus tiešsaistes iepirkšanās noteikumus, piemēram, izpētīt atsauksmes par konkrēto pārdevēju, kā arī iespēju robežās norēķināties par preci, kad tā ir piegādāta.
Pērkot preci no kāda zināma uzņēmuma, vajadzētu pārbaudīt, vai norādītie rekvizīti sakrīt ar komersanta mājaslapā norādītajiem datiem.
Gadījumā, ja tomēr ir izkrāpta nauda, jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.
Viltus pasta sūtījums
Arī VAS “Latvijas Pasts” informē, ka turpinās krāpnieku mēģinājumi uzbrukt digitālajā vidē, izliekoties par Latvijā atpazīstamiem uzņēmumiem. Atkārtoti fiksēti gadījumi, kad klienti saņem e-pasta vēstules, kuras krāpnieki izsūta “Latvijas Pasta” vārdā, šajās viltus ziņās maldinot personas par nepieciešamību it kā apmaksāt muitas nodokli un piegādes maksu. “Latvijas Pasts” aicina būt piesardzīgiem un vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi. “Latvijas Pasta” e-pasta adrese vienmēr beidzas ar @pasts.lv.
Viltus kompensācija pēc Covid-19 pārslimošanas
Savukārt Veselības ministrija vērš uzmanību krāpniecības gadījumiem, kuros ar kādas interneta vietnes palīdzību tiek solīta finansiāla kompensācija pēc Covid-19 pārslimošanas.
Minētajā vietnē iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties kompensācijai, izmantojot kādu no piedāvātajām autorizācijas iespējām (autentifikācija ar paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli vai ar banku identifikācijas līdzekli), kas rada aizdomas par nolūku izkrāpt no iedzīvotājiem finanšu līdzekļus.
Viltus ziņas
Daudzi iedzīvotāji e-pastā ir saņēmuši viltus ziņu, ka no šīgada 1. maija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno piespiest maksāt kanalizācijas nodokli par biokanalizācijas izmantošanu privātmājās. Tā ir viltus ziņa, jo tiesību akti neparedz šādas izmaiņas.
