NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
29. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
2
2

Lai veicinātu cīņu ar naudas atmazgāšanu, stiprina pārrobežu sadarbību

FOTO: Freepik

Neviena noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēma faktiski netiek realizēta vienā valstī, un jebkuras lietas pilnvērtīgai analīzei ir nepieciešama informācija no ārvalstu kolēģiem. Tāpēc finanšu izlūkošanas dienestiem ir svarīga savstarpējā sadarbība, kuru veicina arī Egmont grupas, kura apvieno 166 finanšu izlūkošanas dienestus no visas pasaules, ikgadējās plenārsēdes.

īsumā
  • Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests iestājās Egmont grupā 1999. gadā. Dalība šajā grupā nodrošina, ka FID ir daļa no vispasaules finanšu izlūkošanas vienības kopienas.
  • Galvenais ieguvums no FID dalības Egmont grupā ir iespēja izmantot drošus un aizsargātus informācijas apmaiņas kanālus, lai sazinātos ar pārējiem vairāk nekā 160 Egmont grupas biedriem un droši apmainītos ar konfidenciālu informāciju.
  • FID ir vadošā loma cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu. Šiem noziegumiem bieži ir pārrobežu raksturs, tāpēc starptautisko partneru sadarbība ir ļoti nozīmīga.
  • Latvijas FID plenārsēdē dalījās ar pieredzi, pirms vairākiem gadiem izveidojot starptautisku finanšu izlūkošanas uzdevumu grupu. Tas ir pirmais daudzpusējas sadarbības piemērs, veidojot informācijas apmaiņu starp 25 valstu finanšu izlūkošanas dienestiem.
  • Plenārsēdē tika apspriesta iespēja, ka šādas starptautiskas finanšu izlūkošanas uzdevumu grupas Egmont grupas ietvaros varētu kļūt par standarta daudzpusējas sadarbības modeli starp pasaules finanšu izlūkošanas dienestiem.
  • Vēl viens būtisks sadarbības piemērs, ar kuru Latvija dalījās plenārsēdē, ir AML inovāciju centrs, kuru FID atklāja šīgada martā.

Jau ziņots, ka no 10. līdz 15. jūlijam Rīgā pirmo reizi pulcējās vairāki simti pasaules finanšu izlūkošanas dienestu (FID) ekspertu, lai piedalītos 28. Egmont grupas plenārsēdē “Jaunas pieejas finanšu izlūkošanas dienestu efektivitātes veicināšanai riskos balstītā vidē”. 

“Lēmumu par pasākuma organizēšanu kādā no valstīm pieņem Egmont grupas sekretariāts,” atklāja Latvijas FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis. “Tas ir liels sasniegums un gods rīkot šādu pasākumu –, tātad ir novērtēts Latvijas sasniegtais finanšu noziegumu apkarošanā. Lai arī saturiskais pasākuma formāts lielākoties ir Egmont grupas sekretariāta pārziņā, uzņemošajai valstij ir iespēja piedāvāt gan plenārsēdes vadmotīvu, gan svarīgākās darba grupu tēmas. Šo iespēju pilnībā izmantojām.”

Daļa no vispasaules finanšu izlūkošanas vienības kopienas

Latvijas FID iestājās Egmont grupā 1999. gadā. Dalība šajā grupā nodrošina, ka FID ir daļa no vispasaules finanšu izlūkošanas vienības kopienas. Ar grupas palīdzību un tās biedru kopīgu sadarbību tiek izstrādāti dažādi pētījumi, projekti, metodiskie materiāli, tipoloģiju apraksti, riska pazīmes u. c. materiāli, kas ļauj grupas dalībniekiem sekot līdzi jomas aktualitātēm un tendencēm, visiem grupas dalībniekiem risinot kopīgās problēmas.

“Galvenais ieguvums no FID dalības Egmont grupā ir iespēja izmantot drošus un aizsargātus informācijas apmaiņas kanālus, lai sazinātos ar pārējiem vairāk nekā 160 Egmont grupas biedriem un droši apmainītos ar konfidenciālu informāciju, kas FID ir nepieciešama, lai šķetinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, kuru darbība notiek visas pasaules mērogā,” skaidroja T. Platacis.

Plenārsēžu mērķis

Egmont grupas plenārsēžu mērķis ir savstarpēji tikties visas pasaules finanšu izlūkošanas vienību pārstāvjiem, lai apmainītos ar aktualitātēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) jomā, vienotos par Egmont grupas prioritātēm un nozīmīgākajiem sasniedzamajiem mērķiem nākamajam periodam. Gan tematiskajās, gan reģionālajās darba grupās tiek izstrādāti dažādi ar jomas aktualitātēm saistīti projekti un pētījumi, lai kopumā nodrošinātu vienotu izpratni par jomas situāciju un tendencēm pasaulē, kā arī garantētu visplašāko iespējamo starptautisko sadarbību starp Egmont grupas biedriem.

Ne tikai darba grupu darbs, plenārsēde, operacionālie apmācību semināri un citi pasākumi, kuri notiek plenārsēdes nedēļā, bet arī divpusējās tikšanās, diskusijas un sarunas ar ārvalstu kolēģiem sanāksmju starplaikos veido savstarpējos kontaktus, kas ir neatsverami finanšu izlūkošanas vienību ikdienas darbā, ņemot vērā, ka neviena noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēma faktiski netiek realizēta vienā valstī un jebkuras lietas pilnvērtīgai analīzei ir nepieciešama informācija no ārvalstu kolēģiem, norāda Latvijas FID pārstāvis.

Latvijas pieredze pārrobežu grupas izveidē

Dalībnieki plenārsēdē dalās ar pieredzi, praksi, dažāda veida lietu analīzi un jaunākajām darba metodēm, veicinot informācijas apmaiņu un noziegumu atklāšanu. Pasākums ir signāls noziedzīgajai pasaulei, ka finanšu izlūkošanas dienestu sadarbība un metodes uzlabojas. Tā ir proaktīva rīcība, reaģējot uz nākotnes apdraudējumiem.

Latvijas FID plenārsēdē dalījās ar pieredzi, pirms vairākiem gadiem izveidojot starptautisku finanšu izlūkošanas uzdevumu grupu (International Financial Intelligence Task Force). Tas ir pirmais daudzpusējas sadarbības piemērs, veidojot informācijas apmaiņu starp 25 valstu finanšu izlūkošanas dienestiem, norādīja T. Platacis. Grupa vairākus gadus aktīvi strādāja, un tās darbības rezultātā tika uzsākti simtiem kriminālprocesu Latvijā un citās valstīs.

FID ir vadošā loma cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu. Šiem noziegumiem bieži ir pārrobežu raksturs, tāpēc starptautisko partneru sadarbība ir ļoti nozīmīga, uzsvēra T. Platacis.

Ciešāka starptautiskā sadarbība

Plenārsēdē tika apspriesta iespēja, ka šādas starptautiskas finanšu izlūkošanas uzdevumu grupas Egmont grupas ietvaros varētu kļūt par standarta daudzpusējas sadarbības modeli starp pasaules finanšu izlūkošanas dienestiem.

Kāpēc starptautiski būtu jāveido šādas uzdevumu grupas? “Viena no galvenajām starptautiskas sadarbības prioritātēm ir attīstīt daudzpusējo sadarbību starp finanšu izlūkošanas dienestiem. Divpusējai sadarbībai, kas iekļauj tikai divas jurisdikcijas, jau ir veiksmīgi izstrādātas iestrādes – ar saprašanās memoranda parakstīšanu var norādīt, piemēram, ar kādu informāciju finanšu izlūkošanas dienesti ir gatavi savstarpēji dalīties un ar kādiem noteikumiem. Drošai informācijas apmaiņai ir radīti un tiek izmantoti vispārēji principi,” atbildēja T. Platacis. “Tomēr šāds sadarbības mehānisms kļūst sarežģītāks gadījumā, ja vēlams piesaistīt trešo pusi vai veidot daudzskaitlīgu finanšu izlūkošanas dienestu sadarbību informācijas apmaiņai.”

Egmont grupas stratēģiskajā plānā 2022.–2027. gadam kā galvenie grupas darbības virzieni ir noteikts, ka jāuzlabo efektīvas informācijas apmaiņa starp finanšu izlūkošanas vienībām, jāstiprina sadarbība ar grupas starptautiskajām partnerorganizācijām, jāattīsta un jāveicina zināšanas par jaunām vai potenciālām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas metodēm un tendencēm, labo praksi un Egmont grupas standartiem, kā arī jāpalielina atbalsts Egmont grupas dalībniekiem un kandidātiem.

Koordinēt likuma subjektu sadarbību

28. Egmont grupas plenārsēdē Latvijas FID dalījās arī ar pieredzi starpiestāžu sadarbībā. 2018. gadā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā tika ieviests finanšu izlūkošanas dienesta sadarbības koordinācijas modelis, kas paredz, ka FID koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī NILLTPFN likuma subjektu un to uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību. Tās mērķis ir veicināt visu koordinācijas grupā iesaistīto institūciju noteikto uzdevumu efektīvu izpildi.

Modelis izpelnījās plašu starptautisku interesi, ņemot vērā, ka tas ļauj atviegloti koordinēt sadarbību un būtiski atvieglo informācijas apmaiņas režīmu, piebilda T. Platacis.

AML inovāciju centrs

Vēl viens būtisks sadarbības piemērs, ar kuru Latvija dalījās plenārsēdē, ir AML inovāciju centrs (AMLIH), ko FID atklāja šīgada martā. AMLIH paredz turpināt attīstīt sadarbību un stiprināt kapacitāti starpinstitūciju sadarbībā gan Latvijā, gan pasaulē.

AMLIH mērķis ir sadarboties ar citiem partneriem, lai laicīgi paredzētu un izprastu nākotnes izaicinājumus, kas arvien biežāk iekļauj sarežģītas starptautiskas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, kur īpašu nozīmi iegūst tieši daudzpusēja sadarbība. AMLIH fokusējas galvenokārt uz digitālo risinājumu ieviešanu, ieskaitot mākslīgo intelektu un mašīnmācības, kā arī uz starptautiskiem sadarbības projektiem. Piemēram, pavisam nesen tika uzsākts triju Baltijas valstu kopīgais pētījums par skaidrās naudas atmazgāšanas riskiem un tendencēm.

Par ļoti vērtīgu materiālu plenārsēdē uzskatīja arī Latvijas FID sagatavoto pētījumu par neaizvietojamajām digitālajām vienībām (non-fungible token), kas ir jauns virtuālo aktīvu paveids. Šajā pētījumā FID uzskaitīja dažādas metodoloģijas un tipoloģijas, ar kurām noziedznieki var lietot jaunos aktīvus, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Pētījumam bija augsta pievienotā vērtība citu dienestu pārstāvjiem, jo pagaidām ir maz pieredzes šajā jomā.

Starptautiska atzinība

Kā jau iepriekš tika ziņots, plenārsēdē Latvijas FID 32 lietu konkurencē saņēma starptautisku balvu par izcilu darbu finanšu izlūkošanas jomā. Šī bija pirmā reize, kad Latvijas FID iesniedza dalību šai balvai.

Dienests nevar atklāt detalizētu informāciju par lietu, tomēr tā bija apjomīga gan iesaistīto naudas summu, gan personu skaita ziņā. Tā tika analizēta vairākus gadus ar vairāku ārvalstu iesaisti un atbalstu. “Ar šo lietu FID parādīja gan savu analītisko kapacitāti un profesionalitāti liela mēroga lietu analīzē, gan sekmīgu sadarbību ar vietējām iestādēm, kā arī ļoti plašu un aktīvu starptautisko sadarbību,” tā T. Platacis.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU