NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
1
7
1
7

Akcents uz autonomiem naudas atmazgāšanas noziegumiem

Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumiem ir līdzvērtīga pandēmijai. Pasaulē tiek apgrozīts milzīgs netīrās naudas līdzekļu apjoms.

FOTO: Freepik

Pasaulē un arī Latvijā aktuāla tendence ir “stand-alone” jeb autonoma/patstāvīga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošana. Tam bija veltīts starptautiskais simpozijs tiesībsargājošajām iestādēm “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi”. Konferencē izklāstītos priekšlikumus un atziņas Valsts policija izmantos, lai uzlabotu autonomu NILL izmeklēšanu, kā arī tiks veidota vienota izpratne starp tiesībsargājošajām iestādēm šādu noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā.

īsumā
  • No 2017. gada Latvijā ir pilnveidots normatīvais regulējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā, ir iedoti visi iespējamie instrumenti efektīvai un kvalitatīvai normu piemērošanai.
  • Lai gan tiesiskais regulējums ir sakārtots, tomēr praksē ir dažāda izpratne par autonoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kriminālprocesa izmeklēšanu un iztiesāšanu.
  • Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir līdzvērtīga pandēmijai. Pasaulē tiek apgrozīts milzīgs netīrās naudas līdzekļu apjoms.
  • Šogad aptuveni 300 kriminālprocesos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, policija uzlikusi arestu dažādiem aktīviem vairāk nekā 1,4 miljardu eiro apmērā.
  • Daļai kriminālprocesu izmeklēšanas ilgumu ietekmē tiesiskās palīdzības lūgumu atbilžu gaidīšana no ārzemēm.

Ne Latvijā, ne pasaulē nav būtisku problēmu standarta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanā, t. i., kad uzskatāmi var pierādīt, no kurienes ir iegūti noziedzīgie līdzekļi, atzīst Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1. nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere. Problēmas ir ar autonomās naudas atmazgāšanas inkriminēšanas iespējām, izmeklēšanu un iztiesāšanu, kad nav skaidrs, no kāda nozieguma līdzekļi iegūti, bet ir aizdomas, ka tie iegūti noziedzīgā ceļā.

Pilnveidots regulējums

No 2017. gada Latvijā ir pilnveidots normatīvais regulējums NILL apkarošanas jomā, ir iedoti visi iespējamie instrumenti efektīvai un kvalitatīvai normu piemērošanai, konferencē atzina gan VP, gan prokuratūras un Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) izstrādātajā metodoloģiskajā materiālā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes” norādīts: “Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta septītajai daļai NILL izmeklēšanu var veikt patstāvīgi, proti, lai pierādītu NILL nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.” Respektīvi, Krimināllikuma 195. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums var tikt izmeklēts kā “stand-alone” jeb autonoma/patstāvīga NILL, balstoties uz netiešajiem pierādījumiem, kas norāda uz mantas noziedzīgu izcelsmi, NILL izdarīšanas tipoloģijām un pazīmēm, kā arī personas nespēju pierādīt mantas likumīgu izcelsmi.

Savukārt Kriminālprocesa 126. panta 3.1 daļā teikts: “Ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.”

Kriminālprocesa 125. pants “Fakta legālā prezumpcija” nosaka: “Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.”

Praksē dažāda izpratne

Lai gan tiesiskais regulējums ir sakārtots, praksē ir dažāda izpratne par autonoma NILL kriminālprocesa izmeklēšanu un iztiesāšanu. Tieši šie jautājumi tika akcentēti simpozijā.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss uzsvēra, ka izmeklētājam, tāpat kā prokuroram un tiesnesim, ir ļoti svarīgi saprast minimālās prasības, kādas ir nepieciešamas konkrētajā kriminālprocesā, lai izmeklētājs varētu lietu nodot prokuroram, savukārt prokurors – tiesai, lai lieta tiktu iztiesāta.

Arī I. Ratfeldere akcentēja, ka tiesai, prokuratūrai un VP savstarpēji vajag vienoties par spēles noteikumiem, šo procesu tēlaini salīdzinot ar koncertu –, lai būtu labs koncerts, visiem ir jāvienojas, kā katrs konkrētajā brīdī spēlē.

Milzīgs netīrās naudas daudzums

“Cīņa ar NILL ir līdzvērtīga pandēmijai. Pasaulē tiek apgrozīts milzīgs netīrās naudas līdzekļu apjoms,” uzsvēra I. Ratfeldere.

“Ja neiesim autonoma nozieguma izmeklēšanas ceļu, noziedzībai tas būs labs signāls. Pasaulē viens no galvenajiem noziegumiem, kas ģenerē netīro naudu, ir korupcija. Pierādīt katru korupcijas gadījumu ir nereāli. Bet izņemt netīro naudu ir reāli. Vienīgais, kas jāsaprot, ir jāspēj izskaidrot naudas likumīgo izcelsmi.”

LV portāls jau rakstīja, ka vispiesardzīgākie eksperti lēš, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu īpatsvars ir 2%—5% no pasaules gada iekšzemes kopprodukta (IKP), lielāko aktīvu daļu legalizējot ar finanšu sektora starpniecību.

Ievērojot aplēsi, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu finanšu sistēmā ik gadu tiek iepludināti noziedzīgi iegūti līdzekļi (NIL) 2%—4% apmērā no IKP gadā, un Latvijas IKP ir 25 miljardu eiro apmērā, var prezumēt, ka kopējie Latvijas ekonomikā iepludinātie NIL ir aptuveni 0,5—1 miljarda eiro apmērā.

Palielinājies krimināllietu skaits

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska uzsvēra, ka Ekonomisko lietu tiesas izveide, kas darbu sāka šī gada 31. martā, dos būtisku ieguldījumu judikatūras attīstībā NILL apkarošanas krimināllietu iztiesāšanā.

TM pārstāve norādīja – kopš 2017. gada ir palielinājies uzsākto kriminālprocesu skaits, ir audzis kriminālvajāšanai un tiesai nodoto lietu skaits un konfiscēto līdzekļu apjoms.

VP priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins atklāja, ka šogad aptuveni 300 kriminālprocesos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, policija uzlikusi arestu dažādiem aktīviem: finanšu līdzekļiem skaidrā un bezskaidrā naudā, nekustamajam īpašumam, transportlīdzekļiem vairāk nekā 1,4 miljardu eiro apmērā. Aptuveni 47 miljoni eiro šogad tiesā jau atzīti par noziedzīgi iegūtiem. No tiem pusmiljons eiro piešķirts noziegumos cietušajiem cilvēkiem, bet pārējie ieskaitīti valsts budžetā.

Tuvākajā laikā uz tiesu tiks virzītas vairākas nozīmīgas lietas NILL apkarošanā, apgalvoja A. Grišins.

Norāda uz lietu pieturēšanu

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, uzrunājot starptautiskā simpozija “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi” dalībniekus, norādīja, ka no tiesām ienāk ziņas, ka izmeklēšana mēdz pieturēt lietas, lai gan izmeklēšanas darbības netiek veiktas.

Procesi par noziedzīgi iegūtu mantu bieži tiek nodoti tiesai pēdējā brīdī, pirms izbeidzas maksimālais likumā atļautais mantas aresta termiņš, kaut gan, lielākoties pēc sākotnējo pierādījumu iegūšanas un personas paskaidrojumu saņemšanas, nozīmīgas ziņas vairs nav iegūtas.

Kā otru nepilnību A. Strupišs akcentēja to, ka procesa virzītāji lēmumos par procesa nodošanu tiesai kā pierādījumu akli atkārto FID ziņojumā minēto pamatojumu, lai gan mantas īpašnieks to jau ir atspēkojis ar pierādījumiem.

Kāpēc izmeklēšana ieilgst

Savukārt A. Grišins simpozija preses konferencē AT priekšsēdētāja teikto kategoriski noliedza, norādot, ka, visticamāk, ir neveiksmīgi izvēlēts vārdu salikums “mēdz pieturēt”.

“Neviens izmeklētājs apzināti nepietur lietas,” norādīja A. Grišins. Daļai kriminālprocesu izmeklēšanas ilgumu ietekmē tiesiskās palīdzības lūgumu atbilžu gaidīšana no ārzemēm, uzsvēra VP priekšnieka vietnieks. Tāpat iespējamajiem pārkāpējiem likums dod laiku, lai pierādītu līdzekļu legālu izcelsmi. Svarīgs ir arī izmeklētāju trūkums.

Pēta tiesu spriedumus

I. Ratfeldere atklāja, ka patlaban VP aktīvi pēta pēdējos Ekonomisko lietu tiesas, Rīgas apgabaltiesas lēmumus par mantas atzīšanu par nelegāli iegūtu un mēģina saprast, kur ir problēmas.

I. Ratfeldere: “Ar tiesu ļoti vēlamies komunikāciju par tehniskiem jautājumiem, par kārtību, par to, kur pašlaik ir vislielākās problēmas. Tiesa redz vienu modeli, kā jāsagatavo process, bet VP izmeklētāji redz citādāk.”

VP pārstāve secināja, ka “simpozijs bija ļoti veiksmīgs, jo pie viena galda izdevās sarunāties gan ar prokuroriem, gan ar tiesnešiem. Mums bija iespēja uzdot jautājumus, mēs arī saņēmām atbildes. Tas ir tikai sākums, pirmais solis, ir jāturpina apspriedes, savstarpējas pārrunas, lai uzlabotu autonomu NILL novēršanas krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu”.

Četru gadu projekts

Simpoziju “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi” 7. un 8. oktobrī organizēja VP sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību Latvijā. Simpozijs tika īstenots ekonomisko noziegumu prevencijas un apkarošanas profesionālajai pilnveidei projekta “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda programma “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projekta Nr. EEZ/VP/2020/1 “Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā” ” ietvaros.

Līdzdarbojoties projektā, VP vēlas attīstīt, paātrināt un kvalitatīvi uzlabot ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, lai sasniegtu četrus mērķus:

  • ar dažādām formām (simpozijiem, metodiskajiem materiāliem u. c.) palielināt kompetenci izmeklētājiem;
  • uzlabot darba vidi;
  • attīstīt IT tehnoloģijas;
  • stiprināt VP Kriminālistikas pārvaldes kompetenci, lai veiktu ātras un kvalitatīvas ekspertīzes.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU