15. februārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks stāstīja, ka pērn konfiscēta noziedzīgi iegūtā manta 34,4 miljonu eiro vērtībā. No šīs summas valsts budžetā ieskaitīti 12,6 miljoni eiro, bet īpašniekiem manta atdota 21,8 miljonu eiro vērtībā.
No 2017. gada policijā ir palielinājies uzsākto kriminālprocesu skaits par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu: no 2017. gada līdz 2020. gadam uzsākti 669 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nodotas 172 lietas. 2020. gadā sākti 285 kriminālprocesi, bet kriminālvajāšanai nodotas 70 krimināllietas.
A. Ruks skaidroja, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas lietu apjoma pieaugumu ietekmējuši divi faktori. Pirmkārt, aktīvi strādājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID) – dažādas institūcijas vairāk ziņo par iespējamajiem pārkāpumiem, ir augusi arī FID kapacitāte. VP saņem FID sniegtos ziņojumus un uzsāk kriminālprocesus.
Otrs faktors – Valsts policija paralēli pati aktīvi sākusi izmeklēt dažāda veida noziegumus. VP veic finanšu izmeklēšanu, lai konstatētu personas rīcībā esošo līdzekļu un mantas (nekustamās un nekustamās) izcelsmi, un kvalificē pēc Krimināllikuma 195. panta personas izdarītās darbības.
A. Ruks atzina, ka ir sarežģīti apkarot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju: viens noziegums var notikt arī vairākās valstīs, līdz ar to izmeklēšanas process ir apjomīgs, izņemts daudz digitālo materiālu, nepieciešams laiks to apskatei. Tiek ieguldīts liels darbs, lai situāciju uzlabotu.
Kā intervijā LV portālam norādījusi VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Gise, noziedzīgi iegūtā nauda tiek ģenerēta trijos noziegumu veidos. Pirmais – krāpšana, izkrāpšana. Otrs – izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Trešais – korupcija, kas iet roku rokā ar naudas izkrāpšanu no valsts budžetiem.
LV portāla infografika
