FOTO: Freepik
Maksātnespējas tiesību specifikas dēļ maksātnespējas procesa administratora risks saskarties ar netīras naudas atmazgāšanu ir salīdzinoši zems, uzskata Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija. Tikmēr Maksātnespējas kontroles dienests savā vērtējumā ir piesardzīgs. Administratori ir kļuvuši par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem salīdzinoši nesen – no 2020. gada 1. janvāra. Līdz šim nav bijis neviena likuma subjekta pārbaudes gadījuma, kura rezultātā būtu konstatēts būtisks prasību pārkāpums.
Jāatgādina, ka 2021. gada 12. jūlijā spēkā stājās grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) likumā, ar kuriem noteikts paplašināt Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci patstāvīgi īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem.
Līdz ar šī regulējuma stāšanos spēkā administratorus NILLTPF novēršanas likuma prasību izpildē vienlaikus uzrauga gan Maksātnespējas kontroles dienests, gan biedrība “Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija”. NILLTPF novēršanas likumā noteiktās sankcijas joprojām var piemērot tikai Maksātnespējas kontroles dienests.
Saskaņā ar Maksātnespējas reģistrā esošo informāciju Latvijā kopumā ir 164 maksātnespējas procesa administratori. Taču saskaņā ar Administratoru asociācijas rīcībā esošo informāciju aktīvi darbojas tikai 141 maksātnespējas procesa administrators.
Administratoram kā NILLTPFN likuma subjektam kopš 2020. gada 1. janvāra ir pienākums veikt katra tā lietvedībā esošā maksātnespējas subjekta (gan fiziskās, gan juridiskās personas) izpēti un darījumu uzraudzību, veicot izpētes dokumentēšanu atbilstoši NILLTPFN likuma prasībām un ievērojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātās NILLTPFN tipoloģijas un pazīmes, kā arī uzraugošo institūciju vadlīnijas, skaidro Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina.
Atbilstoši NILLTPFN likuma 45. panta pirmās daļas 10. punktam (redakcijā līdz 2021. gada 12. jūlijam) tika noteikts, ka administratorus NILLTPFN likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē biedrība “Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija” un Maksātnespējas kontroles dienests (daļā par sankciju piemērošanu). Līdz ar to uzraudzības un kontroles, un sankciju piemērošanas kompetences tika nodalītas, un likumā noteiktās sankcijas attiecībā uz administratoriem piemēroja Maksātnespējas kontroles dienests pēc uzraudzības un kontroles institūcijas – Administratoru asociācijas – ierosinājuma.
Ņemot vērā, ka līdz 2021. gada 12. jūlijam Administratoru asociācijas ierosinājums bija vienīgais pamats uzsākt izvērtēšanu, vai ir noticis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) pārkāpums, Maksātnespējas kontroles dienests norāda, ka neviena gadījuma, kurā Administratoru asociācija būtu ierosinājusi piemērot sankcijas, 2020. gadā un 2021. gadā (līdz šim) nav bijis.
To, ka Administratoru asociācijas praksē nav bijis neviens likuma subjekta pārbaudes gadījums, kura rezultātā būtu konstatēts būtisks NILLTPFNL prasību pārkāpums, apliecina arī asociācijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Daiga Sproģe.
“Vairumā gadījumu pārbaudes tika īstenotas, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām par maksātnespējas procesa administratoriem. Līdz šim ir konstatētas dažādas neprecizitātes maksātnespējas procesa administratoru izstrādātajā iekšējās kontroles sistēmas dokumentācijā un tās piemērošanā, tomēr Administratoru asociācija, ņemot vērā, ka šī joma savā ziņā ir jauninājums maksātnespējas tiesībās, pagaidām bija ievērojusi pamatprincipu “Konsultē vispirms”, administratoriem skaidrojot konstatētos trūkumus un aicinot tos novērst,” norāda D. Sproģe.
Administratoru asociācijas pārstāve uzsver, ka biedrības mērķis nav sodīt sodīšanas vai statistikas dēļ, bet gan panākt, lai likuma subjekti strikti ievērotu NILLTPFNL prasības un viņiem būtu skaidras izvirzītās prasības.
Ja administrators konstatē NILLTPFN (aizdomīga darījuma) pazīmes, viņam līdz šī gada 1. oktobrim bija pienākums par to ziņot FID vai VID.
Jāpiebilst, ka 1. oktobrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, ieviešot goAML lietojumprogrammu un nosakot, ka turpmāk ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem būs jāsniedz tikai FID.
Savukārt Krimināllikuma 195. un 195.1 pantos ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu fiziskajai personai, kas ar likumu pilnvarota pieprasīt informāciju par darījumu.
Līdz ar to Administratoru asociācija šogad jūlijā veica biedru aptauju par maksātnespējas procesa administratoru iesniegto ziņojumu skaitu (FID un/vai VID), kā arī iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu Valsts policijā (kontekstā ar minētajiem Krimināllikuma pantiem).
Kopumā jūlijā no asociācijas biedriem tika saņemti dati par vismaz 15 ziņojumiem un/vai iesniegumiem par kriminālprocesa ierosināšanu.
NILLTPFN likumā kopš šī gada 12. jūlija, paplašinot Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci patstāvīgi īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz administratoriem, dienests jau ir uzsācis veikt pārbaudes administratoru kā NILLTPFNL likuma subjektu darbībā. Šogad ir plānotas pārbaudes saskaņā ar risku izvērtējumu, kā arī tiek veiktas neplānotās pārbaudes saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienestā saņemto un iegūto informāciju par administratora rīcību NILLTPFN likuma prasību izpildē.
Savukārt Administratoru asociācija apjomīgas plānveida pārbaudes plāno realizēt līdz šī gada beigām.
D. Sproģe norāda, ka asociācija aktīvi sadarbojas ar Maksātnespējas kontroles dienestu, atsaucoties dienesta aicinājumam, ka abām uzraudzības un kontroles institūcijām, veicot uzraudzību, jāievēro vienoti uzraudzības pamatprincipi un vadlīnijas.
Administratoru asociācijas pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar NILLTPFNL uzraudzības un kontroles jautājumiem, ir pieredzējuši juristi un maksātnespējas procesa administratori, no kuriem viens pārstāvis ir nokārtojis eksāmenu un saņēmis NILLTPF jomā augstākā līmeņa CAMS (Certified Anti-Money Laundering Specialist – sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists, red. piez.) sertifikātu, uzsver D. Sproģe.
Sertifikāts tiek izsniegts eksāmenu nokārtojušām personām pēc apmācību apgūšanas, kurās persona gūst padziļinātu izpratni par naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas metodēm un pašreizējo starptautisko regulējumu šajās jomās.
NILLTPF galvenie riski, tostarp maksātnespējas nozarē, ir identificēti Latvijas Nacionālajā NILLTF risku novērtēšanas ziņojumā par 2017.—2019. gadu.
“Administrators ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu var saskarties jebkurā procesā, līdz ar to viņam ir svarīgi apzināties savu lomu un pienākumu apjomu, lai savlaicīgi identificētu klientam raksturīgus NILLTPF riskus,” uzsver I. Šteina. Norādot, ka “administratoram kā NILLTPFN likuma subjektam ir būtiska loma aizdomīgu darījumu konstatēšanā”.
Administratoru asociācija norāda, ka praksē maksātnespējas tiesību specifikas dēļ maksātnespējas procesa administratora risks saskarties ar netīras naudas atmazgāšanu ir salīdzinoši zems. “Savas kompetences ietvaros administratoriem ne tikai jāvērtē maksātnespējīgais parādnieks no NILLTPFNL prasību aspekta, bet arī jāseko līdzi, lai jau maksātnespējas procesā nenotiktu NILLTPFNL pārkāpumi. Ja maksātnespējas procesa administrators rūpīgi pilda savus pienākumus, riska pakāpe būtiski samazinās,” norāda D. Sproģe.
Savukārt Maksātnespējas kontroles dienests uzsver, ka vērtējumā par to, cik liels ir NILLTPF risks maksātnespējas procesā, ir piesardzīgs. Šobrīd iestāde ir uzsākusi vairākas pārbaudes saistībā ar NILLTPF novēršanas likuma prasību izpildi, kurām noslēdzoties, varēs izdarīt pamatotus secinājumus par administratoru rīcību NILLTPF novēršanā un par NILLTPF riskiem maksātnespējas procesā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.