NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Tieslietas
1
1

Vilcinās iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Pērn, īstenojot uz risku izvērtējumu balstītu uzraudzību atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam, Maksātnespējas kontroles dienests konstatējis vairākus gadījumus, kad administratori Finanšu izlūkošanas dienestam novēloti vai vispār nav ziņojuši par aizdomīgiem darījumiem, kā arī nav bijušas sakārtotas iekšējās kontroles sistēmas.

īsumā
  • Maksātnespējas kontroles dienests 2021. gadā nodrošinājis uzraudzību deviņās lietās, kurās veiktas sešas neplānotas un trīs plānotas administratoru pārbaudes NILLTPFN likuma prasību izpildē.
  • Vairumā pārbaužu MKD konstatējis, ka administratoru iekšējās kontroles sistēmās nav iekļauti klientu riska līmeņa noteikšanas kritēriji, aizdomīgu darījumu tipoloģijas un pazīmes.
  • 2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevums ir samazināt risku, ka maksātnespējas procesi var tikt izmantoti, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, norādīts pārskatā.

Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) 2021. gada ziņojumā norādīts, ka, kopš 2021. gada 12. jūlija uzsākot patstāvīgi īstenot uz risku izvērtējumu balstītu uzraudzību, MKD 2021. gadā nodrošinājis uzraudzību deviņās lietās, kurās veiktas sešas neplānotas un trīs plānotas administratoru pārbaudes NILLTPFN likuma prasību izpildē.

2021. gadā MKD, patstāvīgi konstatējot administratora pieļautu NILLTPFN likuma pārkāpumu, pieņēma vienu lēmumu par sankciju piemērošanu par NILLTPFN likuma pārkāpumiem, administratoram izsakot brīdinājumu par vilcināšanos iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu.

Iepriekšējā gadā ir noslēgtas piecas pārbaudes, no kurām četrās ierosināta sankciju piemērošana, savukārt viena pārbaude noslēgusies, administratoram izskaidrojot rīcību konstatēto pārkāpumu novēršanai saistībā ar iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanas nepieciešamību.

Pārbaudēs konstatēts, ka vairākos gadījumos administratori nav veikuši administratora profesionālās darbības riska izvērtējumu, uz kuru pamatojoties izveidojama iekšējā kontroles sistēma, kā arī vienā gadījumā vispār nav izveidota iekšējā kontroles sistēma.

Vairumā pārbaužu MKD konstatējis, ka administratoru iekšējās kontroles sistēmās nav iekļauti klientu riska līmeņa noteikšanas kritēriji, aizdomīgu darījumu tipoloģijas un pazīmes (riska indikatori), konkrēti kritēriji klienta darījumu uzraudzības nodrošināšanai, lai riskos balstītā pieejā izvērtētu klienta darījuma partnera un mantas ieguvēja saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī iekšējās kontroles sistēmās nav paredzēts darbību kopums sankciju riska pārvaldīšanai.

MKD konstatējis gadījumus, kad administratori Finanšu izlūkošanas dienestam novēloti vai vispār nav ziņojuši par aizdomīgiem darījumiem.

Piemērs: tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas laikā klientam, izmantojot maksājumu platformu, no debitora tika atmaksāti liela apjoma naudas līdzekļi. Saņemtos naudas līdzekļus klients, izmantojot maksājumu platformu, pārskaitīja starpniekam, kuram tie it kā bija jāpārskaita pārdevējam saistībā ar preču piegādi. Pasūtītās preces netika piegādātas. No debitora, kurš klientam pārskaitīja naudas līdzekļus, gada pārskatiem neizriet, ka tā rīcībā būtu šāds naudas līdzekļu apmērs. Tāpat debitoram ir nodokļu parādi, ir bloķēti tā norēķinu konti, savukārt pārskaitījums uz maksājumu platformu veikts no Lielbritānijas konta. Starpnieks, kas ir ārvalsts uzņēmums ar Latvijas pilsoni valdē, dibināts četrus mēnešus pirms darījuma, un komercdarbības veids neatbilst tā saimnieciskās darbības būtībai.

“Savlaicīgi iesniegts ziņojums par aizdomīgu darījumu ļauj ne tikai savlaicīgi uzsākt vai pilnvērtīgi turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību izpēti, bet arī var novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai,” uzsver MKD direktore Inese Šteina. “Viena no MKD prioritātēm ir novērst maksātnespējas procesu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā, tādējādi veicinot maksātnespējas procedūru tiesiskumu un sekmējot pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.”

2022. gada prioritātes

Veicot uzraudzības un kontroles pasākumus pār administratoru darbībām NILLTPFN likuma izpildē, 2022. gadā MKD uzdevums ir samazināt risku, ka maksātnespējas procesi var tikt izmantoti, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, norādīts pārskatā.

Maksātnespējas kontroles dienesta rīcība arī turpmāk tiks vērsta uz “Konsultē vispirms” iniciatīvas un principu integrēšanu iestādes darbā. 2022. gadā ir plānoti vairāki informatīvie pasākumi, tostarp par NILLTPFN likuma prasību izpildi un elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu, kā arī biežāk konstatētajiem pārkāpumiem administratoru darbībā. Pasākumu mērķis ir informēt administratorus par normatīvo aktu prasībām jautājumos, kas izvirzīti kā iestādes prioritātes maksātnespējas nozares uzlabošanai.

LV portāls jau rakstīja, ka 2021. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi NILLTPFN likumā, ar kuriem noteikts paplašināt MKD kompetenci patstāvīgi īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz administratoriem. Vienlaikus atbilstoši NILLTPFN likumā noteiktajam MKD pieņem lēmumus par sankciju piemērošanu.

Savukārt 2021. gada 7. septembrī stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas ietver ierobežojumu piecus gadus pretendēt uz administratora amatu, ja persona atcelta no amata saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai noteikto prasību neievērošanu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI