Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā kā 2020. gada svarīgākais notikums FKTK pārskatā atzīmēts Finanšu darījumu darba grupas (FATF) pieņemtais lēmums nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai (neiekļaut pelēkajā sarakstā), kā arī Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) paveiktā darba pārbaudes ziņojums, kurā atzinīgi novērtēta Latvijas normatīvo aktu prasību pilnveide un atbilstība starptautisko tiesību aktu prasībām (40 FATF rekomendācijām), tādējādi apliecinot, ka Latvijas veiktās reformas NILLTPFN jomā ir bijušas efektīvas un neatgriezeniskas.
Lai izvairītos no pelēkā saraksta, tika ieguldīts milzīgs darbs, līdz ar to gāja secen dziļākas diskusijas ar finanšu sektoru, pārskatā atzīst FKTK. To apzinoties, komisija 2020. gadā centās nodrošināt līdzsvaru starp normatīvo aktu prasībām un to piemērošanu dzīvē atbilstoši uz risku izvērtējumu balstītajai pieejai.
FKTK pērn izstrādāja ieteikumus un skaidrojumus, kā piemērot normatīvos aktus, tāpat fokuss bija vērsts uz to, lai nodrošinātu atvērtu dialogu gan ar tirgus dalībniekiem, gan investoriem, uzņēmējiem un dažādām nozarēm, gan arī starptautiskajiem partneriem.
FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile ir gandarīta par 2020. gadā paveikto, jo komisija veiksmīgi pielāgojās Covid-19 pandēmijas radītajām pārmaiņām, uzlabojot savus iekšējos un ārējos procesus un nodrošinot kvalitatīvu un elastīgu pieeju finanšu sektora uzraudzībai.
Soda nauda 1,7 miljonu eiro apmērā
FKTK 2020. gadā īpašu uzmanību veltīja uz risku izvērtējumu balstītās pieejas stiprināšanai, gan finanšu iestādēm piemērojot normatīvo aktu prasības, gan FKTK kā uzraudzības iestādei plānojot un veicot uzraudzības aktivitātes.
FKTK 2020. gadā bankās veica 12 pārbaudes NILLTPFN jomā un secināja, ka kopumā bankas ir veikušas būtiskus pasākumus iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanai. Iepriekšējos gados lielākā daļa pārbaužu noslēdzās ar administratīvo lietu ierosināšanu un soda naudas piemērošanu, savukārt 2020. gadā FKTK par administratīvās lietas ierosināšanu vai sankciju piemērošanu bija jālemj tikai atsevišķos gadījumos.
Pērn trīs bankām tika piemērota soda nauda 1,7 miljonu eiro apmērā par pārkāpumiem NILLTPFN jomā, kā arī noteikti tiesiskie pienākumi ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un pilnveidot banku iekšējās kontroles sistēmas.
Pērn FKTK būtiski stiprinājusi dialogu starp FKTK un tirgus dalībniekiem, gan organizējot apmācību seminārus un diskusijas, gan sniedzot skaidrojumus un sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju izstrādājot rokasgrāmatu NILLTPFN prasību piemērošanai.
Mainījusies depozītu struktūra
FKTK pārskats liecina, ka pēc finanšu “kapitālā remonta” būtiski mainījusies Latvijas banku depozītu ģeogrāfija. 2015. gadā tikai 47% bija Latvijas ieguldītāji, savukārt pērn – jau 83%. Pieaudzis arī Eiropas Savienības dalībvalstu noguldītāju īpatsvars – no 12% līdz 18%. Savukārt NVS valstis sarukušas no 9% uz 3%, bet pārējās valstis – no 26% uz 2%.
FKTK, analizējot riska līmeni, secina, ka ir sarukusi līdzekļu plūsma no augsta riska valstīm, kā arī samazinājies riska līmenis būtiskākajos finanšu sektoros – kredītiestādēs un maksājumu iestādēs.
2021. gada prioritātes
Šogad FKTK ir izvirzījusi vairākas darbības prioritātes. Līdztekus fokusam uz visu segmentu – finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku, tostarp apdrošināšanas sabiedrību, – attīstību un Covid-19 ietekmes monitoringu tiks veicināta uz risku izvērtējumu balstīta pieeja NILLTPFN jomā.
Aktīvs darbs finanšu un kapitāla tirgus attīstības jomā ir centrālais darbības virziens, kas atjaunos Latvijas finanšu sektora reputāciju un starptautisko konkurētspēju, uzsver FKTK.
