Manipulācijas ar sporta spēļu rezultātiem notiek starptautiskā līmenī. Piemēram, uz katru futbola spēli tiek liktas likmes 10–15 miljonu apmērā. Kā norāda Valsts policija, manipulācijas ar spēles iznākumu Latvijā ir novērotas futbolā un basketbolā, individuālajos sporta veidos – tenisā.
FOTO: Freepik
Sporta spēļu rezultātu sarunāšana pasaulē tiek veikta arvien lielākā apmērā un visvairāk tas tiek darīts futbolā, jaunākajā ziņojumā norāda “Eiropols”. Ik gadu no šāda veida derībām tiek ieņemti aptuveni 120 miljoni eiro. Taču Latvijā, pēc sporta savienību un Valsts policijas aplēsēm, sarunāto spēļu apjoms nav liels, arī pandēmijas laikā nav novērots sarunāto spēļu pieaugums.
Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai “Eiropols” šogad aprīlī publicējusi ziņojumu “European Union serious and organised crime threat assessment” (“Eiropas Savienības smagās un organizētas noziedzības draudu novērtējums”), kurā norādīts, ka sporta korupcija stigmatizē sportistus un negatīvi ietekmē sporta nozari.
Lai gan tiek lēsts, ka negodīgi sarunāto spēļu procentuālais daudzums visos sporta veidos ir mazāks par 1%, likmju apgrozījums katru gadu maču fiksētājiem rada miljoniem eiro lielu peļņu.
Spēļu fiksētāji, visticamāk, arvien vairāk mērķē uz strauji augošo e-sporta tirgu, raksta “Eiropols”. Ir norādes uz e-sporta manipulācijām, ieskaitot strauju pieaugumu derību darbībā un neparasti lielu summu iemaksu par derībām tieši pirms e-sporta spēlēm.
Spēļu sarunāšana un totalizatoru izmantošana pretlikumīgas peļņas gūšanai ir transnacionāla, globāla, skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska. Spēle notiek vienā valstī, bet likmes tiek liktas citās pasaules valstīs, tāpēc šādu noziegumu izmeklēšanā ļoti liela nozīme ir operatīvai informācijas apmaiņai starp iesaistīto valstu atbildīgajām iestādēm. Valsts policija regulāri dalās informācijā ar “Eiropolu”.
Salīdzinot ar Āzijas valstīm un citām valstīm, Latvijā noziedzīgie ieņēmumi no sarunātajām spēlēm nav mērāmi miljonos, apgalvo VP.
VP norāda, ka manipulācijas ar spēles iznākumu Latvijā ir novērotas futbolā un basketbolā, individuālajos sporta veidos – tenisā.
Kopumā situāciju sporta spēļu sarunāšanā Latvijā policija vērtē kā nemainīgu, pandēmijas laikā nav novērots sarunāto spēļu pieaugums.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens medijos ir atzinis, ka Latvijas sportā totalizatori, organizētā noziedzība, spēļu manipulācijas ir problēma.
Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem tika atzīts, ka policijas izmeklētājiem ir grūti izmeklēt noziegumus, kas saistīti ar sarunātajām sporta spēlēm, jo tiesībsargājošo iestāžu rīcībā nav pietiekami iedarbīgu tiesisku instrumentu.
Taču 2016. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Sporta likumā, to papildinot ar 15.1 pantu “Manipulācijas ar sporta sacensībām”, kas ir jebkāda darbība, kura vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu. Manipulācijas ir aizliegtas.
Savukārt Krimināllikums tika papildināts ar 212.1 pantu, kas paredz trīs dažādas sankcijas: par manipulācijām ar sporta organizācijas rīkotām sporta sacensībām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no viena līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Valsts policija uzsver, ka VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pēc Krimināllikuma papildinājuma ar 212.1 pantu ir uzsākti trīs kriminālprocesi.
Vienā kriminālprocesā, kas tika uzsākts 2018. gadā, par spēļu sarunāšanu futbolā VP izdevās savākt pietiekamus pierādījumus. Tā ir pirmā lieta valstī, kura 2019. gadā tika nodota kriminālvajāšanas uzsākšanai, šobrīd lieta atrodas iztiesāšanas stadijā tiesā, norāda G. Gžibovska.
Arī Latvijas Futbola federācijas (LFF) pārstāvis Toms Ārmanis izceļ sakārtoto likumdošanu un Krimināllikuma papildināšanu ar 212.1 pantu: pateicoties šīm izmaiņām, viena ar futbolu saistīta lieta pašlaik ir nonākusi līdz tiesai.
VP atklāj, ka vienā kriminālprocesā par iespējamo manipulāciju ar tenisa spēles iznākumu ārvalstīs un likmju likšanu Latvijas totalizatoros tiek turpināta izmeklēšana, savukārt viens kriminālprocess izbeigts.
Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Konstantīns Zasjadko norāda, ka par iespējamajām manipulācijām ar spēļu rezultātiem atbild tenisa antikorupcijas organizācija “Tennis Integrity Union”.
Viņš apgalvo, ka par Latvijas sacensībām nevar likt likmes vietējos totalizatoros. Līdz ar to sarunāt spēles rezultātus Latvijas līmenī nav iespējams. Par starptautiskajām pieaugušo sacensībām atbild aģentūra “Tennis Integrity Union”. K. Zasjadko nav zināms, vai Latvijā ir bijis kāds gadījums, kad starptautisko sporta sacensību laikā tikuši sarunāti spēļu rezultāti.
LFF pārstāvis T. Ārmanis nenoliedz, ka sporta spēļu sarunāšana futbola pasaulē ir izplatīta problēma. Situācija katrā valstī ir atšķirīga. Vislielākie šādu darbību riski ir ekonomiski mazattīstītās valstīs vai zema sportiskā un organizatoriskā līmeņa sacensībās, kurās kontroles, uzraudzības un novēršanas mehānismi nav tik kvalitatīvi.
Eiropas futbolu pārraugošā organizācija UEFA nekad nav vairījusies par šo problēmu runāt atklāti, neslēpjot, ka mūsdienās fiksēto un atklāto incidentu skaits kļūst arvien lielāks. Tas ir tieši saistīts ar tehnoloģiju izaugsmi un tiešsaistes totalizatoru pieejamību.
Latvijā gadu garumā ir bijuši vairāki gadījumi, kad iegūto pierādījumu kopums ir ļāvis LFF pieņemt lēmumu par komandu izslēgšanu no sacensībām vai spēlēs iesaistīto personu diskvalifikāciju. Vairākos procesos pašlaik turpinās izmeklēšana no valsts un starptautisko instanču puses.
Arī Latvijas basketbols nav pilnībā brīvs no šīs sērgas, tomēr pieejamā informācija ļauj apgalvot, ka negodprātīgas rīcības ietekme uz sacensību sportiskajiem rezultātiem nav būtiska, saka Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.
Basketbols ir ļoti dinamiska spēle, rezultāts svārstās plašā amplitūdā, un spēlētāji bieži kļūdās – šis apstākļu komplekss nereti provocē spekulācijas par it kā apzinātu rīcību, ko ļoti grūti nošķirt no cilvēciskas neveiksmes, turpina K. Cipruss.
Vairākas sezonas LBS sadarbojās ar sporta sacensību uzraudzīšanā specializētu starptautisku uzņēmumu, kas profesionāli apkopo un analizē informāciju par likmēm un izskaitļo sportiski neloģiskus gadījumus. Tika veikts visu LBS rīkoto turnīru spēļu monitorings, neatklājot nopietnus pārkāpumus – atkāpes no sportiskās loģikas. Dažos gadījumos, kad pirms spēlēm tika saņemti signāli par aizdomīgām likmju svārstībām, tika veikti preventīvi pasākumi ar iesaistīto klubu pārstāvjiem, un totalizatoru rīkotāji šīs spēles izņēma no piedāvājuma.
Pirms septiņiem gadiem LBS saņēma oficiālu signālu par konkrētas personas rīcību: tā centusies ietekmēt Latvijā notiekošo spēļu gaitu un rezultātus. Iesaistot klubu vadību un veicot pārrunas ar spēlētājiem, tika identificētas aizdomīgas spēles un vairāki basketbolisti tika diskvalificēti uz dažādiem termiņiem (arī nosacīti). Pēdējos gados spēļu gaitas un rezultātu ietekmēšanas gadījumi nav fiksēti.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) Juridiskā departamenta direktors Jānis Ungurs skaidro: lai gan Latvija ir parakstījusi, bet nav ratificējusi Konvenciju pret sporta rezultātu manipulāciju CETS Nr. 215, IAUI sadarbojas starptautiskā līmenī, lai novērstu manipulācijas ar sporta rezultātiem. “Reaģējam uz informāciju, kas nonāk mūsu rīcībā, piemēram, ja totalizatorā uz kādu spēli tiek likta aizdomīgi liela likme, ja novērojamas straujas koeficienta izmaiņas, ja gados vecs cilvēks liek likmes uz Indonēzijas badmintona spēli,” saka J. Ungurs. “Manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem ir starptautisks raksturs. Piemēram, uz katru futbola spēli tiek liktas likmes 10–15 miljonu apmērā.”
IAUI pārstāvis uzskata, ka Latvijā novērst sporta rezultātu sarunāšanu ir grūti tādēļ, ka nav tiesiskas vienotas sadarbības platformas starp iesaistītajām institūcijām – VP, uzraugiem, sporta nozari un licencētajiem totalizatoriem. “Neviens sporta spēļu sarunāšanu nevar novērst atsevišķi viens pats,” tā J. Ungurs.
Sporta organizācijas daudz dara, lai spēļu sarunāšana nebūtu iespējama.
Vietējā mēroga futbola sacensību integritātes aizstāvēšanas nolūkos LFF darbojas trīs virzienos – izglītošana, sadarbība un novēršana. LFF regulāri pašmāju klubus un futbolā iesaistītos izglīto par sporta spēļu sarunāšanas problēmu, uzskatāmi informējot par veicamajiem soļiem, ja ir aizdomas, kā arī par iespējamajām negodprātīgas rīcības sekām.
LFF izvērš sadarbību ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un totalizatoru pakalpojumu piedāvātājiem, savstarpēji apmainoties ar iesaistītajām pusēm vajadzīgu un noderīgu informāciju. Vietējā un Eiropas līmenī sadarbība ir bijusi sekmīga, taču lielākā problēma visu Eiropas valstu nacionālajām futbola federācijām cīņai pret sporta spēļu ietekmētājiem ir Āzijas totalizatoru tirgus, kurā ne visu informāciju var uzskatīt par atklātu. Šī ikdienas izglītošana un sadarbība ļauj novērst atsevišķus negodprātīgas rīcības gadījumus.
Savukārt LBS rīkojas divos virzienos – veicot preventīvas darbības basketbola vidē un sadarbojoties ar visiem, kas ieinteresēti sacensību godīgā norisē, tostarp totalizatoru rīkotājiem.
Sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas basketbola federācijām no 2016. līdz 2018. gadam tika īstenots Eiropas Savienības atbalstīts projekts cīņai ar spēļu gaitas un rezultātu sarunāšanu.
Kopš 2014./2015. gada sezonas visi Latvijas basketbola līgu komandu spēlētāji pirms sezonas paraksta “Deklarāciju par godīgu un atbildīgu spēli”, apņemoties paši nepiedalīties sporta totalizatoros saistībā ar Latvijā notiekošajām basketbola sacensībām, neizpaust konfidenciālu informāciju, kas netieši var ietekmēt spēles gaitu un rezultātus. Šajā deklarācijā iezīmētas arī iespējamās sankcijas par tajā iekļauto principu pārkāpumiem. Izmantojot deklarācijā noteiktās tiesības, vairāki spēlētāji aicināti uz pārrunām.
LBS ir panākusi, ka Latvijā reģistrētie sporta totalizatoru rīkotāji no saviem piedāvājumiem izņem amatieru un komandu spēles, kuras notiek Latvijā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.