Par godīgām sporta sacensībām bez noziedzīgas tirgošanās

Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentu un Latvijas Olimpisko komiteju, kā arī piesaistot Futbola federācijas un citu sporta nozaru ekspertus šovasar ir izstrādājusi grozījumus Sporta likumā un Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par manipulācijām ar sporta sacensībām. Grozījumi tuvākajās dienās tiks iesniegti izskatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Eiropas Padomes konvencija pret noziedzīgiem darījumiem sportā

Jau pērnā gada jūlijā Eiropas Padome apstiprināja Konvenciju pret sporta rezultātu manipulāciju CETS Nr. 215; parakstīšanai tā tika atvērta septembrī, kad to uzreiz parakstīja 15 Eiropas Savienības dalībvalstis. Pēc tam to izdarījušas vēl vairākas valstis, bet Latvija vēl arvien nav to starpā. Konvencija paredz noteiktu standartu ieviešanu starptautiskā līmenī, kas skar valsts institūcijas, sporta organizācijas un azartspēļu operatorus, kā arī starptautiskas struktūras izveidošanu efektīvai uzraudzībai. Šajā dokumentā vēl apkopota starptautiskā prakse, pasaules valstu pieredzē balstīti secinājumi, kā cīnīties ar šādiem pārkāpumiem sportā, un ir arī ieteikums valstu tiesiskajā regulējumā par smagākiem noziegumiem paredzēt kriminālatbildību.

Latvijā konvencija ir respektēta, un uz tās pamata ir izstrādāti jaunie likumu grozījumi.

Nav gluži tā, ka arī pašlaik par sacensību rezultātu manipulāciju vainīgos nevarētu sodīt, atzīst tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: "Izmeklēšanas iestādes ierosinājušas vairākus kriminālprocesus, tomēr samērā lielas grūtības sagādājis tas, ka esošās tiesiskās normas par krāpšanu, neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālo uzpirkšanu nav īsti piemērotas konkrētā noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanai un novešanai līdz notiesājošam spriedumam; tam ir vajadzīgas speciālas normas."

"Manipulācijām cenšas pakļaut tādus sporta veidus, kur daudz kas atkarīgs no sportista individuālām darbībām. "

Lielākais skandāls par sacensību rezultātu sarunāšanu mantkārīgos nolūkos mūsu valstī izgaismojās pērn oktobrī, kad par šādu noziegumu, kurā iesaistīts Daugavpils futbola klubs "Daugava", tika aizturēti astoņi cilvēki, vienam (uz mūžu diskvalificētajam bijušajam šā sporta kluba prezidentam Oļegam Gavrilovam) piemērojot apcietinājumu. Aizturēto vidū bija gan kluba amatpersonas, gan uzpirktie spēlētāji, gan darboņi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Kā tolaik informēja policija – ir iegūts apstiprinājums, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Tātad nelikumīgajos darījumos gan vietējā, gan Eiropas līmenī apgrozītas milzu summas. Turklāt noziedzīgās darbības turpinājušās ilgstoši, problēma bijusi ielaista: Latvijas Futbola federācija saņēmusi ziņojumus gan no Eiropas Futbola asociāciju savienības, gan totalizatoru likmju monitoringa kompānijas.

Pašlaik arvien vēl turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un tieslietu ministrs atzīst – ja spēkā būtu tādas likumu normas kā tagad tapušās, tiesībsargājošām iestādēm būtu daudz vieglāk un vienkāršāk šo procesu novadīt līdz notiesājošam spriedumam.

"Uz sacensībām ejam tādēļ, lai atpūstos, redzētu labu sniegumu, bet lielā intriga ir tā, ka nezinām, kurš uzvarēs. To var prognozēt, bet ne zināt," saka IZM valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs. "Tieši šī neparedzamība ir viena no sporta lielākajām vērtībām. Sportu komercializējot, diemžēl atsevišķas personas sacensību gaitu un rezultātu mēģina ietekmēt savu personīgo interešu vārdā. Tiek liktas likmes uz dažādu sporta pasākumu norisēm, iespaidojot to gaitu un rezultātu. Tas nogalina sportu kopumā, tostarp arī Latvijas sportu, un pret to ir jācīnās."

Latvijā līdz šim ir ierosināti vairāki kriminālprocesi, futbolā atsevišķas komandas izslēgtas no virslīgas, atsevišķi gadījumi atklāti arī basketbolā. "Pasaulē bez futbola un basketbola manipulācijām cenšas pakļaut tādus sporta veidus kā, piemēram, tenisu, snūkeru, zirgu skriešanas sacensības (ko jau vēsturiski mēģināts ietekmēt) un vēl citus sporta veidus, it īpaši tos, kur daudz kas ir atkarīgs no sportista individuālām darbībām."

Arī E.Severs norāda – attiecībā uz šādām noziedzīgām darbībām Latvijas tiesību aktos katrā normā ir nepilnības. Piemēram, Daugavpils gadījumā tiesībsargājošām iestādēm lika pierādīt visu noziegumu ķēdi, sākot no "Āzijas kantora" līdz pat konkrētam spēlētājam un viņa rīcībai. Tagad vairs nevajadzēs tik milzīgi meklēt šos iemeslus, jo ir jāpierāda konkrētas lietas.

Likumu grozījumi – īsi, bet svarīgi

Sporta likuma grozījumu projekts piedāvā 1.pantā iekļaut definīciju: "Sporta sacensības – pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam."

Vēl likums papildināts ar speciālu 15.¹ pantu "Manipulācijas ar sporta sacensībām":

"(1) Manipulācijas ar sporta sacensībām (turpmāk – manipulācijas) ir jebkāda darbība, kas vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu vai kas izdarīta ar nolūku ietekmēt sporta sacensību gaitu vai rezultātu.

(2) Manipulācijas ir aizliegtas.

(3) Sportistiem, sporta organizācijām, sporta darbiniekiem un sporta speciālistiem ir pienākums īstenot visas manipulāciju novēršanai nepieciešamās darbības."

TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina atzīst, ka lielu ieguldījumu likumu grozījumu izstrādē devusi arī Krimināllikuma pastāvīgā darba grupa, palīdzot precīzāk definēt, kas ir manipulācijas ar sporta sacensībām, "lai tas nebūtu tikai žurnālistikas vai sarunvalodas, bet juridisks termins ar noteiktu piepildījumu, uz kura pamata tiesībsargājošās iestādes varētu konstatēt pārkāpumus un arī virzīt šīs lietas uz tiesu".

Nākamais solis bija priekšlikums grozījumam Krimināllikumā (KL).

"Lielā intriga ir tā, ka nezinām, kurš uzvarēs. "

"Pašlaik KL paredz atbildību par krāpniecību, par kukuļošanu privātā sektorā un līdzīgām darbībām. Tomēr, šīs normas veidojot, nebija domāts par šādām iespējamām shēmām un pārkāpumiem sportā, līdz ar to praktiķiem šīs normas ir samērā grūti piemērot un vēlamo rezultātu iegūt," uzsver  L.Medina. "Tālab KL ir paredzēts papildināt ar jaunu 212.¹ pantu "Manipulācijas ar sporta sacensībām", paredzot trīs dažādas sankcijas, sākot ar mazāk smagiem pārkāpumiem līdz ļoti smagiem noziegumiem, kad noziedzīgu nodarījumu ar lielām materiālām vērtībām paveikusi organizēta personu grupa. Šī gradācija ļauj piemērot dažādus sodus par dažādiem pārkāpumiem sportā."

Par mazāk smagiem pārkāpumiem paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, bet smagākā sankcija, ja noziedzīgu nodarījumu paveikusi organizēta grupa vai tas izdarīts lielā apmērā, ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tieslietu ministrs saka – šāds sods par noziedzīgiem nodarījumiem, kuros, kā zināms, apgrozās simtiem tūkstošu vai miljonu vērtas naudas summas, var šķist nesamērīgi mazs. Taču reāli tas iespējams daudz bargāks, ja tiks celta apsūdzība pēc vairākiem pantiem un runa būs par šādā noziedzīgā veidā iegūtām ļoti apjomīgām summām.

Sods var būt daudz bargāks

Krimināllikuma darba grupas vadītāja Indra Gratkovska iespējamo soda bardzību izklāsta šādi: "Pamatideja ir tāda, ka parasti šādi nodarījumi ir saistīti ar dažādu materiālu vai citādu veidu labumu pieņemšanu un nodošanu. Tādējādi visticamāk vienmēr būs konstatējama arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, un, kā zinām, tad par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu personai tiek celta apsūdzība par katru pantu atsevišķi; šādā gadījumā piemērotie sodi tiek vai nu pilnībā, vai daļēji saskaitīti. Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju soda mērs ir līdz pat 12 gadiem, līdz ar to var sanākt pat vairāk nekā 12 gadu ieslodzījumā."

Savukārt L.Medina uzsver, ka grozījumi KL ietver gradāciju no mazāk smagiem līdz smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ļauj izmantot visas Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā paredzētās darbības un tiesībsargājošām iestādēm fiksēt pierādījumus par krāpnieciskām darbībām un attiecīgi sastādīt dokumentus, lai uzrādītu apsūdzību un personas notiesātu.

Viņa arī uzskata, ka, skaidri klasificējot šādus pārkāpumus tiesiskajā regulējumā, arī sabiedrībā radīsies lielāka vēlme tos identificēt, informēt par tiem tiesībsargājošās iestādes, tādējādi sporta sacensību vidi padarot tīrāku un skatītājiem baudāmāku.

LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers secina: "Sporta sacensību rezultātu manipulācija ir vērsta uz ļoti nozīmīgu sporta pamatvērtību degradāciju: pret godīgu spēli, savstarpēju cieņu, disciplīnu un sacensību noteikumu ignoranci. Tādēļ Latvijā, Eiropā un pasaulē sporta organizācijām (valsts institūcijām) ir tā dēvētā nulles tolerances pieeja un politika attiecībā uz jebkuru no iepriekšminēto vērtību pārkāpumiem saistībā ar sporta rezultātu manipulāciju.

Manuprāt, izstrādātie grozījumi gan Sporta likumā, gan Krimināllikumā būs ļoti labs un spēcīgs instruments cīņā par godīgu spēli."

Vēl jāpiebilst – kaut gan piedāvātie grozījumi KL attiecināmi uz sporta organizāciju rīkotām sacensībām – Latvijas čempionātiem, sacensībām, kur piedalās Latvijas izlase, paredzētās izmaiņas Sporta likumā - pienākums rīkot godīgas sacensības – skar arī citus rīkotājus, ieskaitot mācību iestādes. Likumu grozījumu autori uzskata, ka Latvija šajā ziņā ir pionieris, izvirzot pat stingrākas prasības nekā prasa konvencija.

Protams, likumu grozījumi vēl tiks apspriesti parlamentā, tajos iespējamas izmaiņas, taču pamata uzstādījums ir nemainīgs – par godīgām sacensībām un godīgiem rezultātiem.

Likumprojektu izstrādātāji cer, ka izmaiņas normatīvajos aktos varētu stāties spēkā no 2016.gada 1.janvāra.