NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
10
10

Izveidos zagto kultūras priekšmetu datubāzi

Avots: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

LV portāla infografika

Lai mazinātu iespējamo noziedzīgas naudas ietekmi uz mākslas un antikvāro priekšmetu apriti, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) turpmākos trīs gadus īstenos sabiedrības informēšanas pasākumus, pilnveidos normatīvo regulējumu atbilstību starptautiskajām konvencijām un digitalizēs zagto un zudušo kultūras priekšmetu datubāzi.

īsumā
  • Līdz likuma izmaiņām 2019. gadā neviena institūcija Latvijā neuzraudzīja darījumus ar mākslas un antikvāro priekšmetu apriti.
  • FID: pastāv risks, ka darījumos ar valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem kultūras pieminekļiem tiek veiktas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finanšēšanas darbības.
  • Mākslas dīleriem, kas darījumā iesaistīti kā starpnieki, nav iekšējās kontroles sistēmas, lai pārbaudītu priekšmetu izcelsmi.
  • NKMP izveidos un katru gadu aktualizēs vadlīnijas, kas ietvers palīdzību uzņēmuma riska novērtējuma un iekšējās kontroles sistēmas izveidošanā.
  • Līdz 2022. gada beigām tiks sagatavots jauns normatīvā akta projekts, lai licencētu vai reģistrētu personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē.
  • Līdz nākamā gada beigām plānots digitalizēt zagto un zudušo kultūras priekšmetu datubāzi, būs iespēja veikt datu apmaiņu ar tiesībaizsardzības iestādēm.

Tas paredzēts “Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas  novēršanai (NILLTPFN) laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”, kas tika apstiprināts 2019. gada 23. decembrī ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 653.

LV portāls jau rakstīja: grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā, paredz, ka NKMP uzrauga:

  • darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;
  • personas, kas darbojas ar mākslas un antikvārajiem priekšmetiem, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, arī tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 eiro.

Līdz likuma izmaiņām neviena institūcija Latvijā neuzraudzīja darījumus ar mākslas un antikvāro priekšmetu apriti. Šim mērķim NKMP papildus piešķirts finansējums trīs darbavietu izveidei.

Augsts risks darījumiem skaidrā naudā

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušā gada ziņojumā “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas risku novērtējums (2017.–2018.)” analizējis arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskus personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē. FID secināja: pastāv risks, ka darījumos ar valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem kultūras pieminekļiem tiek veiktas NILL un terorisma finansēšanas darbības.

Īpaši augsts risks pastāv darījumos, kuri tiek veikti skaidrā naudā, tādējādi legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī darījumos, kuru vērtība neatbilst vidējai tirgus cenai (pastāv risks, ka īpašumam pakāpeniski tiek palielināta vērtība un gan sākotnējais, gan gala īpašnieks ir savstarpēji saistīti) vai kuros klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju vai ir nevalstiskā organizācija. Pastāv iespēja, ka darījumi ar nekustamajiem kultūras pieminekļiem notiek tādēļ, lai gūtu finansējumu teroristiskām aktivitātēm vai proliferācijai.

Analizējot terorisma finansējuma riskus, FID secina, ka mākslas un antikvāro priekšmetu aprite saistīta ar valstīm, kurās ir augstākais draudu līmenis, pasaulē aktuālām konfliktzonām, piemēram, Sīriju, Irāku, Afganistānu, arī Krimas apgabalu u. c. Senlietu tirdzniecība noris interneta vietnēs (arī nelegālās). Mākslas dīleriem, kas darījumā iesaistīti kā starpnieki, nav iekšējās kontroles sistēmas, lai pārbaudītu priekšmetu izcelsmi. Tomēr sektora terorisma finansējuma risks FID vērtējumā ir vidēji zems.

Mākslas dīleriem, kas darījumā iesaistīti kā starpnieki, nav iekšējās kontroles sistēmas, lai pārbaudītu priekšmetu izcelsmi.

Savukārt NKMP, izvērtējot mākslas un antikvāro priekšmetu aprites sektoru 2017.–2018. gadā, secina, ka nozīmīgākais drauds ir nelegāla mākslas un antikvāro priekšmetu aprite (imports, eksports, tirdzniecība) ar nolūku nodrošināt terorisma finansēšanu un proliferāciju. Izvērtējot riskus par pēdējo divu gadu darījumiem ar valsts aizsargājamiem nekustamajiem un kustamajiem kultūras pieminekļiem, NKMP norāda, ka “naudas atmazgāšanas” risks šajā sfērā ir zems.

Pilnveidos pārbaudes

Svarīgākos NKMP rīcības virzienus “Pasākumu plānā NILLTPFN laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” iezīmē pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste Alma Kaurāte.

Balstoties uz 2019. gada sektorālo un nacionālo riska novērtējumu, kā arī uz klātienes un neklātienes pārbaudēm, NKMP izveidos un katru gadu aktualizēs vadlīnijas, kas ietvers palīdzību uzņēmuma riska novērtējuma un iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidošanā, informāciju par terorisma un proliferācijas novēršanu mākslas un antikvāro priekšmetu tirgū un sankcijām, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un tā ievērošanu.

NKMP saviem likuma subjektiem katru gadu plāno rīkot semināru par mākslas un antikvāro priekšmetu sektora riska novērtējuma secinājumiem, lai kopā analizētu sektora nepilnības un meklētu risinājumus. Tāpat šajos semināros tiks runāts par IKS uzlabošanu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu mākslas un antikvāro priekšmetu tirgū.

Pamatojoties uz sektorālo riska novērtējumu, tiks turpinātas klātienes un neklātienes pārbaudes un to pilnveide, lai nodrošinātu visefektīvāko mākslas un antikvāro priekšmetu aprites uzraudzību.

Normatīvie regulējumi

Kopā ar Kultūras ministriju NKMP izstrādās normatīvo regulējumu kultūras priekšmetu apritei un tajā iesaistītajiem likuma subjektiem. Līdz 2022. gada beigām tiks sagatavots jauna normatīvā akta projekts, lai licencētu vai reģistrētu personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē.

NKMP iekšējai darbībai un likuma subjektu uzraudzībai tiks izstrādātas divas jaunas elektroniskās datubāzes. Līdz nākamā gada beigām plānots digitalizēt zagto un zudušo kultūras priekšmetu datubāzi, būs arī iespēja veikt datu apmaiņu ar tiesībaizsardzības iestādēm. Savukārt līdz 2022. gada beigām tiks izstrādāts kultūras pieminekļu īpašumtiesību izmaiņu kontroles IT risinājums.

Plānots arī īstenot vairākus sabiedrības informēšanas pasākumus. Lai palielinātu iedzīvotāju informētību un izpratni par kultūras priekšmetu nelegālo apriti un samazinātu neapzināti veiktas kultūras priekšmetu nelegālas aprites gadījumu skaitu, paredzēta vērienīga informatīvā kampaņa par kultūras priekšmetu nelegālo apriti un tās novēršanu.

Tiks rīkota kampaņa par 2019. gada 17. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/880  par kultūras priekšmetu ievešanu un importu ieviešanu, lai nodrošinātu zināšanas par šo regulu un pienākumiem un ierobežojumiem, kas tajā paredzēti.

Tāpat dažādām mērķauditorijām tiks rīkotas apmācības par apdraudētajiem kultūras priekšmetiem un pieminekļiem, lai samazinātu risku, ka šādi priekšmeti varētu parādīties Latvijas tirgū vai Latvija kļūtu par šo apdraudēto un nelegāli iegūto priekšmetu tranzītvalsti.

Starptautiskā sadarbība

Papildus iekšējiem projektiem ir plānotas vairākas starptautiska līmeņa darbības. Lai novērstu nelikumīgu mākslas un antikvāro priekšmetu apriti, tiek plānots stiprināt sadarbību starp Baltijas valstīm, īpaši uzsverot nelikumīgu Baltijas valstu arheoloģiskā mantojuma izrakšanu, izvešanu un pārdošanu, organizējot tikšanās ar citu Baltijas valstu kultūras mantojuma institūcijām, lai vienotos par sadarbības modeli.

NKMP ir sākusi un turpinās darbu pie pētījuma par Eiropas Savienības valstu labākajām praksēm savas valsts mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus un tā dalībnieku uzraudzības jomā. Šī pētījuma pamatā būs Eiropas Savienības valstu kultūras mantojuma institūciju sniegtā informācija par savas valsts darbībām.

Šogad novembra beigās bija plānots rīkot starptautisku konferenci par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu mākslas un antikvāro priekšmetu aprites jomā – par godu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 1970. gada konvencijas piecdesmitgadei un Starptautisko privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) 1995. gada konvencijas divdesmitpiecgadei. Ņemot vērā pandēmiju, par konferences atcelšanu vai pārcelšanu vēl tiks lemts.

Lai veicinātu izpratni par mākslas un antikvāro priekšmetu nozīmību, NKMP ir izstrādājusi nosacījumus kultūras priekšmetu ievešanai un izvešanai  un padomus mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus dalībniekiem. NKMP mājaslapā izveidota sadaļa “Kultūras priekšmetu aprite”.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU