NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
06. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
9
9

Karš iespaido arī kultūras priekšmetu apriti

Nesen atklāta “senvietu izlaupītāju” izpostīta Neolīta laikmeta arheoloģiskas nozīmes vieta Jordānijā.

FOTO: AFP, Jordanian Antiquities Authority

Vērtējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas darbības ar kustamajiem un nekustamajiem kultūras pieminekļiem 2021. gadā, riska līmenis ir uzskatāms par zemu, atzīst Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Tomēr aktuālie apdraudējumi ir saistīti ar Krievijas–Ukrainas karadarbības sekām un sankcijām pakļauto personu iespējamajiem darījumiem mākslas priekšmetu tirgū.

īsumā
  • Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzrauga darījumus ar Latvijas nekustamajiem un kustamajiem kultūras pieminekļiem.
  • Nereti īpašnieka rīcībā nav kultūras priekšmeta legālu izcelsmi apstiprinošas dokumentācijas. Tā bieži vien tiek aizstāta ar pašrocīgi sagatavotu apliecinājumu, kas faktiski nav pārbaudāms.
  • Lielākais drauds kultūras pieminekļu jomā ir arheoloģiskā kultūras mantojuma izpostīšana, izlaupīšana un izvešana, kā arī priekšmetu tranzīts no Austrumiem uz Rietumiem caur Latvijas teritoriju.
  • Šobrīd jāpievērš uzmanība kultūras priekšmetiem, kuriem ir Ukrainas valsts izcelsme.
  • Vairāki lielie Latvijas mākslas dīleri ir izveidojuši kopīgu, vienotu iekšējās kontroles sistēmu.
  • Lai mazinātu iespējamo noziedzīgas naudas ietekmi uz mākslas un antikvāro priekšmetu apriti, patlaban tiek digitalizēti zagtie un zudušie kultūras priekšmeti.

Lai realizētu uz riskiem balstītu pieeju, NKMP ir apzinājusi ar kultūras mantojumu saistītos riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā, par pamatu izmantojot Eiropas Savienības pētījumu par kultūras priekšmetu nelegālo apriti Eiropā.

Uzrauga arī antikvāro priekšmetu apriti

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumu NKMP uzrauga darījumus ar Latvijas nekustamajiem un kustamajiem kultūras pieminekļiem.

Jāatgādina, ka līdz ar grozījumiem NILLTPFN likumā, kuri stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā, NKMP uzrauga:

  • darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;
  • personas, kuras darbojas ar mākslas un antikvārajiem priekšmetiem, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, arī tādas personas, kuras šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 eiro.

Līdz likuma izmaiņām neviena institūcija Latvijā neuzraudzīja darījumus ar mākslas un antikvāro priekšmetu apriti.

Antikvāro priekšmetu aprite

“Netīrās” naudas legalizācijas iespējas kultūras priekšmetu realizācijas jomā tomēr pastāv, un līdz ar to katrs darījums tiek rūpīgi pārbaudīts, uzsver NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas speciāliste Māra Maija Vēbere, piebilstot, ka nedrīkst komentēt izpētes procesā esošās lietas. NKMP arī nevar atklāt, cik Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) ir iesniegti ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem.

Kā vienu no iespējamajiem “netīrās” naudas atmazgāšanas riskiem NKMP min, ka nereti īpašnieka rīcībā nav kultūras priekšmeta legālo izcelsmi apstiprinošas dokumentācijas. Tā bieži vien tiek aizstāta ar pašrocīgi sagatavotu apliecinājumu, kas faktiski nav pārbaudāms. Līdz ar to ir sarežģīti gūt pārliecinošus pierādījumus par priekšmeta likumīgu apriti.

Tomēr riska līmenis mākslas un antikvāro priekšmetu aprites sektorā 2021. gadā NKMP vērtējumā ir bijis vidējs.

Kultūras priekšmetu tranzīts

Latvijai lielākais drauds kultūras pieminekļu jomā ir arheoloģiskā kultūras mantojuma izpostīšana, izlaupīšana un izvešana, kā arī priekšmetu tranzīts no Austrumiem uz Rietumiem caur Latvijas teritoriju, atzīst M. M. Vēbere.

Saistībā ar tranzītu ir risks, ka caur Latvijas teritoriju uz Rietumeiropas valstīm ar lielākiem mākslas tirgiem (Franciju, Apvienoto Karalisti, Šveici u. c.) varētu tikt vesti priekšmeti no teritorijām, kuru arheoloģiskais mantojums ir apdraudēts kara vai citu apstākļu rezultātā. Starptautiskā Muzeju padome ir apkopojusi vairākus “sarkanos sarakstus” (Red Lists) ar šādiem priekšmetiem no dažādiem reģioniem, kuriem ir potenciāli lielākās iespējas būt nelegāli iegūtiem un izmantotiem citām nelikumīgām darbībām.

Priekšmeti ar Ukrainas izcelsmi

“Šobrīd jāpievērš uzmanība kultūras priekšmetiem, kuriem ir Ukrainas valsts izcelsme. Jau kopš Krimas aneksijas interneta tirdzniecības vietnēs ir parādījušies kultūras un arheoloģiskie priekšmeti ar Ukrainas izcelsmi, kas tiek nelegāli izrakti un izsūtīti no okupētās teritorijas,” norāda NKMP pārstāve.

“Aktuālie apdraudējumi ir saistīti ar Krievijas–Ukrainas karadarbības sekām un sankcijām pakļauto personu iespējamajiem darījumiem mākslas priekšmetu tirgū. Iespējamo nelikumību novēršanā ļoti būtiska ir dažādu institūciju sadarbība, kuru noteikti sekmēs FID izveidotā AML inovāciju centra aktivitātes,” turpina M. M. Vēbere.

Papildus reģioniem, kuros ir apdraudēts arheoloģiskais kultūras mantojums, jāpievērš uzmanība valstīm, kurās ir augsts korupcijas līmenis vai kurās būtu lielāka iespēja veidot naudas atmazgāšanas shēmas, piemēram, Krievijā, ar kuras pilsoņiem, pirms februāra iebrukuma Ukrainā Latvijas mākslas tirgus pārstāvjiem ir bijusi aktīva tirdzniecība, norāda NKMP.

Nav pārliecības, ka sektors ir caurskatāms

Pirms nepilniem diviem gadiem LV portāls rakstīja, ka mākslas dīleriem, kuri darījumā iesaistīti kā starpnieki, nav iekšējās kontroles sistēmas (IKS), lai pārbaudītu priekšmetu izcelsmi.

Tagad situācija ir mainījusies. Vairāki lielie Latvijas mākslas dīleri ir izveidojuši kopīgu, vienotu IKS sistēmu, kuru NKMP speciālisti ir izskatījuši un atzinuši par pietiekamu.

Mākslas priekšmetu tirdzniecība pasaulē vēl arvien ir izteikti “pelēka” zona.

Tomēr M. M. Vēbere atzīst, ka nevar būt 100% pārliecināta, ka sektors ir caurskatāms, jo mākslas priekšmetu tirdzniecība pasaulē vēl arvien ir izteikti “pelēka” zona. “Latvija ir tikai ceļa sākumā, lai izveidotu iespējami efektīvu mākslas un kultūras priekšmetu tirgus kontroli, ņemot vērā, ka aktīva mākslas tirgus uzraudzība ir sākusies tikai kopš 2019. gada vidus. Kaut arī citām Eiropas valstīm ir desmitiem gadu pieredze valsts mākslas tirgus uzraudzībā, tomēr šīs valstis tik un tā nav spējīgas nodrošināt sava tirgus caurskatāmību – tāda ir jomas specifika,” atzīst NKMP pārstāve.

Iecere veidot asociāciju

Antikvāro priekšmetu tirgotājiem ir bijusi arī iecere veidot mākslas dīleru asociāciju, taču to pilnībā ir apstādinājusi Covid-19 pandēmija, atzīst SIA “Doma antikvariāts” pārstāvis, mākslas vēsturnieks Kirils Kirija.

Tūristi, kuri apmeklēja antikvariātus, lielākoties bija no Krievijas, Ukrainas, Ķīnas.

“Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara dēļ ievērojami ir sarucis klientu loks. Tūristi, kuri apmeklēja antikvariātus, lielākoties bija no Krievijas, Ukrainas, Ķīnas. Tagad viņu vairs nav,” saka K. Kirija. “Turklāt galerijas un antikvariātu īpašnieki nav bagātākā sabiedrības daļa, taču asociāciju vajag uzturēt.” Tāpēc šobrīd asociācijas izveide ir atlikta.

Digitalizē zagto un zudušo kultūras priekšmetu datubāzi

Lai mazinātu iespējamo noziedzīgas naudas ietekmi uz mākslas un antikvāro priekšmetu apriti, pašlaik NKMP tiek digitalizēti zagtie un zudušie kultūras priekšmeti. Ir izveidoti IT risinājumi datu uzglabāšanai, izstrādātas lietojumprogrammu saskarnes (API) datu nodošanai, plānots turpināt darbu ar autentifikācijas mehānismiem.

Lai paātrinātu informācijas pieejamību, NKMP mājaslapā ievietoti saraksti ar zudušajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem. Saraksti ir pieejami šeit.

Savukārt Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija jeb Interpols ir izveidojusi publiski pieejamu mobilo lietotni, kas plašākai auditorijai ļauj piekļūt Interpola Zagto mākslas priekšmetu datubāzei (INTERPOL’s Stolen Works of Art database), kuru veido vairāk nekā 52 000 priekšmeti no 134 valstīm un kuru šobrīd izmanto gan policijas, gan muitas, gan NKMP pārstāvji.

Interpola radīto lietotni, lai pārbaudītu pārdodamos mākslas priekšmetus, izmanto arī “Doma antikvariāts”. Uzņēmums arī pārbauda, vai pārdevējs nav sankciju sarakstos. “Nelegālos mākslas priekšmetus no Ukrainas neieved, Eiropā un Latvijā ir ļoti stingra kontrole,” apgalvo K. Kirija.

Informācijas kampaņa

Lai palielinātu iedzīvotāju informētību un izpratni par kultūras priekšmetu nelegālo apriti un samazinātu neapzināti veiktas kultūras priekšmetu nelegālas aprites gadījumu skaitu, saskaņā ar Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam NKMP šīgada aprīlī un maijā plāno rīkot informatīvo kampaņu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU