“Ir jānodrošina, ka “netīrā” nauda vairs nenonāk ES finanšu sistēmā. Pieņemot jaudīgu rīcības plānu, būtiski nostiprinām aizsargmehānismus cīņā pret NILLTF,” uzsver EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. “Šajos noteikumos un to ieviešanā ir jāizskauž jebkādas nepilnības. Šādi arī stiprinām ES globāli, jo veidojam ne tikai Eiropas, bet arī starptautiskus standartus cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.”
Lai nodrošinātu diskusijas par NILLTF novēršanas politikas virzienu izstrādi, EK 7. maijā sāka rīcības plāna sabiedrisko apspriešanu, kas ilgs līdz 29. jūlijam.
Cīņa vēl bargāka
“ES līmeņa rīcības plānam ir būtiska nozīme, lai stiprinātu cīņu pret NILLTF gan ES, gan nacionālā līmenī,” norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. “Lai sasniegtu dokumentā noteiktos mērķus, liela nozīme ir koordinētai iestāžu rīcībai un sadarbībai ES un nacionālā līmenī. Visaptverošs regulējums palīdzēs novērst iepriekš konstatētās nepilnības NILLTF novēršanas jomā. Vienlaikus tas iezīmē turpmākos rīcības virzienus NILLTF novēršanas jomā un norāda dalībvalstīm uz iespējamiem pilnveidojumiem arī nacionālajā NILLTF novēršanas sistēmā, kurus Latvija ņems vērā.”
Zvērināts advokāts Mārtiņš Martinsons, vērtējot EK ziņojumu, secina, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu kļūs tikai bargāka, plašāka, vairāk kontrolēta un globālāka. “Rīcības plāns ir pārdomāts un izceļ aktuālās problēmas naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā,” norāda advokāts, piebilstot: lai plāns tiktu īstenots sekmīgi un saprātīgi, nedrīkst aizmirst par samērīgumu un patiesajiem visu pasākumu mērķiem.
Seši pīlāri
EK ir īstenojusi vairākus pasākumus, lai turpinātu stiprināt ES sistēmu cīņai pret NILLTF:
- izstrādāts visaptverošs ES līmeņa rīcības plāns naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas novēršanai;
- pilnveidota metodika augsta riska trešo valstu identificēšanai;
- atjaunināts paaugstināta riska trešo valstu saraksts.
Rīcības plānā iezīmēti konkrēti pasākumi, kas tiks veikti nākamajos 12 mēnešos, lai labāk īstenotu, uzraudzītu un koordinētu ES noteikumus par NILLTF apkarošanu. Šī plāna pamatā ir seši pīlāri, un katrs ir vērsts uz to, lai uzlabotu ES kopējo cīņu pret NILLTF, kā arī stiprinātu ES globālo nozīmi šajā jomā, norāda EK. Šie seši pīlāri nodrošinās, ka ES noteikumi ir saskaņotāki un līdz ar to efektīvāki. Noteikumi tiks labāk uzraudzīti, tāpat arī koordinācija starp dalībvalstu iestādēm būs veiksmīgāka.
Šie seši pīlāri ir šādi:
- efektīva ES noteikumu piemērošana – EK turpinās uzraudzīt ES noteikumu īstenošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka valstu noteikumi atbilst visaugstākajiem standartiem. Eiropas Banku iestāde tiek mudināta izmantot jaunās pilnvaras, lai apkarotu NILLTF.
- vienots ES noteikumu kopums – lai gan pašreizējie ES noteikumi ir efektīvi, tomēr dalībvalstīm ir tendence piemērot tos ļoti dažādos veidos. Tāpēc EK 2021. gada pirmajā ceturksnī ierosinās saskaņotāku noteikumu kopumu.
- ES līmeņa uzraudzība – šobrīd katras dalībvalsts ziņā ir atsevišķi uzraudzīt ES noteikumus, līdz ar to var izveidoties nepilnības. EK 2021. gada pirmajā ceturksnī ierosinās izveidot ES līmeņa uzraugu.
- dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienību koordinācijas un atbalsta mehānisms – EK 2021. gada pirmajā ceturksnī ierosinās izveidot ES mehānismu, kura mērķis ir palīdzēt vēl vairāk koordinēt un atbalstīt finanšu ziņu vākšanas struktūru darbu.
- krimināltiesību normu izpilde un informācijas apmaiņa ES līmenī – EK izdos norādes par publiskā un privātā sektora partnerības lomu datu apmaiņas precizēšanā un uzlabošanā.
- ES loma pasaules mērogā – ES būs jāpielāgo sava pieeja attiecībās ar trešajām valstīm, kuru NILLTF novēršanas sistēmas trūkumi apdraud ES vienoto tirgu.
Noteikumu harmonizācija
Finanšu ministrija, vērtējot rīcības plānu, skaidro, ka Latvija arī iepriekš paudusi atbalstu ES noteikumu harmonizācijai NILLTPF novēršanas jomā, lai veicinātu vienādu tiesību normu piemērošanu dalībvalstīs. Šobrīd ES līmenī šo jomu regulē vairākas direktīvas, taču ir identificēta nepieciešamība atsevišķus nosacījumus harmonizēt pilnībā, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm ieviest noteikumus valsts līmenī, ņemot vērā katras valsts situāciju un tās identificētos individuālos riskus. Izšķirīga nozīme ir ne tikai tiesiskajam regulējumam un tā harmonizācijai, bet arī efektīvai tā īstenošanai un piemērošanai.
Savukārt uzraudzības funkciju organizēšana ES līmenī ļautu nodrošināt konsekventu un efektīvu pieeju problēmu risināšanā, kas saistītas ar sadarbību un informācijas apmaiņu starp uzraugošajām iestādēm, pārrobežu iestāžu uzraudzības efektivitāti un nepietiekamu NILLTPF novēršanas noteikumu harmonizāciju ES līmenī. Latvijas ieskatā minēto pienesumu spētu nodrošināt tāda ES centrālās uzraudzības iestāde, kas spēj veikt savus uzraudzības uzdevumus neatkarīgi, koordinējot darbību ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm un īstenojot efektīvas un neatkarīgas pārvaldības principus.
Latvija arī atzīst nepieciešamību pēc ciešākas koordinācijas starp Finanšu izlūkošanas vienībām (FIU, Latvijā – Finanšu izlūkošanas dienests) un vajadzību uzlabot FIU spēju cīnīties pret NILLTPF, arī pastiprinot to sadarbību un stiprinot koordināciju, ko veic ES FIU platforma. Latvijas interesēs ir turpināt apsvērt iespēju izveidot koordinācijas un atbalsta mehānismu, kas atvieglotu FIU pārrobežu sadarbību, arī uzlabojot stratēģisko sadarbību un ļaujot efektīvāk apkopot un vērtēt analītisko informāciju, īpaši gadījumos, kad nepieciešams sadarboties ar trešo valstu FIU.
Maz uzmanības samērīgumam
Zvērināts advokāts M. Martinsons uzskata, ka EK ziņojumā pārlieku maz uzmanības tiek pievērsts pasākumu samērīgumam. “Kaut arī ziņojumā ārkārtīgi liels uzsvars likts uz uzraudzības un globalizācijas aspektiem, tajā ļoti maz uzmanības pievērsts tam, ka pasākumiem jābūt samērīgiem – lai gan nevar teikt, ka šī atziņa neparādītos nemaz. Piemēram, ziņojuma sadaļā par vienotu ES noteikumu kopumu izstrādi ir norādīts: ieviešot jaunus pasākumus, būs svarīgi saglabāt papildu finansiālus un administratīvus apgrūtinājumus dalībvalstīm un subjektiem minimālā līmenī [..]. Šāds signāls ir ļoti apsveicams no samērības un privātpersonu – it īpaši nelielu uzņēmēju, kuri tomēr kvalificējas kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 subjekti, – viedokļa.
M. Martinsons norāda, ka ziņojumā netiek skaidri runāts par direktīvas mērķu sasniegšanu: “Ir sniegta norāde: veidojoties atšķirībām dalībvalstu līmenī, tiek apdraudēti mērķi, jo dalībvalstu ieviestā regulējuma stingrības pakāpe atšķiras. Tomēr netiek runāts par veidu, kā efektīvāk veicināt tieši mērķa sasniegšanu. Ziņojumā tiek pieminēta vienotu uzraudzības formu ieviešana – iespējams, arī šajā gadījumā būtu jāapsver vienotu formu ieviešana, varbūt tieši saistībā ar “mazākajiem” direktīvas subjektiem.”
Ziņojumā liels uzsvars likts uz kontroles un uzraudzības pastiprināšanu, galvenokārt – dalībvalstu līmenī, analizē M. Martinsons. Tomēr pirms šādu darbības veikšanas, viņaprāt, būtu izvērtējams, vai ziņojumā pieminētās kontroles kļūdas nav nesamērīgu prasību sekas. Iespējams, vienots un precīzs regulējums (ar paredzētām atvieglotām procedūrām atkarībā no subjekta būtības un lieluma) ļautu sekmīgāk plānot kontroli arī pašreizējās kontroles un uzraudzības sistēmas robežās.
Starptautiski savienots PLG reģistrs
M. Martinsons atzinīgi novērtē dokumentā minēto, ka jau 2021. gadā tiek solīta starptautiski savienota patieso labuma guvēju (PLG) reģistra pieejamība. “Tomēr ir ļoti svarīgi harmonizēt PLG definīciju dalībvalstu starpā, tāpat arī jāharmonizē regulējums, kas nosaka, kādi PLG tiek reģistrēti; Latvijas normatīvajos aktos šajā ziņā ir saskatāmas zināmas atšķirības un dažādas interpretācijas,” vērtē advokāts.
“Ziņojumā tiek atgādināts: direktīvas subjektiem, veicot klientu izpēti un informācijas apmaiņu, ir saistoši ievērot arī ES personu datu aizsardzību regulējošos normatīvos aktus,” saka M. Martinsons. “Līdz ar to tiek apstrīdēta šķietamā prezumpcija, ka naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas novēršanas prasību izpilde prevalē pār datu aizsardzību. EK ar šo ziņojumu ir skaidri apstiprinājusi, ka šajā aspektā jāievēro samērīgums un datu aizsardzības principi, arī datu minimizēšanas princips.”
Precīzāka metodika un aktualizēts saraksts
EK publicējusi arī pārredzamāku un precīzāku metodiku, lai apzinātu augsta riska trešās valstis, kurām ir stratēģiski trūkumi NILLTF novēršanas sistēmā. Šie trūkumi rada būtiskus draudus ES finanšu sistēmai. Šī metodika palīdzēs uzlabot ES sadarbību ar trešajām valstīm un nodrošināt ciešāku sadarbību ar Finanšu darbību darba grupu (FATF).
EK arī pieņēmusi jaunu sarakstu ar trešajām valstīm, kurām ir stratēģiski trūkumi NILLTF apkarošanas regulējumā. Sarakstā ir iekļautas Bahamu salas, Barbadosa, Botsvāna, Kambodža, Gana, Jamaika, Maurīcija, Mongolija, Mjanma, Nikaragva, Panama un Zimbabve. No saraksta ir svītrota Bosnija un Hercegovina, Etiopija, Gajāna, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Šrilanka un Tunisija.
Finanšu ministrija norāda, ka aktualizētais ES augsta riska trešo valstu saraksts nodrošinās labāku saskaņotību ar jaunāko FATF augsta riska trešo valstu sarakstu. Latvijas ieskatā ES nosacījumu tuvināšana FATF rekomendācijām un standartiem mazinās apdraudējumu ES vienotajam tirgum un veicinās starptautisko standartu harmonizāciju.
