NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. maijā, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
10
10

Ieguldījums liels – rezultāts mazs. Kā efektivizēt cīņu pret “netīro naudu” Eiropā?

LV portāla infografika. Avots: Eiropas Banku federācijas koncepcija

Eiropas Banku federācija (EBF) nākusi klajā ar plašāku koncepcijas izklāstu, kā Eiropas Savienībā efektīvāk un vienotāk cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viens no ieteikumiem ir centralizēt uzraudzības funkciju, paplašinot Eiropas Banku iestādes tiesības regulēt un koordinēt naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomas uzraudzību.

īsumā
  • Koncepcijas mērķis ir dot ieguldījumu jēgpilnā diskusijā par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.
  • Eiropas Banku federācija ir identificējusi četras prioritārās jomas: harmonizāciju, sadarbību, pilnvaru stiprināšanu, kā arī pārdomātu un racionālu resursu izmantošanu.
  • Pašreizējās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2015/849 vietā jāpieņem regula.
  • Otrs prioritārais virziens ir finanšu izlūkošanas dienestu un tiesībsargājošo un uzraudzības iestāžu pilnvaru stiprināšana un paplašināšana ES līmenī.
  • Savukārt trešajā – sadarbības – rīcības virzienā EBF iesaka veicināt informācijas apmaiņu starp publisko un privāto sektoru.
  • Ceturtajā prioritārajā virzienā EBF iesaka vairāk izmantot jaunus IT rīkus un tehnoloģijas un laikus paredzēt tehnoloģiju potenciālo ietekmi uz naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu.

EBF koncepcija tapusi martā, un to sagatavot palīdzējuši arī Finanšu nozares asociācijas eksperti, kuriem bija iespēja dalīties pieredzē par progresu Latvijā, norāda asociācija. Vairāki prioritārie virzieni, kurus ierosina EBF, Latvijā ir vai nu ieviesti, vai arī par tiem jau ilgstoši – gadu, divus – tiek diskutēts, norāda asociācijas padomniece Laima Letiņa.

Jāpiebilst, ka EBF mājaslapā rakstīts: federācija ir Eiropas banku sektora balss, kas apvieno 32 valstu banku asociācijas Eiropā un pārstāv apmēram 3500 finanšu iestāžu, kurās ir nodarbināti aptuveni divi miljoni cilvēku. EBF biedrs ir arī asociācija.

Iztērē 100 miljardus, bet konfiscē tikai 1% “netīrās naudas”

“Banku sektors cīņā pret finanšu noziegumiem ir pašā priekšgalā. Lai šī cīņa būtu efektīva, tā nevar palikt tikai valsts iestāžu vai tikai nozares pārstāvju rokās. Ir jāreformē regulējums un politika daudzās jurisdikcijās, arī Eiropas līmenī. Bankas ir tikai daļa no risinājuma,” koncepcijā uzsver EBF izpilddirektors Vims Mijs (Wim Mijs).

EBF koncepcijā norādīts: katru gadu finanšu izlūkošanas iestādes – Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta analogi visā Eiropā – no bankām vien saņem miljoniem ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem. Lai nodrošinātu nepieciešamās atbildības funkcijas cīņai ar naudas atmazgāšanu, Eiropas finanšu sektors iegulda apmēram simts miljardu eiro gadā un tam novirzīti aptuveni 10% personāla resursu; gadā miljoniem reižu tiek ziņots par aizdomīgiem darījumiem. Taču atbildīgās iestādes Eiropas Savienībā (ES) veikušas konfiskāciju tikai aptuveni 1% gadījumu un aptuveni 1% no lietām ir iztiesātas.

L. Letiņa: “Šie dati liecina par lielu finanšu iestāžu darba un resursu ieguldījumu, bet nepietiekamu rezultātu reālā naudas atmazgāšanas shēmu apturēšanā – netiek sasniegts tas, ko būtu iespējams panākt, plašā mērogā uzlabojot sadarbības mehānismus. Tāpēc cīņai pret naudas atmazgāšanu jākļūst efektīvākai, harmonizētākai ES līmenī.”

Četras prioritārās jomas

Finanšu noziegumi ir sarežģīts jautājums, kas prasa detalizētu analīzi un novērtējumu, norāda EBF. Koncepcijas mērķis ir dot ieguldījumu jēgpilnā diskusijā par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. EBF cer nākamajos gados konstruktīvi sadarboties ar ES politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām.

EBF koncepcijā ir vērtējusi, kā efektīvāk apkarot finanšu noziegumus ES, un ir identificējusi četras prioritārās jomas: harmonizāciju, sadarbību, pilnvaru stiprināšanu, kā arī pārdomātu un racionālu resursu izmantošanu. EBF ieteikumi ir šādi:

  • harmonizēt ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) un terorisma finansēšanas novēršanas (CFT) sistēmas un stiprināt riskos balstīto pieeju;
  • veicināt ES uzraudzību un tiesībaizsardzību, stiprinot iestāžu pilnvaras, kapacitāti un publiskā un privātā sektora sadarbības sistēmu;
  • dot iespēju visām ieinteresētajām pusēm efektīvi sadarboties un dalīties informācijā;
  • būt gudrākiem – izmantot jaunus IT rīkus un tehnoloģijas.

Direktīvas vietā regula

EBF ieteikumi galvenokārt balstās uz atziņām, kas gūtas no ES un starptautiskās prakses, ieskaitot jaunākos Eiropas Komisijas, ES Parlamenta, Finanšu darījumu darba grupas (FATF) un Volfsberga grupas (“Wolfsberg Group” ir trīspadsmit globālo banku apvienība, kuras mērķis ir izstrādāt vadlīnijas finanšu noziedzības risku pārvaldībai, – red.) ziņojumus. EBF pozitīvi vērtē 7. maijā publiskoto Eiropas Komisijas rīcības plānu, kas vērsts uz efektīvu ciešas sadarbības un informācijas apmaiņas iedzīvināšanu, lai apkarotu “netīro naudu”.

Analizējot starptautiskos un ES labās prakses piemērus, EBF koncepcijā norādījusi, ka pašreizējās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2015/849 (par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai; pieņemta 2015. gada 20. maijā) vietā nepieciešams pieņemt regulu.

Lai nodrošinātu nepieciešamo atbilstības funkciju cīņā ar naudas atmazgāšanu, Eiropas finanšu sektors iegulda apmēram simts miljardu eiro gadā un tam novirzīti aptuveni 10% personāla resursu. Taču atbildīgās iestādes Eiropas Savienībā veikušas konfiskāciju tikai aptuveni 1% gadījumu un aptuveni 1% no lietām ir iztiesātas.

“Tādā veidā likumdošana tiktu harmonizēta ES līmenī, jo, par spīti tam, ka direktīva ir viena un tā ir jāpārņem nacionālā līmenī, dažādās ES valstīs atšķiras regulējumi, prakse un pieeja,” tā L. Letiņa. “Katra valsts pēc būtības veido savu pieeju naudas atmazgāšanas novēršanai, nedomājot par pārrobežu konteksta izšķirīgo nozīmi šajā jomā. Tas rada lielas problēmas savstarpēji sadarboties un apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Harmonizācija pati par sevi gan vēl nav viss – būtiski, lai tā tiktu veikta atbilstoši augstākajiem jomas standartiem, nevis pielāgojoties viduvējai attieksmei.”

Regulējumu un vadlīniju harmonizācija būtu nepieciešama arī attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanas un personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. “To piemērošana šobrīd rada konfliktsituācijas un pārpratumus kā finanšu iestādēm, tā datu subjektiem, tāpēc jāpanāk, lai jomas būtu savstarpēji saskaņotas un saprotamas ES līmenī,” saka asociācijas pāstāve.

Pilnvaru stiprināšana

Otrs prioritārais virziens, ko piedāvā EBF, ir finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un tiesībsargājošo un uzraudzības iestāžu pilnvaru stiprināšana un paplašināšana ES līmenī.

“Latvija pēdējo gadu laikā ir stiprinājusi kapacitāti un tiesības, veicinājusi labu uzraudzības institūciju, tiesībsargājošo iestāžu un FID darbu. Šīm iestādēm ir piešķirti daudz plašāki instrumenti, kas ir rezultējies gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju apjomā, gan notiesājošos spriedumos. Tātad šis virziens Latvijai ir un turpina būt prioritārs, tiek sasniegti arī acīmredzami rezultāti,” rezumē L. Letiņa.

Koncepcijā izklāstītais priekšlikums vērsts uz plašāku pilnvaru un kapacitātes ieviešanu tieši ES līmenī, gan stiprinot un paplašinot Eiropas Banku iestādes lomu harmonizētu standartu ieviešanā attiecībā uz finanšu sektora uzraudzības institūcijām, gan harmonizējot un stiprinot FID funkcijas visā ES, lai savstarpējā sadarbība būtu daudz veiksmīgāka.

EBF norāda, ka Eiropas tiesībsargājošām institūcijām, kuras nodarbojas ar pārrobežu koordināciju un darbību, būtu nepieciešams piešķirt lielākas pilnvaras.

Centralizēta uzraudzība

Viens no EBF ieteikumiem ir centralizēt uzraudzības funkciju, paplašinot Eiropas Banku iestādes tiesības regulēt un koordinēt naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomas uzraudzību.

LV portāls jau rakstīja, ka FID vadītāja Ilze Znotiņa atbalsta ideju par centralizētu uzraugu cīņai ar naudas atmazgāšanu Eiropā. “Centralizētas uzraudzības neesamība ļoti fragmentē katras valsts cīņu ar finanšu noziedzību. (..) Ja neizveidojam vienotu uzraudzības iestādi, kas spēj kontrolēt, kādas ir šīs prasības, faktiski radām situāciju, ka noziedzības draudi migrē no vienas valsts uz citu. Migrē noziedznieki, viņu nauda, un mēs problēmu nerisinām,” intervijā teica I. Znotiņa.

Jāpiebilst, ka Eiropas Banku iestādes mājaslapā norādīts, ka tā ir neatkarīga ES institūcija, kas strādā, lai nodrošinātu efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulējuma un uzraudzības līmeni visā Eiropas banku sektorā.

Informācijas platforma

Savukārt trešajā – sadarbības – rīcības virzienā EBF iesaka veicināt informācijas apmaiņu starp publisko un privāto sektoru.

“Latvija, līdzīgi kā Lielbritānija, nacionālā līmenī jau ir ieviesusi informācijas apmaiņas sadarbības platformu, kuru primāri koordinē FID,” zina teikt L. Letiņa. “Platforma tiek izmantota ļoti aktīvi, un to atzinīgi ir novērtējis gan privātais, gan valsts sektors. Līdz ar to šajā jomā varam dalīties pieredzē un būt labs piemērs, ieviešot līdzīgus modeļus citur, arī pārrobežu mērogā.”

EBF arī iesaka uzlabot sadarbību pašu publisko institūciju starpā. “Latvijas pēdējo gadu pieredze ir bijusi ļoti pozitīva, varam gan turpināt iesākto, sasniedzot arvien augstākus standartus, gan būt labs paraugs citiem,” norāda asociācijas pārstāve.

Būt gudrākiem

Ceturtajā prioritārajā virzienā, kura angliskais nosaukums ir “Be Smarter” (“Esi gudrāks”), EBF iesaka vairāk izmantot jaunus IT rīkus un tehnoloģijas un laikus paredzēt tehnoloģiju potenciālo ietekmi uz naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Viens no risinājumiem šī prioritārā virziena ieviešanā ir nodrošināt juridisko personu patieso labuma guvēju (PLG) atklātumu, ieviešot to reģistru. LV portāls jau rakstīja, ka 2017. gada 9. novembrī stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas noteica juridiskajām personām pienākumu atklāt to PLG Uzņēmumu reģistrā.

Atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL), kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā, tām kapitālsabiedrībām – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām –, kuras nav atklājušas PLG, tiek piemērota vienkāršotā likvidācija bez tiesas iesaistes. Uzņēmuma darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiek atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju.

“Ar pašreizējā Latvijas PLG reģistra modeļa izveidi esam kļuvuši par līderi šajā jomā ne vien ES, bet arī starptautiski, nodrošinot adekvātas informācijas pieejamību NILLTPFN likuma subjektiem. Latvijas panākumi atzīti starpautiski, un ES līmenī varam dalīties pieredzē, kā šo rekomendāciju nostiprināt tālāk, – jo saprotams, ka arī šis aspekts prasa vienotu pieeju pārrobežu mērogā,” tā L. Letiņa.

Otrs šī prioritārā virziena risinājums ir dažādu tehnoloģisko rīku un inovatīvu risinājumu, piemēram, mašīnmācības, izmantošana klientu izpētē. “Būtiski ir pieminēt valsts sekretāru sanāksmē 7. maijā izsludināto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Latvija virzās uz vienotu klientu izpētes rīku ieviešanu arī normatīvajā regulējumā, dodot iespējas daudz efektīvāk un ātrāk apmainīties ar izpētes gaitā iegūto informāciju, atvieglojot procedūras kā NILLTPFN likuma subjektiem, tā to klientiem. Asociācija, turpinot konsekventi nodrošināt šīs jomas atbilstību labākajai pasaules praksei, jau 2019. gadā veica vienoto klientu izpētes rīku izvērtējumu: sniedza plašu ieskatu gan modeļos, gan to priekšrocībās. Atzinīgi novērtējam politikas veidotāju atbalstu šādu inovatīvu risinājumu ieviešanai,” skaidro L. Letiņa.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU