E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19962
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Mājoklis
1
1

Kā apzināt dzīvokļu īpašniekus

J
jautā:
01. maijā, 2020
Tatjana

Es kā dzīvokļa īpašniece vēlos veikt dzīvokļu īpašnieku aptauju, lai pieņemtu lēmumu par mājas kopīpašuma lietošanu. Kadastra informācijā, kas man ir pieejama, redzu īpašniekus aptuveni ¾ no visiem mājas dzīvokļiem. Vai tas nozīmē, ka pārējie nav ierakstījuši savus dzīvokļus zemesgrāmatā? Un vai tad viņi arī skaitās dzīvokļu īpašnieki un viņiem jānosūta aptaujas lapa? Un kā viņus var apzināt? Vai aptaujas lapas tiem dzīvokļu īpašniekiem, kam deklarētā dzīvesvieta atrodas citur, būtu jāsūta uz deklarēto dzīvesvietu vai jāieliek attiecīgā dzīvokļa pastkastītē? Kas man būtu jāņem vērā, lai nepārkāptu personas datu aizsardzības prasības?

A
atbild:
19. maijā, 2020
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija
Ģirts Beikmanis, valdes priekšsēdētājs
Valsts zemes dienests
Iveta Ciganova, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija paskaidro: lai pieņemtu īpašnieku lēmumu par mājas kopīpašuma lietošanas kārtību, ir nepieciešams, lai par to nobalsotu 3/4 no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Lai iegūtu šo īpašnieku viedokli, ir jāmeklē veids, kā sazināties ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Visticamāk, sūtot aptaujas lapu uz deklarēto dzīvesvietu.

Valsts zemes dienests informē: var būt gadījumi, kad dzīvojamā māja ir tikai daļēji sadalīta dzīvokļa īpašumos, un gadījumi, kad dzīvojamā māja ir sadalīta pilnībā dzīvokļa īpašumos, bet dzīvokļa īpašumu ieguvēji savas īpašuma tiesības nav nostiprinājuši zemesgrāmatā vai dzīvokļa īpašumi vēl nav atsavināti konkrētām personām (nav noslēgti pirkuma līgumi). Tā kā lasītāja nav sniegusi konkrētāku informāciju par to, kāda procesa ietvaros māja dalīta dzīvokļa īpašumos – privatizācijas procesa ietvaros vai privātā kārtā –, konkrētu atbildi sniegt nav iespējams.

Ja tā ir valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja, tad jāņem vērā, ka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija tiek veikta saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” normām. Privatizācijai nododamās valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas sākumā reģistrē zemesgrāmatā kā valstij vai pašvaldībai piederošas, bet saskaņā ar dzīvokļa pirkuma līgumiem privatizētie dzīvokļa īpašumi tiek reģistrēti un īpašuma tiesības uz tiem nostiprinātas zemesgrāmatā uz privatizētāju vārda.

Atbilstoši Civillikuma 927. pantam dzīvokļa īpašnieks iegūst pilnīgas varas tiesības pār lietu tikai tad, kad īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem daļa no privatizējamiem dzīvokļiem joprojām pieder valstij vai pašvaldībai, tad, lai iegūtu informāciju par šo dzīvokļu privatizācijas procesu, potenciālajiem īpašniekiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem, ir jāvēršas institūcijā, kas veic dzīvojamās mājas privatizāciju.

Datu valsts inspekcija informē, ka no 2018. gada 25. maija tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Ņemot vērā, ka lasītāja jautājums saistīts ar informācijas apstrādi par identificētām fiziskām personām (un šī informācija tiek iegūta no sistēmām, no kurām to iespējams atlasīt pēc noteiktiem kritērijiem, ar nolūku īstenot normatīvajā aktā noteiktas tiesības), šī apstrāde ietilpst regulas tvērumā.

Saskaņā ar regulas 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no šajā punktā minētajiem pamatojumiem (regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana). Proti, tikai pastāvot kādam no minētajiem tiesiskajiem pamatiem, personas datu apstrāde tiek atzīta par tiesisku. Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai pārzinim, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī regulas 5. pantā minētie personas datu apstrādes principi un saskaņā ar tiem personas dati ir jāapstrādā likumīgā un pārredzamā veidā, nodrošinot godprātību pret tām personām, kuru personas datus apstrādā, arī ievērojot regulas III nodaļā minēto datu subjektu tiesības.

Iespējamais tiesiskais pamats jautājumā norādītajai datu apstrādei varētu būt regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts (apstrāde ir vajadzīga pārziņa leģitīmo interešu īstenošanai). Inspekcija paskaidro: gadījumos, kad pārziņa veiktā datu apstrāde ir balstīta regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā, pārziņa pienākums ir veikt līdzsvarošanu starp pārziņa un datu subjekta interesēm. Pārzinim ir jāspēj pierādīt, ka veiktās datu apstrādes ieguvums pārzinim būs lielāks nekā potenciālais kaitējums, kas var rasties datu subjektam tā datu apstrādes laikā. Tāpat inspekcija nevar izslēgt, ka, veicot Dzīvokļa īpašuma likuma normu interpretāciju, tiek identificēti noteikti īpašnieka pienākumi, kuru izpildei veikta personas datu apstrāde var tikt pamatota arī ar regulas 6. panta 1. punkta c) un/vai e) apakšpunktu.

Vienlaikus inspekcija vērš uzmanību, ka pārziņa pienākums, veicot personas datu apstrādi, ir vērtēt, kāds ir minimālais iespējamais datu apjoms mērķa sasniegšanai, ja mērķi iespējams sasniegt, apstrādājot anonimizētas (anketas nav attiecināmas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu) anketas, tad izvēlams tieši šāds risinājums.

Inspekcija skaidro: ja aptauja netiek ietverta kartotēkā vai tai netiek piesaistīti kādi identifikatori, kas ļautu atlasīt anketas, kurās ir informācija, kas attiecināma uz identificētu vai identificējamu personu, tad šāda apstrāde neietilpst regulas materiālajā tvērumā. Līdz ar to arī uz šādu apstrādi nav attiecināmi inspekcijas uzraudzības pasākumi.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU