Lai rastu skaidrību, LV portāls sazinājās ar Datu valsts inspekciju, kas sniedza šādu atbildi:

Jautājums būtībā dalāms divās daļās:

1. atļauja filmēt un fotografēt restorāna telpās;
2. atļauja veikt datu apstrādi, proti, filmēt vai fotografēt fiziskas personas, kas tur atrodas, un šos materiālus publicēt. 

Kas attiecas uz pirmo daļu, tad uzņēmums var savos iekšējos noteikumos paredzēt to, vai atļaut vai aizliegt filmēšanu un fotografēšanu savās telpās (tostarp blogeriem). Tā kā šis jautājums nav saistīts ar personas datu aizsardzību, Datu valsts inspekcijai šajā gadījumā nav pamata komentēt šo jautājumu. 

Kas attiecas uz jautājuma otru daļu, jānorāda, ka šajā gadījumā blogera veikta personas datu apstrāde (piemēram, restorāna apmeklētāju vai personāla filmēšana un publicēšana) nebūtu uzskatāma par vārda brīvības īstenošanu. Tas ir tāpēc, ka šāda datu apstrāde nav nepieciešama vai cieši saistīta ar bloga mērķi – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apmeklēšanu, to vērtēšanu, kā arī sava viedokļa un pieredzes paušanu.

Līdz ar to par kameras redzeslokā esošo cilvēku datu apstrādi ir atbildīgs tieši pats blogeris, jo viņš šajā situācijā ir datu pārzinis. Restorāna īpašnieks nevar atļaut vai aizliegt filmēt telpās esošos cilvēkus, jo tiesības uz datu aizsardzību ir katram cilvēkam individuāli. Par to var lemt tikai pats cilvēks, kura dati tiek apstrādāti. Datu aizsardzības un Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības stājas spēkā brīdī, kad uzfilmētais materiāls tiek publiskots un kļūst pieejams citiem.

Ja blogeris plāno apstrādāt personas datus, tam ir nepieciešams tiesiskais pamats, piemēram, cilvēku piekrišana vai blogera leģitīmā interese. Piekrišanai jābūt nepārprotamai – blogeris nevar paļauties uz pieņēmumu, ka piekrišana ir dota, ja cilvēks nav iebildis pret filmēšanu. Turklāt tā jāiegūst gan par filmēšanas faktu, gan par materiāla tālāku publicēšanu. Piekrišanai jābūt arī pierādāmai, proti, blogerim jebkurā brīdī var nākties sniegt pierādījumus, ka piekrišana datu apstrādei ir saņemta. Tādēļ izmantot piekrišanu kā tiesisko pamatu datu apstrādei var būt diezgan sarežģīti.

Ja blogeris plāno apstrādāt personas datus, pamatojoties uz savām leģitīmajām interesēm, viņam vispirms būtu jāizvērtē, vai šo interešu nodrošināšana prevalē pār citu personu pamattiesībām – tiesībām uz datu aizsardzību un privātumu. Vērtējot minēto, būtu skaidri jāidentificē šī leģitīmā interese, piemēram, nodrošināt pierādījumus, īstenot tiesības uz vārda brīvību, nodrošināt savu komercinteresi. Šai interesei jābūt likumīgai un pamatotai.

Tālāk jāizvērtē, vai šo interesi iespējams īstenot bez citu personu datu apstrādes – vai pastāv alternatīvi veidi, kas neparedz personas datu apstrādi. Ja datu apstrāde tomēr ir nepieciešama, jānodrošina, ka tā būtiski neierobežo citu personu tiesības un brīvības. Te jāatzīmē, ka personas atrašanās publiski pieejamā vietā automātiski nenozīmē to, ka persona sagaida un pieņem, ka tās dati var tikt apstrādāti – filmējot un pēc tam publicējot tos. Turklāt, ja tiek veikta personas datu apstrāde, attiecīgās personas par to ir pienācīgi jāinformē.

Publicējot materiālus, ieteicams ievērot datu minimizācijas principu, proti, jāizvērtē, vai mērķi, piemēram, restorāna kvalitātes novērtējumu, var sasniegt bez personas datu apstrādes vai, piemēram, aizklājot klientu un darbinieku sejas.