Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pants paredz iespēju kopīpašniekiem pieņemt lēmumu “citādi savstarpēji vienojoties”. Likuma 21. pants noteic, ka “par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir pieņemama visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās”. Vai “visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja vienošanās” nozīmē, ka lēmums būs spēkā tikai tad, ja to ar savu parakstu ir apliecinājuši 100% kopīpašnieku? Vai arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir spēkā esošs, ja to ar savu parakstu ir apliecinājuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība? Līdzīgs jautājums bija e-konsultācijā Nr. 29293 “Kā pieņemt kopīpašnieku lēmumus”, bet atbilde nav viennozīmīgi saprotama.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana, citādi savstarpēji vienojoties, kas noteikta Dzīvokļa īpašuma likuma 21. pantā, pieļauj dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu ar rakstveida vienošanos, ko noslēdz visi (100%) dzīvokļu īpašnieki. Tātad, ja kaut viens dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt vienošanās (lēmuma) saturam, konkrēto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas formu izmantot nevarēs un būs jāizvēlas lēmuma pieņemšanu organizēt kopsapulcē (19. pants) vai aptaujas veidā (20. pants).
Dzīvokļa īpašuma likuma 21. pants ir speciālā likuma norma, tādēļ, pieņemot lēmumu pantā norādītajā veidā, nav piemērojams likuma 16. un 17. pantā noteiktais minimālais balsu skaits lēmuma pieņemšanai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
