Datu valsts inspekcijā (DVI) norāda, ka videonovērošanu, tāpat kā jebkuru citu personas datu apstrādi, regulē Datu regula un Fizisko personu datu apstrādes likums, kas nosaka vispārīgos datu apstrādes principus un tiesiskos pamatus. Attiecībā uz ārstniecības iestādēm būtisks ir arī Pacientu tiesību likums, kas paredz pacienta tiesības uz privātumu un cieņu ārstniecības procesā.

Vienlaikus DVI paskaidro, ka nav tāda specifiska normatīvā akta, kas tieši regulētu videonovērošanas prasības ārstniecības kabinetos.

Videonovērošana (tāpat kā jebkura cita datu apstrāde) ir pieļaujama tikai tad, ja tai var piemērot atbilstošu tiesisko pamatu.

Piemēram, kameras var tikt uzstādītas ārstniecības iestāžu koridoros vai uzgaidāmajās telpās ar mērķi novērst noziedzīgus nodarījumus, aizsargāt īpašumu u. c. Šādos gadījumos tiesiskais pamats būs pārziņa leģitīmās intereses. Taču pirms kameru uzstādīšanas būtu jāveic līdzsvarošanas tests, lai izvērtētu, vai pārziņa intereses neapdraud pacientu vai darbinieku tiesības uz privātumu. Tāpat ir jāvērtē, vai nav pieejami alternatīvi risinājumi, kas mazāk ietekmētu personu privātumu.

Attiecībā uz videonovērošanu ārstniecības kabinetos, kur tiek apstrādāti sensitīvi dati un pacienti sagaida pilnīgu privātumu, pirmšķietami šāda veida novērošana nav pieļaujama, norāda DVI.

Pacienti, redzot kameru, kas vērsta uz viņiem ārstēšanas laikā, var justies neērti un izjust spiedienu, kas nav savienojams ar pacienta tiesībām uz privātumu un uzticēšanos veselības aprūpes pakalpojumiem.

Tāpat kabinetā novietota kamera būtiski ietekmē arī personāla, piemēram, ārsta vai māsiņas privātumu, kuri nepārtraukti būtu kameras redzeslokā.

Izņēmuma gadījumos videonovērošana ārstniecības kabinetos varētu būt pieļaujama, ja pastāv reāli un pamatoti draudi ārsta vai citu personu dzīvībai un veselībai, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. Tomēr pat šādos gadījumos jānodrošina, ka kameras tiek izmantotas tikai tik lielā apjomā, cik nepieciešams, piemēram, ierobežojot to redzes leņķi vai samazinot attēla detalizāciju (“izpludinot” attēlu).

Jāatceras, ka ir aizliegts uzstādīt kameras personiskām vajadzībām paredzētās telpās, piemēram, ģērbtuvēs, tualetēs vai darbinieku atpūtas telpās, kā arī izmantot skaņas ieraksta funkcijas, ja vien normatīvie akti to tieši nepieļauj.

Pacientiem un darbiniekiem par videonovērošanu ir jābūt skaidri informētiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Jāatceras, ka šī informēšana veicama pirms apstrādes uzsākšanas, negaidot darbinieku vai klientu jautājumus par to, kāpēc kamera uzstādīta. Tāpat informēšana nepadara apstrādi par likumīgu, ja jau sākotnēji videonovērošanas veikšana nav pamatota.

Šo visu rezumējot, DVI norāda, ka videonovērošana ārstniecības iestādēs ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir absolūti nepieciešama un tās veikšanai ir nepārprotams mērķis un tiesiskais pamats.