Labdien! Kredītinformācijas biroju likuma 16. pants. “Glabāšanas termiņi paredz: Kredītinformācijas birojs ar parādiem saistītas ziņas glabā: 1) piecus gadus pēc parāda samaksas dienas vai pēc dienas, kad parāda saistība ir izbeigusies uz cita tiesiska pamata, vai pēc dienas, kad parāds cedēts vai citādi pārgājis personai, kas nav cits kredītinformācijas lietotājs, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas; 2) 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas, ja parādu nesamaksā.”
Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 327 “Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām” 7. punkts paredz, ka Kredītinformācijas birojs ziņas par maksājumu saistībām un to izpildes gaitu dzēš 10 gadus pēc saistību pilnīgas izpildes, ja nav saņemts datu subjekta pieprasījums glabāt minētos datus ilgāk. Cik tad ilgi patiesībā glabājas ziņas par parādu? No vienas puses, likumā noteikts, ka 5 gadus pēc saistību izpildes, bet ne vairāk kā 10 gadus no pirmās maksājuma kavējuma dienas, savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 327 paredz, ka šādas ziņas jāglabā 10 gadus neatkarīgi no tā, kad saistības izpildītas un cik ilgi ir bijis maksājuma kavējums.
Tapat likumā ir noteikts, ka ziņas glabā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas, ja parādu nesamaksā, bet praksē tas izskatās tā: parādu nodod cesijā, un 10 gadu termiņš tiek skaitīts no dienas, kad parāds nodots cesijā. Piemēram, man parāds radies 2011. gadā, bet ziņas par šo parādu Kredītinformācijas biroju datubāzēs glabās līdz 2030. gadam. Kredītinformācijas birojs atbild šādi: “Vēršam uzmanību, ka līgumsaistības nav definējamas kā parāds, tomēr līgumsods par laikus neveiktiem maksājumiem līguma ietvaros vai citi pakalpojumi, par kuriem nav veikti maksājumi noteiktajos termiņos, ir parādsaistības.” Vai aizdevuma līgums, kas nav atmaksāts vai kuram ir bijuši kavējumi vairāku gadu garumā, nav uzskatāms par parādu? Kredīts, kas nav atmaksāts, bet par kuru ir slēgts līgums, arī nav parāds? Šādi man raksta AS “Kredītinformācijas birojs”.
Saskaņā ar Kredītinformācijas biroju likuma 1. panta 7. punktu parāds ir klienta maksājuma saistība pret kredītinformācijas lietotāju, kas nav izpildīta noteiktajā termiņā. Tādējādi brīdī, kad saistība netiek izpildīta līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajā laikā, tā iegūst parāda statusu. Ziņas par šādām neizpildītām saistībām tiek iekļautas Kredītinformācijas biroja datubāzē, un šo ziņu iekļaušanu regulē šī likuma 12. panta pirmā daļa.
Šīs ziņas birojs ir tiesīgs glabāt, ievērojot Kredītinformācijas biroju likuma 16. pantā noteiktos termiņus. Ja parāds ir samaksāts vai izbeigts citā veidā, tad informāciju drīkst glabāt piecus gadus pēc šī fakta, bet ne ilgāk kā desmit gadus no pirmās maksājuma kavējuma dienas. Ja parāds nav samaksāts, tad informācijas glabāšanas termiņš ir desmit gadi, skaitot no pirmās kavējuma dienas.
Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 327 “Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām” attiecas uz maksājumu saistībām, kuras nav uzskatāmas par parādiem šī likuma izpratnē. Noteikumu 7. punktā paredzēts, ka šādas ziņas dzēš desmit gadus pēc pilnīgas saistību izpildes, ja vien datu subjekts nav lūdzis tās glabāt ilgāk (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40483249).
Ņemot vērā, ka Kredītinformācijas biroju likuma 16. pants skaidri nosaka maksimālo ziņu glabāšanas termiņu (ne ilgāk kā desmit gadus no pirmās maksājuma kavējuma dienas), informācijas saglabāšana par parādu, kas radies 2011. gadā, līdz 2030. gadam neatbilst šī likuma prasībām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
