Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem Kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos jeb Kadastra kartē zemes vienības robežas un būvju kontūras attēlo saskaņā ar Valsts zemes dienestā (VZD) iesniegtajiem vai VZD paša apvidū iegūtajiem datiem, kā kartogrāfisko pamatu izmantojot VZD rīcībā esošās ortofotokartes, augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju.  

Kadastra karti veido kā digitālu pārskata karti par zemes vienību, būvju, servitūtu un zemes vienību daļu savstarpējo izvietojumu teritorijā, turklāt zemes vienību robežas tajā tiek attēlotas bez pārklājumiem un starpgabaliem. Kadastra objektus Kadastra kartē attēlo atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātei, ņemot vērā augstākas precizitātes kadastrālās uzmērīšanas datus un ievērojot, ka augstāka prioritāte ir uzmērītai zemes vienībai, savukārt zemāka – ierādītai un projektētai zemes vienībai. Tādējādi ierādītas vai projektētas zemes vienības robežas Kadastra kartē aktualizē (precizē), ja VZD konstatē Kadastra kartē atainotā kadastra objekta neatbilstību aktuālajai ortofotokartei vai ja VZD iesniegti robežojošo zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas dati.  

Normatīvie akti par zemes kadastrālo uzmērīšanu paredz, ka mērnieks informē zemes īpašniekus par iespēju piedalīties zemes robežu apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas procesos, ja tiek uzmērīta blakus esošā nekustamā īpašuma zemes vienība. Līdz ar to zemes īpašniekiem nodrošināta iespēja apvidū vienoties par kopējo zemes robežu atbilstoši grafiskajam pielikumam. Zemes vienību robežu attēlojums Kadastra kartē ir starp zemes īpašniekiem apvidū saskaņotās zemes robežas vizuāls atainojums. 

Katrā valsts informācijas sistēmā telpiskos datus uztur atšķirīgā apjomā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešami tās darbības nodrošināšanai. Arī datu aktualizācijas principi atšķiras. Zemes vienību robežu datu pirmavots ir Kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati jeb Kadastra karte, taču VZD neatbild par to aktualitāti minētajos datu avotos. 

Būves datus Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un aktualizē saskaņā ar VZD iesniegtajiem vai VZD paša iegūtajiem būvi raksturojošajiem datiem, veicot būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū. Vairumā gadījumu būves reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā ierosina būves īpašnieks, izņemot tad, ja ēkas īpašnieks nav izpildījis Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13. pantā noteikto pienākumu un laikus nav ierosinājis ēkas reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Tādā gadījumā ēkas īpašnieka vietā to dara pašvaldība kā ieinteresētā puse, kura administrē nekustamā īpašuma nodokli, iesniedzot VZD ēkas datu deklarāciju. Ja ēku reģistrē Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz pašvaldības iesniegtu ēkas datu deklarāciju, tad atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un aktualizācijas noteikumi” 32.4. apakšpunktam tai reģistrē ēkas nolietojuma grupu V1 – “Ēka ļoti labā tehniskā stāvoklī”  (līdz 2024. gada 31. decembrim – nolietojums 0%). 

VZD ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, tādējādi ar konkrēto jautājumu iespējams vērsties Tieslietu ministrijā.