Ja pareizi saprotam jautājumā izklāstīto situāciju, jūs mantojat vecvecāku īpašumu un vēlaties iegūt savā īpašumā arī zemi, no kuras vecvecāki savulaik ir atteikušies, tātad īpašumu, kas viņiem acīmredzot vairs nepiederēja. 

Civillikuma 382. pantā noteikts, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam vai par mirušu izsludinātajam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju. 

Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. 

Notariāta likumā paredzēts, ka mantinieks iesniedz zvērinātam notāram mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu.  

Ministru kabineta noteikumu Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” 38. punktā noteikts: ja mantojamais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, zvērināts notārs mantojuma apliecības izsniegšanas dienā pārliecinās par ierakstu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā un pievieno mantojuma lietai attiecīgu izdruku par nekustamo īpašumu. 

Zemes reformas laikā, atjaunojot īpašuma tiesības uz zemi, bijušajiem īpašniekiem (mantiniekiem) bija izvēle: vai nu saņemt zemi, vai kompensāciju. 

Šajā sakarā viens no Satversmes tiesas 2003. gada 10. janvāra sprieduma lietā Nr. 2002-17-0103 secinājumiem ir: “Latvijas Republikā veiktās zemes reformas pamatprincipi prasa ievērot gan to bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, gan pašreizējo ēku un būvju īpašnieku, zemes lietotāju, kā arī valsts un pašvaldību likumīgās intereses. Lai šos likumā minētos principus īstenotu, zemes reforma noteikta kā terminēts process, jo tā ir saistīta ar konkrētu termiņu ievērošanu gan attiecībā uz pašas zemes reformas norisi (sākumu, pabeigšanu, kārtām), gan attiecībā uz zemes vai kompensācijas pieprasījumu iesniegšanu un izskatīšanu. Atbilstoši zemes reformu regulējošiem normatīvajiem aktiem bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bija dotas tiesības brīvi izvēlēties –, vai viņi vēlas atgūt zemi (izņemot gadījumus, kad zemi nevarēja atgūt likumā noteikto ierobežojumu dēļ) vai arī saņemt par šo zemi kompensāciju.” 

Īpašumtiesību atgūšanai zemes reformas tiesību aktos bija noteikti termiņi, un reformas likumos arī lietotājiem ir noteiktas tiesības. Piemēram, piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kad būves īpašniekam zeme ir piešķirta lietošanā, viņš par to līdz šim maksāja nomas maksu, tagad – zemes likumiskās lietošanas maksu. 

Valsts zemes dienesta (VZD) informācija “Īpašumu tiesību atjaunošana” ir par lauku zemēm. Tomēr zemes reforma notika arī pilsētās.  

Zemes reformas termiņus un tajos īstenojamās tiesības izklāsta VZD sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Kantiņa: 

“Zemes reformas realizācijai bija paredzēti vairāki secīgi īstenojami uzdevumi, tostarp zemes pieprasīšana, pieprasījumu izskatīšana un zemes piešķiršana, zemes uzmērīšana, attiecīgu lēmumu pieņemšana, tai skaitā zemes reformas laikā nepieprasītās un nepiešķirtās zemes sadale valsts un pašvaldības starpā, un īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā. Zemes reformas uzdevumi tika noteikti gan lauku apvidos, gan pilsētās, tomēr ar atšķirīgiem termiņiem un zemes reformas realizācijā iesaistītajām institūcijām. 

Sākotnēji zemes reformu lauku apvidos regulējošajos normatīvajos aktos bija noteikts, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieprasījums zemes piešķiršanai bija iesniedzams attiecīgajā pašvaldībā līdz 1991. gada 20. jūnijam. Vēlāk minēto termiņu pagarināja līdz 1994. gada 1. jūnijam, paredzot zemes īpašuma tiesības vai mantojuma tiesības apliecinošo dokumentu iesniegšanu līdz 1996. gada 1. jūnijam, bet vēl vēlāk termiņu zemes pieprasīšanai lauku apvidos pagarināja līdz 2007. gada 28. decembrim, paredzot zemes īpašuma tiesības vai mantojuma tiesības apliecinošo dokumentu iesniegšanu līdz 2008. gada 1. septembrim. 

Termiņi īpašuma tiesību atjaunošanai uz pilsētu zemēm, tāpat kā lauku apvidus zemēm, ir vairākkārtīgi pagarināti. Sākotnēji bija noteikts, ka pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem bija jāiesniedz tai pilsētas pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas pieprasāmais zemesgabals līdz 1992. gada 20. jūnijam. Vēlāk īpašuma atjaunošanas pieprasīšanas termiņu pilsētu teritorijās noteica līdz 1994. gada 1. jūnijam, paredzot, ka tā nokavēšanas gadījumā īpašuma tiesības var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums iesniegts līdz 1999. gada 1. jūnijam. 

No minētā izriet, ka lauku apvidos pēdējais īpašuma tiesību atjaunošanas termiņš beidzies pirms vairāk nekā 15 gadiem, attiecīgi pilsētu teritorijās – pirms 25 gadiem. 

Līdz ar iepriekš minēto zemes reformas uzdevumi, kas saistīti ar zemes pieprasīšanu, pieprasījumu izskatīšanu un zemes piešķiršanu, pabeigti visās pašvaldībās, un to apliecina Ministru kabineta pieņemtie rīkojumi par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā pašvaldībā vai pašvaldības teritoriālajā vienībā. Konkrētais Ministru kabineta rīkojums vēl nav pieņemts tikai par Tukuma novada Tukuma pilsētas teritoriju, tomēr tas saistīts nevis ar pieprasījumu iesniegšanu, izskatīšanu un zemes piešķiršanu, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu atbilstības pieņemtajiem lēmumiem izvērtēšanu Tukuma novada pašvaldībā. Tāpat visās pašvaldībās beigusies zemes reformas laikā nepiešķirtās zemes sadalīšana valsts un pašvaldību starpā. Minētais nozīmē, ka lielākajai daļai zemes ir noteikti īpašnieki, līdz ar to jauna pieprasījumu iesniegšanas termiņa noteikšana kļūst bezjēdzīga. 

Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē publicētā informācija “Īpašumu tiesību atjaunošana” ir tikai par lauku zemēm. Tas saistīts ar to, ka Valsts zemes dienesta kompetencē ir īpašuma tiesību atjaunošanas jautājumi tikai attiecībā uz lauku apvidus zemi. Tādējādi jautājumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību atjaunošanu uz pilsētu zemi, ir katras konkrētās pilsētu pašvaldības kompetencē. 

Detalizētāk ar zemes reformas norises posmiem un to realizācijas kārtību iespējams iepazīties Valsts zemes dienesta 2012. gadā izdotajā un visām bibliotēkām nodotajā grāmatā “Zemes reforma – atslēga uz īpašumu”.” 

Mantojuma lieta tiek kārtota pie zvērināta notāra, kuram varat jautāt par savām tiesībām individuālā situācijā.