Rēķins ir dokuments, kuru izraksta pakalpojuma sniedzējs par sniegto pakalpojumu, un tas kalpo kā pieprasījums klientam veikt maksājumu. Vispārīgā gadījumā rēķinu izraksta biedrība par sniegto pārvaldīšanas pakalpojumu. Vienlaikus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums neaizliedz  biedrībai rēķinu sagatavošanu neveikt pašai, bet grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu uzticēt citai personai, piemēram, uz uzņēmuma līguma pamata. Tādā gadījumā personas datu nodošanā citai personai jāievēro Fizisko personu datu apstrādes likums.  

Vispirms ieteiktu iedzīvotājiem sazināties ar minēto biedrību (pārzini), lai noskaidrotu, kāds bija datu nodošanas nolūks un tiesiskais pamats, piemēram, vai tas tika darīts, pamatojoties uz līguma nosacījumiem vai ko citu. Tāpat vēlams iepazīties ar apsaimniekošanas līgumu, kas noslēgts starp dzīvokļu īpašniekiem un biedrību, jo nereti šādos līgumos ir atrunāts, ka apsaimniekotājs, lai nodrošinātu pakalpojumu izpildi, var slēgt līgumus ar trešajām personām, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic remontus u. c. Ja attiecīgā informācija ir minēta līgumā, tas var būt atbilstošs tiesiskais pamats datu nodošanai, proti, apstrāde vajadzīga līguma izpildei. Svarīgi atcerēties, ka piekrišana nav vienīgais tiesiskais pamats datu apstrādei. Ja rodas šaubas par personas datu nodošanas tiesiskumu, iedzīvotāji ar iesniegumu var vērsties Datu valsts inspekcijā, lai inspekcija varētu konkrēto situāciju izvērtēt, respektīvi, vai datu apstrāde notikusi atbilstoši Datu regulas prasībām.