FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Īpašuma atmešana nav izplatīta, tomēr šādu darījumu skaits pieaug. Pērn cilvēki sākuši vairāk atmest dzīvokļa īpašumus, novērojusi zvērināta notāre Zane Ankrava. Kādi tam ir iemesli, un kas ar atmestajiem īpašumiem notiek tālāk?
|
Civillikums III nodaļa. Īpašums Ar īpašnieka gribu viņa īpašuma tiesība uz kādu lietu izbeidzas, kad viņš lietu atmet, nenododams citam, kā arī kad viņš īpašuma tiesību uz to atdod citam. |
Kā norāda zvērināta notāre Zane Ankrava, kādreiz viņas praksē bija viens divi īpašumu atmešanas gadījumi gadā, savukārt pērn tādi bijuši četri pieci. “Tiek atmesti dzīvokļi gan Rīgā, gan reģionos,” stāsta notāre.
Varētu domāt – ja dzīvoklis atrodas kādā Rīgas mikrorajonā, kāpēc gan to atmest, nevis pārdot? “Šie īpašumi parasti ir avārijas stāvoklī – tie ir grausti, izdegušas mājas, kuras jāatjauno. Cilvēki parēķina, ka finansiāli īpašums nav izdevīgs, ierodas pie notāra un to atmet,” turpina Z. Ankrava.
Vienā gadījumā pat ir bijis tā – juridiski ēka ar pieciem dzīvokļiem pastāvējusi, bet reālajā dzīvē nams bija nodedzis. Ēkas kopīpašnieki nespēja māju sakārtot. Savukārt pašvaldība uzlika namam grausta statusu, līdz ar to vajadzēja maksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli.
“Īpašuma atmešana liecina, ka tas nav ticis labi uzturēts. Ja ēkā būtu ieguldīts, tad tā, iespējams, nebūtu novesta līdz šādam stāvoklim un nenodegtu,” uzskata notāre.
Atmestais īpašums piekrīt valstij vai pašvaldībai.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 73. panta piektajai daļai pašvaldībai piekrīt dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta vai atbilstoši Civillikuma 930. pantā noteiktajam kā bezīpašnieka lieta. No īpašuma, kas atbilst minētajiem nosacījumiem, pašvaldība nevar atteikties pat tad, ja īpašums nav piemērots pašvaldības funkcijas veikšanai. Šāds īpašums pašvaldībai ir jāpārņem, lai to pēc tam atsavinātu, skaidro Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.
Savukārt mantas atmešana, pamatojoties uz Civillikuma 1032. pantu, notiek ar attiecīgas gribas izpaudumu pie notāra, par ko notārs sagatavo notariālo aktu un to nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor” (“Possessor”).
Normatīvie akti neparedz, ka pašvaldībai piekrīt arī Civillikuma 1032. panta kārtībā atmestā manta. Tāpēc var secināt, ka šāda manta piekrīt valstij, uzsver Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Ja aktu par atmestu dzīvokli, dzīvojamo māju vai tās domājamo daļu saņem “Possessor”, tad tas piedāvā šo mantu pārņemt pašvaldībai. Ja pašvaldība atsakās, tad mantu pārņem valsts.
|
Plašāk par tēmu >> |
Rīgas valstspilsētas pašvaldība kopš 2022. gada ir pieņēmusi vienu nekustamo īpašumu, par kuru zvērināta notāre bija sagatavojusi atmešanas aktu. Savukārt no cita atmestā īpašuma pašvaldība atteicās. Abos gadījumos dzīvokļa īpašumi atradās dzīvojamajās mājās, kurās noticis ugunsgrēks, un bija nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, lai tos atjaunotu.
Atbildot uz jautājumu, kādā stāvoklī ir Rīgas daudzdzīvokļu nami, pašvaldība norāda: neraugoties uz māju pārvaldnieku, atsevišķu dzīvokļu īpašnieku un pašvaldības ieguldīto darbu, tajā skaitā pašvaldības izveidotajām dzīvojamo māju atjaunošanas un remontdarbu līdzfinansējumu programmām, daudzos gadījumos neizdodas pieņemt pozitīvus dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus par ēku remontdarbiem.
|
Plašāk par tēmu >> |
Mājokļu un vides departamenta speciālisti uzskata, ka šo problēmu varētu palīdzēt risināt grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī. Tie paver iespēju likumā noteiktos gadījumos lēmumus pieņemt ar dzīvokļu īpašnieku mazākuma balsojumu.
Arī paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme tikai daļu īpašnieku motivē namu sakārtot, ja viņi vispār interesējas par savu īpašumu, secina Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.
Nereti dzīvokļu īpašnieki sava ievērojamā gadu skaita, veselības stāvokļa vai zināšanu trūkuma dēļ nesaprot, ka viņiem ir pienākums rūpēties arī par kopīpašumu, kas atrodas aiz personīgā dzīvokļa durvīm, un ka šī pienākuma nepildīšanas sekas var būt paaugstināta NĪN likme, uzsver pašvaldība.
Problēma ar daudzdzīvokļu namiem avārijas stāvoklī nav sveša arī reģionos. Piemēram, Alūksnes novada pašvaldībā pērn ir atmesti divi dzīvokļu īpašumi, atklāj Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Ēvele.
Šie dzīvokļu īpašumi atrodas daudzdzīvokļu ēkā, kur 2016. gada rudenī propāna gāzes eksplozijā tika būtiski bojāta ēkas ārējā siena un kāpņutelpa. Atmestie dzīvokļi atrodas kāpņutelpā, kurā notika eksplozija, un nav izmantojami dzīvošanai. Pārējie dzīvokļi, kas neatrodas cietušajā kāpņutelpā, joprojām ir apdzīvoti.
Šajā laikā ir izstrādāts daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atjaunošanas būvprojekts un vairākas reizes izsludināti iepirkumi, kas noslēgušies bez rezultātiem. Ņemot vērā, ka līdzšinējā darbība nav nesusi vēlamo rezultātu, apsaimniekotājs, kas ir pašvaldības uzņēmums, sadarbībā ar ēkas kopīpašniekiem meklēs citas iespējas, kā novērst ēkai nodarītos bojājumus, atklāj L. Ēvele.
“Dzīvojamā fonda atjaunošanai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi. Pašvaldība ar saviem resursiem nespēj pilnībā sakārtot dzīvojamo fondu,” atzīst L. Ēvele. “Pašvaldība sev pieejamo finanšu resursu robežās veic iepirkumus ēku remontdarbiem. Plānveidīgi tiek veikti ieguldījumi neatliekamajos darbos, lai novērstu avārijas situācijas.”
Pēdējo trīs gadu laikā “Possessor” no VID ir pārņēmis savā valdījumā divus atmestus īpašumus – 2021. gadā un 2023. gadā. Abi īpašumi atrodas attālos Latvijas novados – Ziemeļvidzemē un Latgalē.
Šie atmestie īpašumi bija sliktā tehniskajā stāvoklī, tāpat nebija nokārtotas īpašumtiesības uz tiem, atklāj “Possessor” juridiskā direktore Dženeta Krūmiņliepa.
2021. gadā pārņemto īpašumu “Possessor” ir pārdevis 2024. gada decembrī, rīkojot piekto elektronisko izsoli Publisko personu mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Pēdējās trīs elektroniskās izsoles tika rīkotas ar lejupejošu soli, kas norāda uz zemu personu interesi.
Savukārt 2023. gadā pārņemtajam īpašumam vēl ir jāsakārto īpašumtiesības.
Ko “Possessor” dara ar valstij atmestajiem īpašumiem? “Šādus īpašumus iespēju robežās sakārtojam gan tehniski, gan juridiski un atsavinām atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam.
Ja īpašumam nav pirmpirkuma tiesīgo personu, tad “Possessor” rīko elektronisko izsoli elektronisko izsoļu vietnē,” stāsta Dž. Krūmiņliepa.
Ja īpašumam ir pirmpirkuma tiesīgā persona (piemēram, kopīpašnieks, zemes īpašnieks), tad “Possessor” vispirms to piedāvā iegādāties šai personai. Nekustamā īpašuma cena tiek noteikta atbilstoši sertificēta vērtētāja aprēķinātajai tirgus vērtībai.
Lauku reģionos pašvaldības nepārņem bezīpašnieka mantu, jo tām jau ir problemātiski apsaimniekot un uzturēt savus pašreizējos īpašumus, secina “Possessor” juridiskā direktore.
“Possessor”, kas vēsturiski ir pārvaldījis valstij piekritīgo nekustamo īpašumu portfeli, ieskaitot dzīvojamo fondu, plāno vērsties VID, lai pārrunātu iespējamos risinājumus.
“Varbūt “Possessor” pārvaldīšanai un atsavināšanai var nodot īpašumus, kas nav vajadzīgi pašvaldībām. Mēs tam būtu gatavi – mums ir atbilstoša pieredze un zināšanas,” apgalvo Dž. Krūmiņliepa.
