Fokuss uz līdzsvaru starp prasībām un veselo saprātu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s Investor Service” (“Moody’s”) maija vidū apstiprināja Latvijas kredītreitingu iepriekš noteiktajā A3 līmenī un saglabāja stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā viens no galvenajiem iemesliem augstā kredītreitinga līmeņa saglabāšanā ir minēts Latvijas būtiskais progress cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, mazinot ar to saistītos riskus finanšu sektorā. Kā vērtējat pašreizējo situāciju finanšu sektorā, cik lielā mērā tam pāri vairs nekarājas netīrās naudas Damokla zobens?

Tas starptautiski ir ļoti labs signāls, un nav pamata domāt, ka šajā ziņā situācija varētu pasliktināties. Uzņemtais kurss ir bijis pareizs, izdarīts ir ārkārtīgi daudz, un ir ļoti būtiski, lai paveiktais starptautiski tiktu novērtēts atzinīgi. Pašreizējie pasākumi, kas vērsti uz riskos balstītas pieejas veicināšanu, tikai stiprinās cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vienlaikus neapgrūtinot godīgus klientus, kuru darījumi ir saprotami.

Aģentūra sagaida, ka Latvijas valdība turpinās darbu, lai pabeigtu finanšu sektora reformas nākamajos gados, vienlaikus norādot, ka centieni vājināt ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistīto risku novēršanas sistēmu Latvijā var būt viens no kredītreitinga nākotnes attīstību negatīvi ietekmējošiem faktoriem. Kas tuvākajos gados būtu jāizdara, lai pabeigtu finanšu sektora reformas?

Pasākumi, kas veikti riskos balstītas pieejas stiprināšanai, nekādā mērā nav vērsti uz prasību mazināšanu. Mūsu mērķis ir panākt, lai finanšu iestādes spēj reālajai situācijai atbilstoši identificēt piemītošos riskus un izstrādāt tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas nepieļauj Latvijas finanšu iestāžu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanai un sankciju apiešanai vai pārkāpšanai. 

Daļa banku, kas iepriekš bija apkalpojušas nerezidentus, pirms dažiem gadiem AML (anti-money laundering – cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju) risku dēļ mainīja biznesa modeli. Kāda situācija ir šīm finanšu iestādēm, cik sekmīgi ir notikusi biznesa modeļa maiņa?

Arī šajā jomā ir vērojams progress. Vispirms tas jau vairākus gadus redzams noguldījumu ģeogrāfiskajā dalījumā. Bet vienlaikus bankas, kas mainīja biznesa modeļus, turpina strādāt pie jaunajām biznesa nišām, kuras saistītas, piemēram, ar tādiem klasiskiem banku pakalpojumiem kā kreditēšana. Diemžēl Covid-19 situācija bija faktors, kas nekādi šajā procesā nepalīdz, jo tā ietekmē mazinājās klientu ekonomiskā aktivitāte. Taču labā ziņa ir tā, ka kopumā Latvijas bankas Covid-19 pandēmijas sākumā iegāja labi sagatavojušās ar labām kapitāla un likviditātes rezervēm. Tāda veida drošības spilveni tiek veidoti tieši šādām situācijām. 

Situācija nav viennozīmīga, un panākumi jauno biznesa modeļu ieviešanā ir dažādi. Dažu banku fokusā aizvien saglabājas rūpīgs darbs pie stratēģisko mērķu īstenošanas – pelnītspējas stabilizēšanas un plānoto kreditēšanas nišu aizņemšanas. Daļa banku virzās uz priekšu daudz straujāk un uzrāda labus rezultātus kreditēšanā un stratēģiju īstenošanā, un tas ir ļoti pozitīvs signāls. Jau pieminētās uzkrātās kapitāla un likviditātes rezerves rada iespēju bankām paralēli biznesa modeļu maiņai vērtēt arī dažādus alternatīvus nākotnes scenārijus. Piemēram, Eiropā jau kādu laiku aktuāli ir nelielu banku apvienošanās procesi, un par šādu virzienu īstenošanu ir iespējams domāt arī Latvijas tirgū. Kopumā tas ir atbalstāms. Mēs uzturam dialogu ar katru banku, lai sekotu līdzi biznesa modeļu transformācijas gaitai un veiktu katrai situācijai atbilstošus uzraudzības pasākumus.

Saeimā pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Kādas ir būtiskākās izmaiņas saistībā ar finanšu sektoru? Kā grozījumi atvieglos banku un klientu savstarpējo sadarbību?

Izstrādātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likumā paredz vairākus pasākumus, lai stiprinātu riskos balstītu pieeju un mazinātu administratīvo slogu zema riska gadījumos. Piemēram, plānots ieviest kopējo klienta izpētes rīka regulējumu, kas paredz iespēju bankām vai citām finanšu iestādēm iegūt citu iestāžu klientu izpētes informāciju, neprasot to no klienta. Rezultātā tiks nodrošinātā ērtāka, ātrāka klientu izpēte, atvieglota un efektivizēta finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem. Papildus tam paplašināts gadījumu loks, kad var piemērot vienkāršoto izpēti, kā arī zema riska un maza izmēra iestādēm plānots atvieglot prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

Pirms neilga laika uzņēmēji gan Ministru prezidentam, gan Saeimai sūdzējās par finanšu noziegumu uzraudzību. Viņiem bankās bija problēmas ar kontu atvēršanu vai notika kontu slēgšana, tā paralizējot uzņēmējdarbību. Kāda situācija ir tagad? Vai kaut kas ir mainījies?

FKTK ir veltījusi lielu uzmanību skaidrojošajam darbam, lai nodrošinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu un vienotu izpratni starp uzraugu un tirgus dalībniekiem. Papildus dažādiem skaidrojumiem un konsultācijām par normatīvo aktu prasību piemērošanu esam veikuši arī mediāciju strīda situācijā, abām pusēm klātesot, meklējot problēmas cēloni un risinājumus. Jo vairāk banka visos līmeņos saprot, ko mēs sagaidām, jo mazāk problēmu godprātīgiem klientiem. Un mūsu darbs ir vērsts tieši uz to. Bet arī klientiem ir jāsadarbojas un finanšu darījumiem jābūt saprotamiem un izskaidrojamiem. Līdz ar to ticam, ka atvērtais dialogs un kopīgais darbs nesīs rezultātus.

Pērnruden Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika diskutēts par to, ka ir nepieciešams finanšu ombuds, kurā varētu tikt izskatītas sūdzības, kas ir radušās starp klientu – juridisku personu – un banku. Vai tāds ir izveidots? Ja ir, kādi jautājumi ombudā tiek vērtēti?

FKTK ir pilnveidojusi sūdzību izvērtēšanu: ir ieviests un vairākos gadījumos veiksmīgi realizēts mediācijas process, kad sarunu rezultātā tiek meklēts risinājums problēmām ar visām iesaistītajām pusēm. Tāpat ir veikti tehniski un procesuāli uzlabojumi sūdzību izskatīšanas procesā, kas dos iespēju izdarīt kopējos secinājumus par sūdzību galvenajiem iemesliem un attīstības tendencēm. Vienlaikus klientu sūdzību izskatīšanai ir pieejams Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombuds, kas sniedz palīdzību banku klientiem iespējamo domstarpību noskaidrošanā un risināšanā ar Latvijas bankām par to rīcību vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Maija beigās seminārā par kredītiestāžu un uzņēmumu sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā “Swedbank” un FNA pārstāvis Juris Bogdanovs izteicās, ka “spiediens tējkannā” ir mazinājies, ar to domājot banku sadarbību ar klientiem riskos balstītā analīzē. Kāda situācija izskatās no uzrauga – FKTK – puses? Kāda ir klientu apmierinātība ar sadarbību ar bankām, kuras pieprasa dažādus dokumentus, datus par sadarbības partneriem? Vai šis darbs norit jēgpilni, nevis pēc burta?

Paveikts ir daudz, un tam ir jābūt ietekmei līdz pat klientam. Kopš Latvijas neiekļūšanas pelēkajā sarakstā FKTK fokuss bijis vērsts uz līdzsvaru un samērīgumu starp prasībām un, tā teikt, veselo saprātu. Lai to nodrošinātu, ieguldīts patiešām liels darbs – nodrošināts atvērts dialogs ar nozari (FNA pasākumu plāna īstenošana), kā arī ar investoriem, uzņēmējiem; izstrādāta rokasgrāmata un dažādi skaidrojumi par normu piemērošanu, īstenoti mediācijas procesi; pārskatīts normatīvais regulējums, stiprinot pieeju, ka vairāk uzmanības bankā jāvelta tiem klientiem, kuri saistīti ar lielāku risku, attiecīgi mazāk resursus veltot klientiem ar zemu risku.

Iekšēji FKTK esam sekmējuši izcilību uzraudzībā, īstenojot starptautisko sadarbību un nodrošinot mācības. Nodrošināta arī pārbaužu pieejas maiņa, kas balstās atklātībā, rūpīgā plānošanā un efektivitātē, lai pārbaudes ir ātrākas, precīzākas, ar mazāku administratīvo slogu un mazāku resursu ieguldījumu gan uzrauga un bankas, gan bankas un klientu attiecībās. Mainījusies arī pārbaužu metodoloģija, fokusējoties uz visaptverošu skatījumu, nevis klientu lietu vērtēšanu. Vienlaikus bankām ir iespēja aktīvi iesaistīties pārbaudes procesā, kas, cerams, mazinās stresu un veicinās veiksmīgu abpusēju sadarbību.

Licencētās elektroniskās naudas iestādes SIA “Mobilly” pārstāve Mārīte Seile seminārā minēja, ka kompānijai, kura nodarbojas ar mobilajiem maksājumiem, tiek piemērotas tikpat stingras prasības kā bankām. “Mobilly” ir 200 000 klientu, kas mēnesī slēgtajā elektroniskās naudas kontā iztērē katrs līdz 5 eiro. Kompānijai ir jāveic stingra klientu autentifikācija. ES regulā ir iestrādāti izņēmumi, kad tas nav jādara. Viens no tiem attiecas uz neuzraudzītiem maksājuma termināļiem transporta maksām un stāvvietas izmantošanas maksām. FKTK interpretācijā šis atbrīvojums uz “Mobilly” neattiecas. Kāpēc? Vai šāda tipa uzņēmums, kurā klients tērē vidēji piecus eiro mēnesī, ir vieta, kur pēc būtības var notikt naudas atmazgāšana vai terorisma finansēšana?

FKTK nevar sniegt komentāru par konkrētu tirgus dalībnieku, bet varam sniegt vispārēju komentāru. Proti, NILLTFN likums paredz klientu izpētes atvieglojumus arī tāda zema riska pakalpojumiem, ko sniedz “Mobilly”, un tas nenozīmē, ka izpēte ir jāveic par katriem pieciem eiro. Vienlaikus, lai veicinātu iespēju minētos atvieglojumus piemērot šāda zema riska pakalpojumiem, kas tiek sniegti ES ietvaros, FKTK jau pirms laba laika ir vērsusies par šo jautājumu pie atbildīgajām ES iestādēm.

Finanšu izlūkošanas dienests pavasarī publiskoja Nacionālo NILLTPF risku novērtējumu 2017.–2019. gadam, akcentējot, ka AML riski no bankām tiek pārnesti uz maksājumu iestādēm, notiek biežāka tiešsaistes finanšu pakalpojumu un virtuālo aktīvu ļaunprātīga izmantošana nelikumīgu līdzekļu pārvietošanai un slēpšanai. Kur FKTK saredz finanšu sektora nākotnes riskus, uz ko fokusēt uzmanību?

Lai sekotu līdzi risku izmaiņām finanšu sektorā, FKTK katru gadu veic risku izvērtējumu, vērtējot visā finanšu sektorā raksturīgos riskus un to izmaiņas. Pamatojoties uz risku izvērtējumu, tiek plānoti nepieciešamie uzraudzības pasākumi, tāpat sektoriālā riska novērtējuma galvenie secinājumi tiek apspriesti ar tirgus dalībniekiem, lai veicinātu efektīvu to pārvaldību. Papildus jautājumā minētajiem riskiem FKTK ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību riskiem, ko rada finanšu institūcijas, kas nav licencētas Latvijā, bet darbojas Latvijā uz pakalpojumu sniegšanas brīvības pamata.

Seminārā izskanēja, ka savā ziņā finanšu nozare atrodas tādā kā pagrieziena posmā, lai izlemtu, kādu virzienu izvēlēties. Vai saglabāt pēc būtības svarīgo un atteikties un atvieglot to, kas ir izrādījies pārmērīgs? Ko darīt šajā izšķirīgajā posmā, lai nebremzētu inovatīvu uzņēmumu attīstību? Kādu virzienu izvēlēties?

Atpakaļceļš, mazinot prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, nav iespējams un nenotiks. Tas jāapzinās visiem. Ir jāveicina atbilstoša augsta līmeņa risku novērtēšanas sistēmu ieviešana un risku līmenim atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izstrāde. Prasībām jābūt samērīgām, augstais risks ir jāatpazīst un atbilstoši jāvada. Taču noteikti jāatsakās no nesamērīgām prasībām godprātīgiem klientiem. Šis darbs Latvijas finanšu sektorā ir paveicams, tas notiek aktīvi un nepārtraukti, taču tam ir vajadzīgs laiks.