FOTO: Freepik.
Lai mazinātu normatīvo slogu, Latvijas Banka izdevusi jaunus noteikumus par prasībām klienta izpētei un riska noteikšanai, kā arī informācijas tehnoloģijas risinājumu nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā. Līdz ar to spēku zaudē trīs pašreizējie noteikumi.
Latvijas Bankas (LB) 17. septembrī pieņemtie noteikumi Nr. 316 “Klienta riska noteikšanas, klienta izpētes, klienta padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā” stājās spēkā 20. septembrī.
Tie izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumu un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.
Noteikumi attiecas uz NILLTPFN likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem subjektiem – kredītiestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām u. c.
LB noteiktās prasības ietveramas NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmā papildus NILLTPFN likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, kas ir jāievēro, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu.
LB skaidro, ka jaunie noteikumi paredz vispārīgus principus, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, nosakot klienta risku un izpētes pasākumus, kuri ir tieši atkarīgi no klientam piemītošā riska.
Noteikumos atsevišķas izpētes prasības vienkāršotas, sniedzot iespēju finanšu tirgus dalībniekiem plašāk izmantot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un individuāli noteikt piemērotus klientu izpētes pasākumus un termiņus.
Ievērojot tajos noteiktos pamatprincipus, padziļinātās izpētes termiņu varēs noteikt paši finanšu tirgus dalībnieki.
Noteikumi vairs neparedz pazīmes savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšanai, bet ietver vispārēju prasību klienta padziļinātās izpētes laikā, konstatējot paaugstinātu risku, izvērtēt, vai klients un tā darījumi ir saistīti ar citiem tā paša finanšu tirgus dalībnieka klientiem, un īstenot nepieciešamos izpētes pasākumus, lai darījumus izprastu.
Noteikumos atsevišķi netiek paredzēts noskaidrot klienta saikni ar Latviju, kas iepriekš dažādās situācijās prasīts pārspīlēti, nepamatoti ierobežojot finanšu pakalpojumu pieejamību.
Noteikumi paredz, ka padziļinātās izpētes pasākumi ir jāsamēro ar riska līmeni un konkrēto situāciju, nevis jāīsteno visos gadījumos.
Noteikumos iekļauta nodaļa par izpētes prasībām klientiem, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes. LB drīzumā papildinās “Vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei” (rokasgrāmatu), ietverot tajās jaunu nodaļu, kas skaidros klientu – kredītiestāžu vai finanšu iestāžu – izpētes prasības.
Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.