FOTO: Freepik.
Eiropas Savienības (ES) Padome 30. maijā apstiprināja tiesību aktu kopumu, lai stiprinātu ES instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Latvijai būs saistošas šajā pakotnē iekļauto tiesību aktu prasības, uzsver Finanšu ministrija (FM).
Eiropas Komisija 2021. gada 20. jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu Eiropas Savienības noteikumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas (NILL/TFA) jomā, norāda Finanšu ministrija.
Šo priekšlikumu kopā ir iekļauta 6. NILL novēršanas direktīva, Līdzekļu pārvedumu regula (Transfer of Funds Regulation), Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes regula (NILLNI regula) un ES “vienoto noteikumu” regula jeb jaunā NILL novēršanas regula.
Līdzekļu pārvedumu regula jau ir stājusies spēkā 2023. gada 29. jūnijā, un tās noteikumi būs piemērojami no 2024. gada 30. decembra.
ES Padome nupat, 30. maijā, apstiprināja trīs tiesību aktus – 6. NILL novēršanas direktīvu, NILLNI regulu un NILL novēršanas regulu –, kurus drīzumā plānots publicēt “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Tie stāsies spēkā 14 dienas pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā.
Latvijai būs saistošas NILL/TFA pakotnē iekļauto tiesību aktu prasības, uzsver FM. Jaunajā NILL novēršanas regulā, NILLNI regulā un Līdzekļu pārvedumu regulā ietvertās prasības būs tieši piemērojamas, savukārt 6. NILL novēršanas direktīvā ietvertās prasības būs obligāti jāievieš nacionālajos normatīvajos aktos, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā. Tas jāizdara trīs gadu laikā no direktīvas spēkā stāšanās.
Ar vienoto noteikumu kopumu NILL/TFA pakotnē visā Eiropas Savienībā tiks saskaņoti šīs jomas noteikumi, tostarp, piemēram, attiecībā uz sīkāk izstrādātajiem noteikumiem par klienta uzticamības pārbaudi, faktiskajām īpašumtiesībām un uzraudzības iestāžu un finanšu ziņu vākšanas vienību pilnvarām un uzdevumiem.
Lai risinātu problēmas, ka saistītas ar dažādo NILL/TFA noteikumu izpratni, ieviešanu un īstenošanu dalībvalstīs, un izvairītos no būtiskām atšķirībām normatīvajos aktos un to piemērošanā, visi noteikumi, kas tiešā veidā skar privātā sektora subjektus, ir ietverti jaunajā NILL novēršanas regulā.
Savukārt noteikumi, kas skar institucionālo/nacionālo NILL/TFA sistēmu dalībvalstu līmenī, ir paredzēti jaunajā NILL novēršanas direktīvā, tādējādi nodrošinot dalībvalstīm zināmu brīvību šo noteikumu piemērošanā.
Finanšu ministrija uzsver – jāņem vērā, ka jaunā 6. NILL novēršanas direktīva neparedz maksimālās harmonizācijas pieeju, jo šāda pieeja neatbilst uz riska novērtējumu balstītai pieejai NILL/TFA prasību piemērošanā.
Dalībvalstis var ieviest stingrākus nosacījumus jomās, kurās nacionālajā līmenī pastāv augstāki riski.
Saskaņā ar jauno NILL novēršanas regulu atbildīgo subjektu lokā tiks iekļauti arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, uzliekot tiem par pienākumu pārbaudīt klientu uzticamību un ziņot par aizdomīgiem darījumiem.
Šobrīd NILLTPFN likuma subjekti ir virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji, norāda FM. Taču, ņemot vērā MiCA regulu un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendāciju prasības, saskaņā ar jauno NILL novēršanas regulu paplašināsies kriptoaktīvu nozares dalībnieku loks. Šīs prasības attieksies ne tikai uz virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem, bet arī citiem kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem. Tāpēc no 2024. gada 1. jūlija NILLTPFN likumā termins “virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs” tiek aizstāts ar vārdu “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs”.
Par to arī plašāk LV portāla publikācijās >>
No 1. jūlija NILLTPFN likuma subjektam būs arī pienākums veikt klienta izpēti, ja tiek sniegts kriptoaktīvu pakalpojums, kura apmērs ir 1000 eiro un vairāk. Minētās normas zaudēs spēku 2024. gada 29. decembrī, jo ar 2024. gada 30. decembri būs tieši piemērojamas Līdzekļu pārvedumu regulā noteiktās prasības un terminoloģija.
NILL novēršanas regulā klientu uzticamības pārbaudes un ziņošanas pienākums noteikts arī tirgotājiem, kuri tirgo tādas luksuspreces kā dārgmetāli un dārgakmeņi, kā arī juvelieriem un zeltkaļiem.
Par atbildīgajiem subjektiem ES līmenī kļūs arī luksusa automobiļu, lidmašīnu un jahtu, kā arī kultūras priekšmetu, piemēram, mākslas darbu, tirgotāji.
FM norāda, ka dārgmetālu, dārgakmeņu un kultūras priekšmetu tirgotāji jau šobrīd ir NILLTPFN likuma subjekti.
Likums noteic, ka luksuspreču tirgotāji kļūst par NILLTPFN likuma subjektiem, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 eiro vai lielākā apmērā.
Kultūras priekšmetu tirgotāji kļūst par NILLTPFN likuma subjektiem, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai vairāk.
Visā Eiropas Savienībā noteikts, ka skaidras naudas maksājumi nevar būt lielāki par 10 000 eiro. Šis ierobežojums apgrūtinās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Dalībvalstīm būs rīcības brīvība noteikt zemāku maksimālo robežvērtību. Turklāt atbildīgajiem subjektiem vajadzēs identificēt personu, kura veic neregulāru darījumu skaidrā naudā 3000–10 000 eiro apmērā, un jāpārbauda šīs personas identitāte.
NILL novēršanas regula paredz, ka personas, kas tirgojas ar precēm vai sniedz pakalpojumus, drīkst pieņemt vai veikt maksājumus skaidrā naudā tikai līdz 10 000 eiro. Šāda prasība ir spēkā neatkarīgi no tā, vai darījums tiek veikts kā viena operācija vai kā vairākas saistītas operācijas.
Šis slieksnis neattiecas uz norēķiniem starp fiziskām personām, kuras nedarbojas profesionālā statusā.
Šādi skaidras naudas maksājumi var tikt veikti banku, elektroniskās naudas emitentu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju telpās, taču tad Finanšu izlūkošanas dienestam ir jāsaņem informācija par darījumu.
Latvijā personām, kas veic saimniecisko darbību, nav atļauti skaidras naudas darījumi, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. NILL novēršanas regula neparedz šo slieksni mazināt, skaidro FM. Tieši otrādi, tā nosaka augstāku maksimālo slieksni – 10 000 eiro. Vienlaikus regula ļauj turpināt piemērot iepriekš noteikto zemāko slieksni – 7200 eiro.
Saskaņā ar jauno NILL novēršanas regulu patieso labuma guvēju (PLG) īpašumtiesību pamatā ir divi komponenti – īpašumtiesību slieksnis un kontroles īstenošana. Tie abi ir jāanalizē, lai identificētu visus PLG konkrētai juridiskajai personai vai dažādu veidu subjektiem, tostarp trešo valstu subjektiem, kad tie Eiropas Savienībā veic uzņēmējdarbību vai iegādājas nekustamo īpašumu. PLG īpašumtiesību robežvērtība ir 25%.
Latvija jau šobrīd PLG īpašumtiesības nosaka pēc šiem diviem kritērijiem, uzsver Finanšu ministrija.
NILL novēršanas regulā precizēti arī saistītie noteikumi, kas piemērojami vairāklīmeņu īpašumtiesību un kontroles struktūrām, lai vairs nebūtu iespējams slēpties aiz vairākiem uzņēmumu īpašumtiesību līmeņiem. Vienlaikus, lai atvieglotu un paātrinātu kompetento iestāžu darbu, ir precizēti datu aizsardzības un ierakstu glabāšanas noteikumi.
Saskaņā ar 6. NILL novēršanas direktīvu Centrālajā reģistrā būs jāpārbauda par PLG iesniegtā informācija. Subjektus vai veidojumus, kas ir saistīti ar personām vai subjektiem, kurām noteiktas mērķorientētas finansiālas sankcijas, vajadzēs atzīmēt ar karodziņu.
Direktīva piešķir par reģistriem atbildīgajiem subjektiem pilnvaras veikt inspekcijas reģistrēto juridisko personu telpās, ja rodas šaubas par to rīcībā esošās informācijas pareizību.
Līdz ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes regulas (NILLNI regula) pieņemšanu tiek izveidota jauna Eiropas Savienības aģentūra, kas darbosies NILLTPFN jomā, īstenojot tai noteiktās uzraudzības un koordinācijas funkcijas.
Jaunā aģentūra būs centrālā iestāde, kas koordinēs valstu iestādes, lai nodrošinātu, ka privātais sektors pareizi un konsekventi piemēro ES noteikumus. Šī iestāde atbalstīs arī finanšu ziņu vākšanas vienības, lai uzlabotu to analītiskās spējas attiecībā uz nelikumīgām finanšu plūsmām un padarītu finanšu izlūkdatus par būtisku informācijas avotu tiesībaizsardzības iestāžu darbā.
Jaunās aģentūras mītnes vieta būs Frankfurte. Uz šo statusu pretendēja arī Latvija.
Lai cīnītos pret “netīrās” naudas plūsmu, ES tiks veidoti divi augsta riska trešo valstu saraksti NILL/TFA jomā – “melnais” un “pelēkais” –, kuros tiks iekļautas valstis no FATF starptautiskā saraksta.
“Pelēkajā” sarakstā tiek ieļautas valstis, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi NILL/TFA sistēmās, bet kuras rīkojas vai ir apņēmušās rīkoties, lai šos trūkumus novērstu.
“Melnajā” sarakstā tiek iekļautas valstis, kurās ir konstatēti stratēģiski NILL/TFA sistēmas trūkumi, bet kuras nav apņēmušās šos trūkumus novērst. Pret valstīm, kas identificētas kā augsta riska valstis, FATF aicina visas jurisdikcijas piemērot pastiprinātu uzticamības pārbaudi. Tas nozīmē ļoti rūpīgu klienta izpēti pirms jebkādu darījumu uzsākšanas, ņemot vērā NILL novēršanas regulā noteiktos pastiprinātās uzticamības pārbaudes pasākumus un risku mazinošus pasākumus.
Melnajā sarakstā ir iekļauta Ziemeļkoreja, Irāna un Mjanma (Birma).
ES savā sarakstā varēs iekļaut arī valstis, kuras nav atrodamas FATF sarakstā, bet kuras, pamatojoties uz autonomu Eiropas Komisijas novērtējumu, apdraud ES finanšu sistēmu.
Plašāk par tēmu >>
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
2. Starptautiskā sadarbība
3. Finanšu sektors
4. Nefinanšu sektors
5. Juridiskās personas un veidojumi
6. Finanšu izlūkošana
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
11. Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas
12. Starptautiskās un nacionālās sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
