Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nekorekti sniegts mērnieka pakalpojums zemes vienības īpašniekam var radīt maldīgu priekšstatu par zemes vienības robežām, kas nereti izraisa arī materiālos zaudējumus.
FOTO: Jānis Staškevičs
Robežstigas un robežzīmes jāsaglabā
Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamo īpašumu formēšanas departamenta Mērniecības daļas vadītāja Jana Brice atzīst, ka laika gaitā robežzīmes mēdz sabojāt "laika zobs", stigas mežos aizaug, robežas var zust, piemēram, rokot, pļaujot vai veicot saimniecisko darbību īpašumā. Tādēļ īpašniekam laiku pa laikam ieteicams apstaigāt sava īpašuma robežas, pārbaudīt, kā tās saglabājušās un nepieciešamības gadījumā nodrošināt robežu savlaicīgu atjaunošanu. Uzturot robežas kārtībā, īpašnieks sevi pasargā no liekām raizēm, piemēram, no iespējamiem strīdiem ar kaimiņu par robežām.
Skaidri saprotamas robežas ir nepieciešamas arī tad, ja tiek plānota koku ciršana mežā vai paredzēts veikt meža inventarizāciju. Cirsmas skices sagatavo vai meža inventarizāciju uzsāk tikai tad, ja apvidū ir saglabājušās nepārprotami identificējamas zemes vienības robežas – robežstigas un robežzīmes, kas ierīkotas un atbilst normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu.
"Īpašniekam ieteicams laiku pa laikam apstaigāt sava īpašuma robežas, pārbaudīt, kā tās saglabājušās, un nepieciešamības gadījumā nodrošināt robežu savlaicīgu atjaunošanu."
Šajā gadījumā būs saistošs MK noteikumu Nr.88 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" 5.punkts, kas noteic, ka meža inventarizāciju konkrētā īpašuma zemes vienībā veic, ja īpašuma robežas meža zemē ierīkotas atbilstoši Civillikumam un normatīvajiem aktiem par zemes kadastrālo uzmērīšanu.
Savukārt MK noteikumu Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 69.punktā teikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs cirsmas skices sagatavotājam uzrāda zemes vienības ārējo robežu vai robežposmus plānotās cirsmas tiešā tuvumā.
Ja tomēr robežzīmes ir iznīcinātas vai laika gaitā izzudušas, īpašniekam bez liekas kavēšanās vajadzētu vērsties pie zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētās personas – mērnieka ar lūgumu veikt robežu apsekošanu un nepieciešamības gadījumā – robežu atjaunošanu.
Mērniekam noteikti jābūt sertificētam
J.Brice uzsver, ka saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29.panta pirmo daļu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus var veikt tikai zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētās personas – mērnieki. Informāciju par zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētiem mērniekiem var atrast sertifikācijas centru interneta vietnēs.
Mērnieks saskaņā ar MK 2011.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" organizē robežas apsekošanu. Tas nozīmē veiks zemes robežu priekšizpēti - zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu izvērtēšanu, robežas apskati apvidū, pieaicinot zemes kadastrālās uzmērīšanas ierosinātāju jeb zemes īpašnieku. Mērnieks arī uzklausīs pierobežnieku viedokļus par robežas atrašanās vietu apvidū un tad sagatavos atzinumu par zemes robežas atbilstību zemes robežu plāniem.
J.Brice norāda, ka pēc nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiska ierosinājuma vienīgi mērnieka kompetencē ir izvērtēt:
VZD aicina nepasūtīt zemes robežu apsekošanu un atjaunošanu personām, kuras nav saņēmušas attiecīgo sertifikātu un nav tiesīgas veikt šādu darbu. Nekorekti sniegts mērnieka pakalpojums zemes vienības īpašniekam var radīt maldīgu priekšstatu par zemes vienības robežām. Arī pieredze rāda, ka sekas nereti ir arī materiālie zaudējumi.
Soli pa solim - robežu atjaunošanas kārtība
J.Brice skaidro, ka zemes vienību robežu atjaunošana apvidū sākas ar īpašnieka ierosinājumu mērniekam veikt attiecīgos darbus. Mērnieks Valsts zemes dienestā pasūta darbiem nepieciešamo informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, kā arī uzmērāmā un pierobežojošo īpašumu zemes vienībām. Tālāk seko izvērtēšana jeb priekšizpēte, kuras laikā veic arī mērījumus apvidū.
Pēc šiem sagatavošanās darbiem mērnieks kopā ar ierosinātāju un pierobežniekiem organizē zemes robežu apsekošanu apvidū. Uzklausīt visas iesaistītās puses ir nepieciešams, lai precīzi noskaidrotu robežu izvietojumu.
"Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus var veikt tikai zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas – mērnieki."
Tad mērnieks veic robežas atjaunošanu, norādot vietu, kur atjaunojama robežzīme – kupica, un īpašnieks pats vai kopā ar pierobežnieku to nostiprina mērnieka norādītajā vietā.
Par šīm darbībām mērnieks sagatavo arī robežu apsekošanas un atjaunošanas aktus, kuros dokumentē veikto apsekošanas procesu, apraksta konstatēto, sniedz pamatojumu darbībām, norāda atjaunoto robežu aprakstu. Aktos mērnieks norāda arī datumu, līdz kuram jāveic kupicas rakšana un stigu tīrīšana, ja tas netiek izdarīts robežu atjaunošanas laikā.
Pēc šīm darbībām mērnieks sagatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus iesniegšanai Valsts zemes dienestā un VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā izdara atzīmi par veikto robežu atjaunošanu.
Šīs ir tā saucamās atsevišķas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, jo netiek veikts pilns zemes kadastrālās uzmērīšanas process, kura rezultātā top zemes robežu plāns, kā arī situācijas un apgrūtinājuma plāns.
