Definē, kas ir netieši noziedzīgi iegūta manta

Ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 4. maijā, 70.¹¹ panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, definējot, ka noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

70.¹¹ pants arī papildināts ar 1.¹ daļu, kas nosaka: “Netieši noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tai skaitā atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā, vai līdzekļi, kurus persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa.”

Grozījumu nepieciešamību Krimināllikumā Tieslietu ministrija anotācijā pamato ar Ģenerālprokuratūras 2021. gada 17. septembra atzinumu, kurā tā norādīja, ka Krimināllikuma 70.¹¹ panta ceturtajā daļā ir iekļauts skaidrojums mantai, kas personas īpašumā vai valdījumā ir netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Ģenerālprokuratūra uzskatīja, ka 70.¹¹ panta ceturtās daļas regulējums nav korekts un praksē rada atšķirīgu izpratni, jo līdzekļi, kurus persona ieguvusi no noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtie augļi, ietilpst noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienā, kas noteikts panta pirmajā daļā.

• Ar grozījumiem Krimināllikumā precizēs noziedzīgi iegūtas mantas definīciju

Ievērojot ANO Konvenciju, grozījumi Krimināllikuma 149.¹ panta otrajā daļā nosaka kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu.

No Krimināllikuma izslēgts 322. pants “Starpniecība kukuļošanā”. Šis pants ar laiku ir zaudējis savu nozīmi arī tāpēc, ka atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām kukuļdevējs un starpnieks ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā, un kaitējums, kuru tie rada, uzskatāms par līdzvērtīgu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi Krimināllikumā stājās spēkā vienlaikus ar grozījumu likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas papildināts ar jaunu 19.³ pantu.

19.³ pants nosaka: “Par komerciālu uzpirkšanu, kukuļdošanu vai prettiesiska labuma došanu, izmantojot starpnieku, Krimināllikuma 199., 323. un 326.³ panta izpratnē uzskatāmas arī tādas darbības, kad persona, uzticot starpniekam materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, apzināti pieļāvusi, ka starpnieks izdarīs komerciālu uzpirkšanu, kukuļdošanu vai prettiesiska labuma došanu. Tādā gadījumā nav nozīmes tam, vai starpniekam nosaukts konkrēts prettiesiskā labuma saņēmējs, kā arī tam, kādos apstākļos un kādā apmērā tas nododams.”