Freepik
Ar grozījumiem Krimināllikumā tiek precizēts, kas ir netieši noziedzīgi iegūta manta, un noteikta kriminālatbildība par diskrimināciju rases, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu. No Krimināllikuma izslēgts 322. pants, izslēdzot starpniecību kukuļošanā kā pastāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Savukārt grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” papildināts ar jaunu 19.3 pantu.
Ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 4. maijā, 70.11 panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, definējot, ka noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.
70.11 pants arī papildināts ar 1.1 daļu, kas nosaka: “Netieši noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tai skaitā atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā, vai līdzekļi, kurus persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa.”
Grozījumu nepieciešamību Krimināllikumā Tieslietu ministrija anotācijā pamato ar Ģenerālprokuratūras 2021. gada 17. septembra atzinumu, kurā tā norādīja, ka Krimināllikuma 70.11 panta ceturtajā daļā ir iekļauts skaidrojums mantai, kas personas īpašumā vai valdījumā ir netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Ģenerālprokuratūra uzskatīja, ka 70.11 panta ceturtās daļas regulējums nav korekts un praksē rada atšķirīgu izpratni, jo līdzekļi, kurus persona ieguvusi no noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtie augļi, ietilpst noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienā, kas noteikts panta pirmajā daļā.
Ievērojot ANO Konvenciju, grozījumi Krimināllikuma 149.1 panta otrajā daļā nosaka kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu.
No Krimināllikuma izslēgts 322. pants “Starpniecība kukuļošanā”. Šis pants ar laiku ir zaudējis savu nozīmi arī tāpēc, ka atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām kukuļdevējs un starpnieks ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā, un kaitējums, kuru tie rada, uzskatāms par līdzvērtīgu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi Krimināllikumā stājās spēkā vienlaikus ar grozījumu likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas papildināts ar jaunu 19.3 pantu.
19.3 pants nosaka: “Par komerciālu uzpirkšanu, kukuļdošanu vai prettiesiska labuma došanu, izmantojot starpnieku, Krimināllikuma 199., 323. un 326.3 panta izpratnē uzskatāmas arī tādas darbības, kad persona, uzticot starpniekam materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, apzināti pieļāvusi, ka starpnieks izdarīs komerciālu uzpirkšanu, kukuļdošanu vai prettiesiska labuma došanu. Tādā gadījumā nav nozīmes tam, vai starpniekam nosaukts konkrēts prettiesiskā labuma saņēmējs, kā arī tam, kādos apstākļos un kādā apmērā tas nododams.”
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.