SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. decembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Noziedzība
7
7

Ar grozījumiem Krimināllikumā precizēs noziedzīgi iegūtas mantas definīciju

FOTO: Freepik

Saeimā uz pirmo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Krimināllikumā, kuri paredz noziedzīgi iegūtu mantu definēt kā jebkādu ekonomisku labumu, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

īsumā
  • Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Krimināllikuma 70.11 panta ceturtās daļas regulējums nav korekts un praksē rada atšķirīgu izpratni.
  • Direktīva nosaka, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu jēdzienā iekļaujami līdzekļi, kas iegūti tieši, veicot noziedzīgu darbību, un visi netiešie labumi, tostarp tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu vēlāka atkārtota ieguldīšana vai pārveidošana.
  • Likumprojekts papildina 70.11 pantu ar 1.1 daļu, kura nosaka, kas ir netieši noziedzīgi iegūta manta.
  • Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” ” skaidro vienu no kukuļošanas ar starpniecību veidiem.

Saeimas Juridiskā komisija 30. novembrī izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas ārkārtas sēdē.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” vienlaikus tiek izskatīts kopā ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” ”. Arī šo likumprojektu Juridiskā komisija 30. novembrī nolēma atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas ārkārtas sēdē.

Likumprojektu paketē galvenais (prioritārais) ir likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, norāda abu likumprojektu izstrādātāja – Tieslietu ministrija.

Kāpēc izstrādāti likumprojekti

Krimināllikumu grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka tie izstrādāti, lai:

  • precizētu netieši noziedzīgi iegūtas mantas skaidrojumu;
  • noteiktu kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu;
  • starpniecību kukuļošanā izslēgtu kā pastāvīgu noziedzīgu nodarījumu;
  • pārskatītu kvalificējošās pazīmes – būtisks kaitējums tvērumu Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu dispozīcijās.

Savukārt likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” ” izstrādāts, pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas Latvijas 2. fāzes novērtējuma ziņojuma 193. punktā ietverto rekomendāciju, un skaidro vienu no kukuļošanas ar starpniecību veidiem.

Regulējums nav viennozīmīgs

Grozījumu nepieciešamību Krimināllikumā Tieslietu ministrija anotācijā pamato ar Ģenerālprokuratūras 2021. gada 17. septembra atzinumu, kurā tā norādīja, ka Krimināllikuma 70.11 panta ceturtajā daļā ir iekļauts skaidrojums mantai, kas personas īpašumā vai valdījumā ir netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Krimināllikuma 70.11 panta ceturtajā daļā noteikts: “Noziedzīgi iegūtu mantu, līdzekļus, kurus persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus, konfiscē, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgam valdītājam.”

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka 70.11 panta ceturtās daļas regulējums nav korekts un praksē rada atšķirīgu izpratni, jo līdzekļi, kurus persona ieguvusi no noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtie augļi, ietilpst noziedzīgi iegūtas mantas jēdzienā, kas noteikts panta pirmajā daļā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.11 panta pirmo daļu noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

Ģenerālprokuratūra aicināja izdarīt grozījumus 70.11 pantā, lai precizētu netieši noziedzīgi iegūtas mantas skaidrojumu un padarītu to vieglāk saprotamu.

Direktīvā plašāks tvērums

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.  gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 2. panta 1. punktu noziedzīgi iegūti līdzekļi ir jebkāds ekonomisks ieguvums, kas tieši vai netieši gūts, izdarot noziedzīgu nodarījumu. Tas var būt jebkāda veida īpašums un ietver tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu turpmāku atkārtotu ieguldīšanu vai pārveidošanu un jebkādus vērtīgus labumus.

Direktīvas apsvērumu 11. punktā norādīts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu jēdzienā iekļaujami līdzekļi, kas iegūti tieši, veicot noziedzīgu darbību, un visi netiešie labumi, tostarp tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu vēlāka atkārtota ieguldīšana vai pārveidošana.

Tādējādi noziedzīgi iegūti līdzekļi var iekļaut jebkuru īpašumu, tostarp tādu, kas ir bijis pilnībā vai daļēji pārveidots vai pārvērsts par citu īpašumu, un tādu, kas ir bijis apvienots ar īpašumu, kas iegūts no likumīgiem avotiem, līdz pat apvienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu novērtētajai vērtībai. Tie var iekļaut arī ieņēmumus vai citus labumus, kas izriet no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, vai no īpašuma, kurā vai ar kuru minētie līdzekļi ir pārveidoti vai pārvērsti, vai ar kuru tie ir apvienoti.

Definē kā jebkādu ekonomisku labumu

Izvērtējot tiesību aktu, Tieslietu ministrijas pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa secināja, ka, definējot Krimināllikuma 70.11 panta pirmajā daļā noziedzīgi iegūtu mantu tikai kā mantu, var netikt aptverti visi iespējamie ekonomiskie labumi, kas tiek gūti no noziedzīgi iegūtas mantas aprites.

Darba grupa papildus secināja, ka KL 70.11 panta ceturtajā daļā ietvertais netieši noziedzīgi iegūtas mantas definējums ir nepilnīgs, jo neaptver visus iespējamos netiešos labumus, kas var tikt gūti no tieši noziedzīgi iegūtas mantas.

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz 70.11 panta pirmajā daļā noziedzīgi iegūtu mantu definēt kā jebkādu ekonomisku labumu, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

Likumprojekts papildina 70.11 pantu ar 1.1 daļu, kas nosaka: “Netieši noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tostarp atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā, vai līdzekļi, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa.”

Padome: drīzāk redakcionāls precizējums

Krimināllikuma grozījumu izstrādē piedalījās arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

“Piedāvātie grozījumi drīzāk ir vērtējami kā redakcionāls precizējums līdz šim esošajai noziedzīgi iegūtas mantas definīcijai. Noziedzīgi iegūtas mantas izpratne, pēc būtības, netiek mainīta,” atzīst padomes priekšsēdētājs, Dr. iur. Jānis Rozenbergs. “Vai precizētā definīcija tiesību piemērotājiem būs saprotamāka un neradīs atšķirīgu izpratni, to rādīs laiks un tiesību piemērošanas prakse.”

Izslēdz 322. pantu

Likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” tiek piedāvātas arī vairākas citas izmaiņas. Ievērojot ANO Konvenciju, grozījumi Krimināllikumā paredz 149.1 panta otrajā daļā noteikt kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu.

No Krimināllikuma paredzēts izslēgt 322. pantu “Starpniecība kukuļošanā”. Darba grupa atzinusi, ka šis pants ar laiku ir zaudējis savu nozīmi arī tāpēc, ka atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām kukuļdevējs un starpnieks ir iesaistīti vienā noziedzīgā nodarījumā un kaitējums, kuru tie rada, uzskatāms par līdzvērtīgu.

Viens no kukuļdošanas veidiem, izmantojot starpnieku

Savukārt grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” ” paredz papildināt likumu ar jaunu 19.3 pantu.

19.3 pants nosaka: “Par kukuļdošanu, izmantojot starpnieku, Krimināllikuma 323. panta izpratnē uzskatāmas arī tādas darbības, kad persona, uzticot starpniekam materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, apzināti pieļāvusi, ka starpnieks izdarīs kukuļdošanu.” Tādā gadījumā nav nozīmes apstāklim, vai starpniekam nosaukta konkrēta amatpersona, kurai domāts kukulis, kā arī tam, kādos apstākļos un kādā apmērā nododams kukulis.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU