Pagarina termiņu informācijas pieejamības nodrošināšanai NILLTPFN jomā

Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus NILLTPFN likumā valdība atbalstīja 25. janvārī. Saeimas darba kārtība liecina, ka 3. februārī deputāti lems par likumprojekta nodošanu izskatīšanai atbildīgajai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Vadības funkcijas pārņems Finanšu ministrija

Likumu plānots papildināt ar 55.¹ pantu, kurā definēta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un Finanšu ministrijas sadarbība ar uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI, valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic šī likuma prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus).

Lai sekmētu UKI savstarpējo koordināciju un sadarbību, kā arī veicinātu vienotu pieeju uzraudzības un kontroles pienākumu izpildē, UKI platforma tika izveidota 2019. gadā ar FID rīkojumu, norādīts likumprojekta anotācijā. UKI platformā īstenotā sadarbība ir pierādījusi savu efektivitāti, tāpēc ir būtiski nodrošināt tās turpmāku darbību un atbilstošu vadību, kā arī paredzēt tiesisko pamatu UKI platformas turpmākai darbībai.

Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra rīkojums Nr. 576 “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” paredz regulāru UKI platformas sēžu organizēšanu, lai uzturētu mehānismu, kas nodrošina, ka visām UKI ir vienota izpratne par NILLTPF riskiem un tiek piemēroti adekvāti preventīvie pasākumi šo risku mazināšanai, kā arī lai nodrošinātu informācijas apmaiņu, savstarpējo koordināciju un sadarbību starp UKI.  

Par minētā pasākuma atbildīgo institūciju pasākumu plānā ir noteikts FID. Vērtējot NILLTPF novēršanas jomas atbildīgo institūciju kompetenču sadalījumu, secināts, ka, ņemot vērā FID darbības mērķus, tiesību un pienākumu tvērumu, dienests nav atbilstošākā atbildīgā institūcija par pasākumu plāna izpildi.

NILLTPFN likuma grozījumi paredz Finanšu ministrijai pārņemt UKI sadarbības un koordinācijas platformas vadības funkcijas no FID.

Likumprojekts papildināts ar normām, kas nosaka UKI platformas tiesisko pamatu un iesaistīto institūciju sadarbības mērķus.

Likumprojekta izstrādi pagarina par diviem gadiem

Pašreiz NILLTPFN likuma 53. pārejas punkts nosaka, ka Ministru kabinetam līdz 2021. gada 1. jūlijam jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas vienādo šī likuma 5.¹ panta otrās daļas un 41. panta otrās daļas nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai šī likuma subjektiem no Latvijas Republikas informācijas sistēmām šī likuma prasību izpildei.

Savukārt MK 25. janvārī atbalstītie grozījumi NILLTPFN likumā 53. pārejas punkta izpildi pagarina par diviem gadiem – līdz 2023. gada 1. jūlijam.

Jāatgādina, ka likuma subjekti ir definēti NILLTPFN likuma 3. pantā.

NILLTPFN likuma 5.¹ panta otrajā daļā noteikts, ka likuma subjektiem, izņemot šī likuma 41. panta otrajā daļā minētos subjektus, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu MK noteiktajā apmērā saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem, sodu reģistra, valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un iedzīvotāju reģistra ierakstus un ziņas.

NILLTPFN likuma 41. panta otrajā daļā minētie likuma subjekti, kas informāciju no minētajiem reģistriem var saņemt bez maksas, ir kredītiestādes un apdrošināšanas komersanti, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanu vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības.

Iebilda Konkurences padome

Konkurences padome ir norādījusi, ka nav pamatoti noteikt atšķirīgu režīmu NILLTPFN likuma subjektiem, vienai daļai paredzot piekļuvi valsts uzturētajām informācijas sistēmām/reģistriem bez maksas, savukārt otrai daļai – par maksu, t. sk., ņemot vērā, ka finanšu iestāžu un kredītiestāžu sniegtie pakalpojumi savstarpēji konkurē, tādējādi ar nevienlīdzīgu attieksmi radot atšķirīgus konkurences apstākļus.

Konkurences padome savā atzinumā nav norādījusi, vai reģistru informācija visiem likuma subjektiem būtu jānodrošina par maksu vai bez maksas, vien rosinot vienādot informācijas saņemšanas nosacījumus visiem likuma subjektiem.

Arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija LV portālam ir atzinusi, ka pārējie NILLTPFN likuma subjekti informācijas pieejamībā ir nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem.

• Zvērināti advokāti: klientu izpētei svarīga arī informācijas pieejamība

Vajadzīgs alternatīvs risinājums

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā izstrādē izvērtēti divi varianti:

• informācija visiem likuma subjektiem pieejama bez maksas;
• kredītiestādes un apdrošināšanas komersanti, kas veic dzīvības apdrošināšanas darbības, arī sedz informācijas saņemšanas maksu no valsts informācijas sistēmām.

Ņemot vērā anotācijā minētos divus alternatīvos risinājumus, secināts, ka informācijas pieejamības no valsts informācijas sistēmām nodrošināšanai nepieciešams rast alternatīvus risinājumus, kas neradītu nesamērīgu slogu valsts budžetam, tirgus dalībniekiem un to klientiem, norāda Finanšu ministrija.

Likumprojekta saskaņošanā un sabiedrības līdzdalības rezultātā tika pieņemts lēmums neieviest potenciāli neefektīvus pagaidu risinājumus, bet gan nodrošināt informācijas pieejamību vienuviet – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzturētā, vienotā Datu agregatora (DAGR) risinājumā –, sākot ar 2024. gadu.

Minēto iemeslu dēļ pārejas noteikumi paredz, ka NILLTPFN likumā tiks ieviestas normas, lai nodrošinātu DAGR funkcionalitāti attiecībā uz informācijas pieejamību NILLTPFN likuma subjektiem no valsts informācijas sistēmām.

Dati jaunajā platformā – no 2024. gada

Plānots, ka dati no Fizisko personu reģistra datu izplatīšanas un pārvaldības platformā tiks apstrādāti no 2024. gada, savukārt dati no pārējiem reģistriem pakāpeniski tiks iekļauti līdz 2024. gada 31. decembrim. Plānots, ka DAGR gadā aptvers visas nacionālās informācijas sistēmas/reģistrus, skaidro Finanšu ministrija.

Atbilstoši Finanšu sektora attīstības padomes 2021. gada 9. decembrī apstiprinātajam sēdes lēmumprojektam VARAM uzdots izstrādāt veicamo darbību un to izpildes termiņu plānu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas izstrādei un ieviešanai projektā “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma”, izmantojot datu agregatora risinājumu, kā arī DAGR saslēgumu izveidei ar individuāliem reģistriem.

Vērtēs, vai būs abonēšanas maksa

Lēmumprojekts arī paredz, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar VARAM un individuālo reģistru turētājiem jāizstrādā finansēšanas modeļi vienotā kanāla izveidei informācijas izsniegšanai no individuāliem reģistriem ar DAGR starpniecību, ņemot vērā citu valstu pieredzi.

Likumprojekta anotācijā minēts, ka DAGR risinājuma normatīvā regulējuma izstrādē reģistru informācijas pieejamībai varētu tikt vērtēta abonēšanas maksas piemērošana visiem likuma subjektiem.

DAGR risinājuma izmantošana likuma subjektiem netiks noteikta kā obligāts pienākums informācijas iegūšanai likumā noteikto prasību izpildei, uzsver Finanšu ministrija.

“Ja maksa tiks paredzēta, tā jebkurā gadījumā būs mazāka un radīs mazāku izmaksu slogu likuma subjektiem, nekā tas ir šobrīd, kad likuma subjekti klienta izpētei nepieciešamo informāciju pieprasa individuāli no katra reģistra. Vienlaikus maksas noteikšana par informācijas saņemšanu varētu veicināt to, ka informācija tiek pieprasīta tieši NILLTPFN likumā noteikto pienākumu izpildei, mazinot riskus, ka tā tiek pieprasīta un izmantota citiem mērķiem,” norāda Finanšu ministrija.