NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
05. novembrī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
6
6

Zvērināti advokāti: klientu izpētei svarīga arī informācijas pieejamība

FOTO: Freepik

Lai zvērināti advokāti, kas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti, varētu veikt pilnvērtīgu klientu izpēti, būtu nepieciešams lielāks apjoms bezmaksas informācijas un pieeja dažādiem reģistriem un kredītiestādēm vispār. Turklāt vajadzīgs jauns NILLTPFN likums, kurš būtu jāstrukturē tā, lai prasības, kas attiecināmas uz finanšu sektora subjektiem (kredītiestādēm u. tml.), tiktu skaidri nodalītas no prasībām, kuras attiecināmas uz nefinanšu sektora subjektiem, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP).

īsumā
  • 75 advokāti jeb 5,5% no kopējā advokātu skaita juridisko palīdzību sniedz tikai darījumos, t. i., ir augsta riska kategorijā.
  • Zvērināti advokāti Finanšu izlūkošanas dienestam 2019. gadā iesnieguši četrus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, 2018. gadā – vienu.
  • Zvērinātiem advokātiem aktuāla ir bezmaksas informācijas un vispār informācijas pieejamība.
  • Pārējie NILLTPFN likuma subjekti ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem.
  • LZAP ieskatā ir nepieciešams jauns NILLTPFN likums, kurš būtu jāstrukturē tā, lai prasības, kas attiecināmas uz finanšu sektora subjektiem, tiktu skaidri nodalītas no prasībām, kuras attiecināmas uz nefinanšu sektora subjektiem.

Atbilstoši NILLTPFN likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktam zvērināti advokāti kļūst par NILLTPFN likuma subjektiem tad, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu;

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu;

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs;

d) juridisko personu vai juridisko veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiskā veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.

FID: zvērināti advokāti var tikt neapzināti iesaistīti

Oktobra beigās Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā (LZAK) darbojās 1356 advokāti – 1214 zvērināti advokāti, 127 zvērinātu advokātu palīgi un 14 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu advokāti, kuri Latvijā praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, un viens ES dalībvalsts advokāts, kura profesionālā kvalifikācija atzīta par atbilstošu pastāvīgai darbībai Latvijā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) savā “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā (2017–2018)” raksta: daļa advokātu sniegto pakalpojumu var būt pievilcīgi noziedzniekiem, kas vēlas slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NIL) izcelsmi. Pastāv risks, ka zvērināti advokāti var tikt neapzināti iesaistīti un/vai izmantoti NILL, piemēram, darījumiem nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un juridisku struktūru izveidē, kas ļauj slēpt NIL izcelsmi un/vai patiesā labuma guvējus (PLG). Tāpat nav izslēdzama iespējamība, ka šādus pakalpojumus apzināti sniedz negodprātīgi profesijas pārstāvji.

Piecas riska kategorijas

LZAK sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumā par 2019. gada 31. decembri norādīts, ka pēc zvērinātu advokātu, tostarp zvērinātu advokātu biroju, sniegtās juridiskās palīdzības apzināšanas LZAP uzraugāmie subjekti saistībā ar viņu veiktās profesionālās darbības raksturu tiek iedalīti piecās vispārējās riska kategorijās:

  • praktizē tikai tiesās un kriminālprocesos (zemākā riska kategorija);
  • praktizē pārsvarā tiesās un kriminālprocesos, bet daļēji arī darījumos;
  • praktizē vienlīdz tiesās, kriminālprocesos un darījumos;
  • praktizē pārsvarā darījumos, bet daļēji arī tiesās un kriminālprocesos;
  • praktizē tikai darījumos (augstākā riska kategorija).

2017. gada novembrī LZAP izveidoja LZAK Uzraudzības un kontroles komisiju, deleģējot komisijai LZAP kā uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumus un tiesības NILL, terorisma (TF) un proliferācijas finansēšanas (TF) novēršanā.

Uzraudzības un kontroles komisija 2019. gada riska novērtējumā norāda, ka 75 advokāti jeb 5,5% no kopējā advokātu skaita juridisko palīdzību sniedz tikai darījumos, t. i., ir augsta riska kategorijā.

Klātienes pārbaudēs uzraudzības un kontroles komisija ir secinājusi, ka zvērinātu advokātu birojos, kas juridisko palīdzību sniedz tikai darījumos vai pārsvarā darījumos, ir kvalitatīvas iekšējās kontroles sistēmas un izpratne par advokātu profesionālajiem pienākumiem NILLTPF novēršanā un starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanā. 

Lai zvērināti advokāti neapzināti netiktu iesaistīti vai izmantoti NILL/TF/PF, ļoti būtiska ir visu advokātu izglītošanās par NILL/TP/PF novēršanas jomu.

Neliels ziņojumu skaits FID

Zvērināti advokāti FID 2019. gadā iesnieguši četrus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, 2018. gadā – vienu.

Uzraudzības un kontroles komisijas priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Andris Rukmanis un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vecākā konsultante uzraudzības un kontroles jautājumos, zvērināta advokāte Aleksandra Kļava norāda: nelielais FID iesniegto ziņojumu skaits ir skaidrojams ar to, ka advokāti galvenokārt nodarbojas ar juridiskās palīdzības sniegšanu tiesās un kriminālprocesos – šajos gadījumos viņi ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu.

Advokāti galvenokārt nodarbojas ar juridiskās palīdzības sniegšanu tiesās un kriminālprocesos – šajos gadījumos viņi ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu.

Turklāt zvērinātiem advokātiem aktuāla ir bezmaksas informācijas pieejamība un vispār pieejamība informācijai. NILLTPFN likuma 5.1 panta otrajā daļā noteikts, ka likuma subjektiem, izņemot šā likuma 41. panta otrajā daļā minētos subjektus, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta (MK) noteiktajā apmērā saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem, sodu reģistra, valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un iedzīvotāju reģistra ierakstus un ziņas.

NILLTPFN likuma 41. panta otrajā daļā minētie likuma subjekti, kas informāciju no minētajiem reģistriem var saņemt bez maksas, ir kredītiestādes un apdrošināšanas komersanti, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanu vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības. Līdz ar to pārējie NILLTPFN likuma subjekti ir nostādīti nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem.

Tiesa, NILLTPFN likuma pārejas noteikumu 53. punktā ir noteikts, ka MK līdz 2021. gada 1. jūlijam ir jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas vienādo šā likuma 5.1 panta otrās daļas un 41. panta otrās daļas nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai likuma subjektiem no Latvijas Republikas informācijas sistēmām, lai varētu izpildīt likuma prasības. Tas nozīmē, ka likumdevējam būs jāizšķiras par maksas vai bezmaksas informācijas pieejamību gan kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, gan pārējiem NILLTPFN likuma subjektiem, tostarp advokātiem.

Informācija no UR daļēji arī par maksu

LV portāls jau rakstīja, ka no 2020. gada 7. janvāra Uzņēmumu reģistra (UR) tīmekļvietnē bez maksas, neveicot informācijas pieprasītāja autentifikāciju, ir pieejami aktuālie reģistru ieraksti un citas reģistrētās ziņas (tostarp par patiesajiem labuma guvējiem un uzņēmumu dalībniekiem). Savukārt autentificējoties informācijas pieprasītājs bez maksas var piekļūt arī iepriekšējiem reģistru ierakstiem un publiskās daļas dokumentiem.

LZAP norāda: lai noskaidrotu klienta – UR reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) – patieso labuma guvēju, būtiski ir tieši tādi nepubliskās daļas dokumenti kā dalībnieku sapulču protokoli un pilnvaras, jo secinājumus par SIA patieso labuma guvēju, tostarp to, ka UR reģistrētais patiesā labuma guvējs nav “īstais” patiesais labuma guvējs, var izdarīt no dalībnieku sapulču protokoliem, kuros norādītas dalībnieku pilnvarotās personas, kas sapulcē piedalās un balso dalībnieku vārdā. Un, kā zināms, viena no NILL tipoloģijas pazīmēm ir publiski pieejama negatīva informācija par darījumā iesaistītajām personām (piemēram, patiesajiem labuma guvējiem, pilnvarotajām personām, valdes locekļiem, juridiskas personas). Lai uzmeklētu šo publiski pieejamo negatīvo informāciju, vispirms ir jāpārliecinās, vai persona, kas UR reģistrēta kā patiesais labuma guvējs, patiešām ir “īstais” patiesais labuma guvējs.

Taču saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 pantu dalībnieku sapulču protokoli un pilnvaras tiek iekļautas reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Šādu informāciju var iegūt tiesībaizsardzības institūcijas, lai veiktu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī FID un uzraudzības un kontroles institūcijas, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Citas institūcijas šo informāciju var iegūt, iesniedzot pamatotu pieprasījumu. Savukārt privātpersonām (tātad arī zvērinātiem advokātiem) reģistrācijas lietu nepubliskās daļas ziņas un dokumenti jāpieprasa Informācijas atklātības likumā noteiktajā ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtībā. Turklāt atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.10 un 4.15 pantā noteiktajam tā ir maksas informācija. Taču maksas pieprasīšana no NILLTPFN likuma subjektiem par to, lai viņi pildītu savus likumā noteiktos pienākumus, var nelabvēlīgi ietekmēt šo pienākumu izpildi, uzsver LZAP.

Vajadzīgs jauns NILLTPFN likums

LZAP uzskata, ka nepieciešams jauns NILLTPFN likums, kurš būtu jāstrukturē tā, lai prasības, kas attiecināmas uz finanšu sektora subjektiem (kredītiestādēm u. tml.), tiktu skaidri nodalītas no prasībām, kuras attiecināmas uz nefinanšu sektora subjektiem, tostarp advokātiem, jo starp finanšu un nefinanšu sektoru pastāv vairākas tiesību, pienākumu un procedūru atšķirības. Piemēram, nefinanšu sektora subjektiem nav iespējas izsekot klienta naudas plūsmām, kādas ir kredītiestādēm, kuras ikdienā uzrauga klienta kontus. Taču kredītiestāžu izsniegtie klientu konta pārskati būtiski palīdzētu noskaidrot klientu līdzekļu izcelsmi un uzraudzīt darījumus.

Kā zināms, NILLTPFN likums 2008. gada 13. augustā nomainīja 1997. gada 17. decembra likumu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, kura 3. pantā bija noteikts, ka minētā likuma mērķis ir “novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai”. Tikai vēlāk likuma mērķis tika nomainīts uz “novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijas Republikā”. Respektīvi, likums sākotnēji tika rakstīts tikai kredītiestādēm un vēlāk tika papildināts ar nefinanšu sektora subjektiem, likuma sākotnējo kopējo struktūru neizmainot un vienlīdzīgi attiecinot uz visiem subjektiem.

Turklāt NILLTPFN likums ir grozīts 17 reizes. Apjomīgi NILLTPFN likuma grozījumi tika veikti arī pagājušā gadā jūnijā. Tagad Finanšu ministrija virza atkal jaunus NILLTPFN likuma grozījumus.

Sektora draudu līmenis – zems

LZAK sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumā par 2019. gadu kopumā zvērinātiem advokātiem NILL draudu līmenis novērtēts kā vidēji zems, NILL risks un ievainojamība – vidēja, TF draudu līmenis – zems.

Lai gan sektora risku novērtējums par 2020. gadu tiks vērtēts nākamajā gadā, šobrīd nav pamata uzskatīt, ka 2019. gada novērtējumu nevarētu attiecināt arī uz 2020. gadu, norāda LZAP.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU