SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
22. janvārī, 2022
Lasīšanai: 19 minūtes
4
4

Policijai būs tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma. Saeima šonedēļ

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu. Plašāk >>
  • Plāno noteikt kriminālatbildību par automašīnas vadīšanu alkohola reibuma stāvoklī, kas pārsniedz 1,5 promiles. Plašāk >>
  • Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra aizliegt kažokzvēru audzēšanu. Plašāk >>
  • Konceptuāls atbalsts nodokļu atvieglojumiem piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā. Plašāk >>
  • Karavīri un zemessargi pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām sociālo rehabilitāciju varēs saņemt kopā ar ģimeni. Plašāk >>
  • Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Trauksmes celšanas likumu, pilnveidojot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā. Plašāk >>
  • Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus starp kopīpašniekiem radušos strīdu risināšanai. Plašāk >>
  • Ar grozījumiem Sodu izpildes kodeksā tiks pabeigta cietumu režīma pakāpju reforma, likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Plašāk >>
  • Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, kas paredz papildināt īslaicīgās aizturēšanas vietas inventāru ar spilvenu un dvieli. Plašāk >>
  • Saeima konceptuāli atbalstījusi pirmajā lasījumā jaunu likumprojektu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Plašāk >>
  • Noteikts, ka 12. Saeimas vēlēšanu vajadzībām Varakļānu novads, kamēr tas pastāv, ietilpst Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Plašāk >>

Paplašina policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”. Ar tiem noteikts, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.

Izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Līdz šim policijas darbinieks varēja pieņemt lēmumu par nošķiršanu tikai uz aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pamata.

Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad pastāv tūlītējs vardarbības draudu risks, bet policijas darbinieks nav tiesīgs nošķirt personu, kas rada draudus, jo aizsargājamā persona atsakās iesniegt pieteikumu lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat ar grozījumiem paplašināts to pazīmju loks, kas paredz diskriminācijas aizliegumu policijas darbā. Izmaiņas nepieciešamas, jo pašlaik likumā ietvertais diskriminācijas pazīmju, kas var radīt nevienlīdzīgu attieksmi, tvērums ir šaurāks nekā Satversmē nostiprinātais un neietver visus iespējamos diskriminācijas veidus, tai skaitā seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, skaidro priekšlikuma autori Iekšlietu ministrijā.

Līdz ar grozījumiem likuma 5. panta otrā daļa izteikta šādi: “Policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no šo personu izcelsmes, dzimuma, vecuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības, kā arī izglītības un valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.”

Plašāk par tēmu:

Plāno noteikt kriminālatbildību par auto vadīšanu alkohola reibumā

Juridiskajai komisijai izskatīšanai nodoti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par automašīnas vadīšanu alkohola reibuma stāvoklī, kas pārsniedz 1,5 promiles.

Likumprojekta iesniedzēji – deputāti Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens, Ramona Petraviča, Ļubova Švecova un Māris Možvillo – piedāvā papildināt Krimināllikuma 262. panta pirmo daļu, kas šobrīd paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, nosakot kriminālatbildību arī par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles vai tam atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Likumprojekta autori piedāvā arī izteikt Krimināllikuma 261.1 panta pirmo daļu jaunā redakcijā, nosakot kriminālatbildību par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs. Šobrīd kriminālatbildība par šādu rīcību paredzēta, ja transportlīdzekļa vadītājam, kas atsakās no medicīniskās pārbaudes, nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Patlaban par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ir iespējams saņemt administratīvo sodu, un tā apmērs ir atkarīgs no izelpā vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācijas lieluma. Soda veidi/apmēri par šāda veida pārkāpumiem ir noteikti Ceļu satiksmes likuma 62. pantā. Savukārt kriminālatbildība iestājas, ja papildus pārkāpumam – transportlīdzekļa vadīšanai alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē – (tā rezultātā) ir cietušais, kam nodarīts viegls, vidēja smaguma vai smags miesas bojājums, vai iestājusies cilvēka nāve.

Šobrīd plānots, ka likumprojekts varētu stāties spēkā jau 2022. gada 1. martā, taču tas vēl jāizskata Saeimā trijos lasījumos, ja vien tam netiks noteikta steidzamība.

Aizliegs dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra aizliegt audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, norādīts deputātu iesniegtā likumprojekta anotācijā. Tajā ietverta arī atsauce uz aptauju, kurā secināts, ka dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei neatbalsta 63 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Plašāk par likumprojektu:

Nodokļu atvieglojumi piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā

Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumos, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā.

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Tas nepieciešams, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā.

Patlaban zemes īpašnieku maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.

Savukārt izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz neaplikt ar nodokli ienākumu, ko zemes atsavināšanas gadījumā saņems zemesgabala īpašnieks.

Plašāk par tēmu LV portāla skaidrojumu ciklā:  

Karavīru rehabilitācija kopā ar ģimenēm pēc starptautiskajām operācijām

Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz iespēju karavīriem un zemessargiem, kuri ir atgriezušies no starptautiskajām operācijām, saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņu ģimenēm – laulāto vai partneri un nepilngadīgajiem bērniem.

Sociālās rehabilitācijas mērķis ir karavīru vai zemessargu iekļaušanās sabiedrībā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, norādīts likumprojekta anotācijā. Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no misijas. Šo desmit dienu laikā karavīram līdz šim nebija iespēja būt kopā ar savu ģimeni.

Paredzēts, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra sniegs sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kuri ir atgriezušies no starptautiskajām operācijām, dalības NATO vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, kopā ar viņu laulātajiem un bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi. Rehabilitāciju varēs saņemt arī karavīru un zemessargu faktiskie partneri, ar kuriem viņiem ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība.

Jauns Trauksmes likums

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Trauksmes celšanas likumu, pilnveidojot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā un pārņemot direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

Jauns regulējums izstrādāts, jo, pārņemot direktīvas prasības un precizējot līdzšinējā likuma normas, bija nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Jaunajā likumā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme, kā arī precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.

Turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām attieksies ne tikai uz pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Jaunajā likumā paplašināts līdzšinējais iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums, kā arī stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā, tostarp noteikta atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu.

Plašāk LV portālā

Jauni tiesiskie mehānismi kopīpašnieku strīdu gadījumā

Juridiskā komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Civillikumā, ar kuriem paredzēts noteikt jaunus tiesiskos mehānismus starp kopīpašniekiem radušos strīdu risināšanai, tai skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

Iecerētās izmaiņas paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Tādējādi iecerēts mazināt tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību. Šobrīd likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Likumu ir plānots papildināt ar grozījumiem, nosakot, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, pamatojoties uz darījumu vai uz tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk, nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls.

Plašāk par tēmu “kopīpašums”:

Likvidēs slēgtā cietuma soda izciešanas vidējo pakāpi

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19. janvārī, otrajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Tie paredz likvidēt slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, tādējādi paplašinot to personu loku, kam piemērojama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, nosakot elektronisko uzraudzību.

Ar grozījumiem plānots pabeigt cietumu režīma pakāpju reformu, likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Pārejot uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm slēgtā cietuma ietvaros, tiks samazināts brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo resursu patēriņš progresīvās soda izpildes nodrošināšanai. Vienlaikus notiesātie ātrāk nonāks tajā soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, tai skaitā, nosakot elektronisko uzraudzību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka tie notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, sodu turpinās izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē. Uz mūžu notiesātajiem, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, blokā ar pastiprinātu uzraudzību, plānots attiecināt tādu pašu nosacījumu.

Plašāk par tēmu:

Sega, spilvens un dvielis īslaicīgās aizturēšanas kamerā

Saeima 2. lasījumā atbalstīja grozījumu Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, kas paredz papildināt likuma 2. pantā uzskaitīto īslaicīgās aizturēšanas vietas inventāru ar gultas matraci, segu un spilvenu, ja aizturēšanas laiks ietver naktsmieru, kā arī dvieli, ja nepieciešams (aizturētajam nav sava dvieļa, un tas vajadzīgs lietošanai).

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums nosaka kārtību, kādā speciāli aprīkotās policijas telpās – īslaicīgās aizturēšanas vietā – saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiek turētas aizturētās personas. Īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja nepieciešams, var ievietot administratīvi aizturētās un arestētās personas, kā arī apcietinātās un notiesātās personas – procesuālo darbību veikšanai. Meklēšanā esošās apcietinātās personas un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz to pārvietošanai uz izmeklēšanas cietumu vai brīvības atņemšanas iestādi, bet ne ilgāk par septiņām darba dienām. Tāpat likumā noteiktajos gadījumos īslaicīgās aizturēšanas vietā var ievietot personas, kuras aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot mazāk aizsargātas personas.

Likums noteic īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotās personas (turpmāk – aizturētais) sadzīves apstākļus. Saskaņā ar likuma 7. panta ceturto daļu katram aizturētajam nodrošina atsevišķu guļamvietu un gultas piederumus (matraci un segu), taču likums neparedz to, ka aizturētais tiek nodrošināts ar spilvenu un dvieli.

2021. gada 12. oktobrī Satversmes tiesā tika ierosināta lieta par normām, kas neparedz personu, kas atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, nodrošināšanu ar dvieli un spilvenu.

Sākts darbs pie Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likuma

Saeima konceptuāli atbalstījusi pirmajā lasījumā jaunu likumprojektu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā strauji pieaugošo alternatīvo finanšu pakalpojumu klāstu un finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītās iespējas. Likums nepieciešams arī, lai nacionālajā regulējumā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 7. oktobrī pieņemto regulu Nr. 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937. 

Likumprojekta anotācijā norādīts: "Mainīgajos apstākļos finanšu sektoram jāspēj sekmīgi pielāgoties mainīgajai ārējai videi, konkurences radītajiem izaicinājumiem, lai turpinātu attīstīties un sniegtu savu ieguldījumu ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības veicināšanai. (..) Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas parasti paļaujas uz nelieliem ieguldījumiem. Kolektīvā finansēšana ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai sapārotu potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, vai sekmētu šādu sapārošanu. Šāds finansējums varētu izpausties kā aizdevumi vai pārvedamu vērtspapīru vai citu kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu iegāde. Regulas Nr.2020/1503 darbības jomā ir ietverta gan aizdevumos balstīta kolektīvā finansēšana, gan ieguldījumos balstīta kolektīvā finansēšana, jo minētos kolektīvās finansēšanas veidus var strukturēt kā salīdzināmas finansējuma alternatīvas."

Plašāk par likumprojektu:

Saeimas vēlēšanās Varakļānu novads būs Vidzemes apgabalā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā, ar ko noteikts, ka 12. Saeimas vēlēšanu vajadzībām Varakļānu novads, kamēr tas pastāv, ietilpst Vidzemes vēlēšanu apgabalā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU