Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunais likumprojekts attiecas uz klasisku pieeju kolektīvajai finansēšanai – tiek reģistrēta ideja kāda biznesa projekta attīstīšanai (piemēram, būves ražotnei, īres namam), liels skaits personu iegulda finanšu līdzekļus vai virtuālo valūtu, vēlāk saņem atdevi no ieguldījuma.
FOTO: Freepik
Ministru kabineta 12. oktobrī atbalstītais Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojekts izstrādāts, lai Latvijā varētu piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai prasības, kā arī noteiktu kompetento iestādi un tās tiesības un pilnvaras uzraudzības funkciju veikšanā. Likumprojekts paredz regulēt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības reģistrēšanas kārtības, darbības un atbildības nacionālās prasības.
Valdība arī ir atbalstījusi otrus Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas saistīti ar Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu.
Kolektīvās finansēšanas jomā iepriekšējā gada nogalē ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937. Minētā regula tiks piemērota no šī gada 10. novembra.
Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīvā finansējuma veids jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīts regulā.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki: projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu, un starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas, internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību katrs iegulda salīdzinoši mazas ieguldījumu summas, anotācijā norāda likumprojekta autori.
Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks, zvērināts advokāts Edgars Pastars, pozitīvi vērtējot Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojekta izstrādi, skaidro, ka kolektīvās finansēšanas platformas ir dažādas, bet jaunais likumprojekts attiecas uz klasisku pieeju kolektīvajai finansēšanai – tiek reģistrēta ideja kāda biznesa projekta attīstīšanai (piemēram, būves ražotnei, īres namam), liels skaits personu iegulda finanšu līdzekļus vai virtuālo valūtu, vēlāk saņem atdevi no ieguldījuma. Kolektīvās finansēšanas platforma administrē šo ieguldījumu, pārbauda arī līdzekļu izcelsmi.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas likumprojektā noteikta kā uzraudzības iestāde kolektīvās finansēšanas platformām, uzsver, ka tieši regula, nevis nacionālais likums par kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, noteiks vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai Eiropas Savienībā. Nacionālais likums ir paredzēts, lai Latvijā varētu piemērot regulas prasības, kā arī noteiktu kompetento iestādi un tās tiesības un pilnvaras uzraudzības funkciju veikšanā.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbībai līdz šim nebija pieņemts atsevišķs likums. Šie pakalpojuma sniedzēji darbojās bez speciālas atļaujas ar nosacījumu, ka tie nepārkāpj citus spēkā esošos normatīvos aktus. Regula paplašinās finansējuma piesaistes iespējas un potenciālo investoru loku jaunuzņēmumiem, inovatīviem un maziem uzņēmumiem, kā arī nodrošinās investoriem lielāku projektu izvēli un labāku aizsardzību.
Regula nav paredzēta tādiem finansēšanas pakalpojumiem, kas paredzēti patēriņa kredītu izsniegšanai patērētājiem, kā arī tādiem ieguldījumu pakalpojumiem, kuros tiek pārdotas kredītprasības (finanšu instrumenti) ieguldījumu platformās.
Līdz regulas ieviešanai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (ESMA) un Eiropas Banku iestādei (EBA) ir jāizstrādā un Eiropas Komisijai (EK) jāpieņem virkne tehnisko standartu, kas noteiks detalizētākas prasības pakalpojumu sniegšanas kārtībai, kas izriet no regulas. FKTK norāda, ka pastāv iespēja, ka šis process varētu aizkavēties, un tas varētu īslaicīgi radīt izaicinājumus vienotai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbībai.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojekta, kuram ir septiņas nodaļas, mērķis ir veicināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomas attīstību, stiprināt tirgus stabilitāti un uzticamību, izmantotāju interešu aizsardzību, kā arī noteikt nacionālās prasības kolektīvās finansēšanas jomā un kompetento uzraudzības iestādi atbilstoši Regulas Nr. 2020/1503 prasībām.
Likums nosaka:
Ar likumprojektu noteikta kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļaujas izsniegšanas un atteikuma kārtība, informācijas sniegšana klientiem, kā arī uzraudzība un darbības atļaujas anulēšana.
Likumprojekta piektā nodaļa nosaka atbildību par pārkāpumiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā, administratīvo pasākumu un sankciju piemērošanu.
Likumprojekta sestā nodaļa paredz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu maksāt uzraudzības maksu, kas sastāv no fiksētās un mainīgās daļas: 4000 eiro gadā un papildu līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, bet kopējā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja maksa FKTK darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 eiro gadā.
Saskaņā ar likumprojekta izstrādes gaitā identificēto šāda uzraudzības maksa, kas tiktu diferencēta atkarībā no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja apgrozījuma, ļautu tirgū darboties kā nelielajām kapitālsabiedrībām, kurām attiecīgā uzraudzības maksa salīdzinājumā ar finanšu tirgus dalībnieku vidējiem šāda veida maksājumiem būtu neliela, norādīts likumprojekta anotācijā.
Liela vērība regulā un likumprojektā veltīta ieguldītāju aizsardzībai. Kolektīvas finansēšanas pakalpojumu sniedzējam ieguldītāju aizsardzībai būs jānodrošina ieguldītāju zināšanu un pieredzes novērtēšana, kā arī jāveic ieguldītāju klasifikācija – pieredzējis vai nepieredzējis, skaidro FKTK.
Nepieredzējušiem ieguldītājiem būs jāaizpilda piemērotības tests, tiem varētu tikt izteikti brīdinājumi par nepiemērotiem produktiem vai par ieguldīšanas limita sasniegšanu (1000 eiro vai 5% no ieguldītāja aktīvu neto vērtības).
Uzņēmumiem būs jānodrošina pamatinformācija par finansēšanas produktu un ar ieguldījumu saistītajiem riskiem. Piemēram, pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina, ka ieguldītājs veic simulāciju par iespēju ciest zaudējumus 10% apmērā no ieguldītāju aktīvu un ienākumu vērtības. Tāpat ieguldītājiem ir tiesības uz pirmslīguma pārdomu periodu četru dienu garumā, kurās tas var atteikt dalību projektā.
Paredzēts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskatīs tādas sūdzības, kas saistītas ar iesniegumiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, tajā skaitā par tirgvedības paziņojumiem.
Ieguldītāju aizsardzības svarīgumu Regulā un Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektā uzsver arī E. Pastars.
“Ieguldītāji kolektīvās finansēšanas platformās bieži vien bija neaizsargāti, un pastāvēja augsti krāpšanas riski. Šādas investīcijas ir augsta riska, kurās parasti nav nekādu garantiju, un tādēļ rūpīgi jāvērtē pieejamā informācija,” analizē Finanšu nozares asociācijas pārstāvis. “Tomēr šādi ieguldījumi ir nepieciešami noteiktos tirgus segmentos un var būt arī ļoti veiksmīgi. Regulā un likumā noteiktais ļaus mazināt riskus un atjaunot uzticību ieguldījumiem konkrētu projektu īstenošanai.”
