Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Lai Latvijā varētu piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai prasības, kā arī, lai veicinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomas attīstību, ir pieņemts jauns Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums, kas stājas spēkā 4. maijā.
Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada 7. oktobrī pieņēma Regulu Nr. 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums izstrādāts, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2020/1503 piemērošanu Latvijā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumam ir septiņas nodaļas. Pirmā nosaka vispārīgos noteikumus. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likuma mērķis ir veicināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomas attīstību, stiprināt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgus stabilitāti un uzticamību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju klientu interešu aizsardzību, kā arī noteikt prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā.
Likums nosaka:
Latvijā kompetentā uzraudzības iestāde, kura noteikta saskaņā ar Regulas Nr. 2020/1503 29. panta 1. punktu, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Otrā likuma nodaļa reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļaujas vai atļaujas atteikuma saņemšanas kārtību.
Lai saņemtu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju un reģistrētos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam jāiesniedz FKTK pieteikums, tam pievienojot Regulā Nr. 2020/1503 un citos Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos minētos dokumentus un informāciju.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbība un informācijas sniegšana klientiem ir noteikta likuma trešajā nodaļā.
Savukārt ceturtā nodaļa reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību un darbības atļaujas anulēšanu.
Atbildība par pārkāpumiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomā noteikta likuma piektajā nodaļā.
Likuma sestā nodaļa nosaka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja maksājuma apjomu FKTK, bet septītā – reglamentē iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību.
Uzzini vairāk >>
3. maijā stājās spēkā Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas saistīti ar Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumu.
