Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Pērn vasarā pieņemtie grozījumi Sodu izpildes kodeksā paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe. Pašlaik Saeimā tiek noslēgts darbs pie jauna grozījumu Sodu izpildes kodeksā projekta, ar kuru iecerēts pabeigt uzsākto cietumu režīma pakāpju reformu.
Likvidēt slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi no 2022. gada 1. janvāra paredz 2021. gada 15. jūnija grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā. “Grozījumu pamatā bija nepieciešamība mazināt soda izciešanas režīmu sadrumstalotību brīvības atņemšanas iestādēs un pabeigt soda izciešanas režīma pakāpju reformu, kura tika uzsākta jau 2011. gadā, kad vidējā soda izciešanas režīma pakāpe tika likvidēta jau daļēji slēgtajos cietumos,” LV portālam skaidro Tieslietu ministrijas pārstāve Lana Mauliņa.
Visi notiesātie, kuri līdz 2021. gada 31. decembrim atradās slēgtā cietuma vidējā pakāpē, no 2022. gada 1. janvāra sodu izcieš slēgtā cietuma augstākajā pakāpē.
Attiecīgais grozījums ļauj paplašināt arī notiesāto grupu, kuriem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību, paredzot slēgtajā cietumā tikai divas soda izciešanas pakāpes, notiesātie ātrāk nonāks tajā soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu.
Šāds grozījums bija nepieciešams, arī ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumu lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”, kas paredz, ka ir jānodrošina vienlīdzīga soda izpilde notiesātajiem vīriešiem un sievietēm.
Savukārt šobrīd Saeimā uz trešo lasījumu tiek virzīts jauns grozījumu Sodu izpildes kodeksā projekts, ar ko iecerēts pabeigt uzsākto cietumu režīma pakāpju reformu. Kā skaidro Tieslietu ministrija, tajā ietvertās izmaiņas ir tehniski grozījumi (piemēram, tiek izsvītrota vidējā pakāpe, kur tā bija pieminēta) vai tādi, kas nosaka tālāko soda izciešanas kārtību un tajā pieņemamos lēmumus attiecībā uz notiesātajiem, kuri no 2022. gada 1. janvāra atrodas slēgtā cietuma augstākajā pakāpē.
Atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajai informācijai slēgtajos cietumos 2021. gada 27. decembrī atradās 1754 notiesātie, no tiem slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē sodu izcieta 484 notiesātie.
2021. gada 15. jūnija grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredz automātisku slēgtā cietuma vidējās pakāpes likvidēšanu, tas neprasa nekādu rīcību no brīvības atņemšanas iestādēm, piemēram, lēmuma pieņemšanu par katra notiesātā pārcelšanu u. tml.
Līdz ar to pārmaiņas neprasa papildu administratīvos resursus.
Tieslietu ministrija min vairākus ieguvumus no šādām izmaiņām:
Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksam Latvijā šobrīd ir:
Kodeksa 50.4—50.7 pants noteic tiesību apjomu katrā no tiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam” piemērošanas rezultātā notiesātajiem slēgtajā cietumā tiek nodrošināts daļēji slēgtajā cietumā noteiktais tiesību apjoms.
Pieminētais Satversmes tiesas spriedums, kas kļuva par vienu no iemesliem tiesību apjoma slēgtajos cietumos pārvērtēšanai, tika pieņemts pēc ieslodzītā Andra Otto pieteikuma par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam.
Apstrīdētā norma, Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pants, nosaka, ka slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu [..].
Savukārt Satversmes 91. pants paredz: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”
Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs pieteikumā norādīja, ka vīrieši un sievietes atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu sodu izcieš slēgtajā cietumā, bet sievietes par tāda paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā.
Konstitucionālās sūdzības iesniedzēja argumenti lielākoties bija saistīti ar ierobežotajām tiesībām uz privāto dzīvi, proti, A. Otto sūdzējās par vīriešiem un sievietēm paredzētajiem atšķirīgajiem ierobežojumiem attiecībā uz kontaktēšanos ar tuviniekiem. Piemēram, vīriešiem, kuri izcieš sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, bija tiesības gadā izmantot trīs ilgstošas satikšanās un četras īslaicīgas satikšanās, kā arī izmantot vienu telefonsarunu mēnesī. Tikmēr sievietēm, kuras sodu izcieta daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, bija tiesības gadā izmantot piecas ilgstošas satikšanās un četras īslaicīgas satikšanās, kā arī izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma. Pieteikuma iesniedzējs līdz ar to uzskatīja, ka vīrieši ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar sievietēm.
Satversmes tiesa secināja, ka atšķirīgā attieksme pret notiesātajiem vīriešiem radusies, valstij īstenojot īpašus pasākumus notiesāto sieviešu tiesību nodrošināšanai un dzimumu nevienlīdzības mazināšanai. Princips, kas sievietēm paredz vieglāku brīvības atņemšanas soda izciešanas režīmu, pēc būtības darbojies gandrīz 50 gadus.
Satversmes tiesa vērtēja, vai mūsdienās joprojām ir objektīvs un saprātīgs pamats vīriešiem paredzēt atšķirīgu soda izciešanas režīmu, atšķirīgas tiesības un ierobežojumus salīdzinājumā ar sievietēm. Argumenti, kurus tiesa ņēma vērā, bija dažādi. Viens no tiem – personiskās dzīves tvērums. Satversmes tiesa sprieduma secinājumu daļā akcentē, ka vienmēr tiek uzsvērta sievietes kā mātes loma, taču pēdējās desmitgadēs ir mainījusies uztvere par ģimeni, mainījusies tēva un vīra loma ģimenē. Mūsdienās arī tēvi uzņemas rūpes par bērniem, un tas atspoguļojas arī normatīvajos aktos. Ļoti daudzās jomās ir sasniegta dzimumu līdztiesība. Arī neirozinātnē ir nonākts līdz atziņai –, lai gan starp sievieti un vīrieti pastāv fizioloģiskas atšķirības, tas, kā persona uztver ieslodzījumu, drīzāk ir individuāls, nevis dzimuma kritērijā balstīts faktors.
Tas, kā persona uztver ieslodzījumu, drīzāk ir individuāls, nevis dzimuma kritērijā balstīts faktors.
Turklāt tiesa secināja, ka ierobežojumi, kurus likumdevējs ir uzlicis ieslodzītajam vīrietim, tieši skar arī viņa ģimeni. Ja ieslodzījumā atrodas māte, bērnam ir lielāka iespēja tikties ar savu vecāku nekā tad, ja ieslodzīts ir bērna tēvs.
Tādējādi ST secināja, ka mūsdienu situācijā vairs nav attaisnojama nevienlīdzīgā attieksme pret vīriešiem, un nosprieda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam.
ST atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.
***
Plašāk par Satversmes tiesas lēmumu var lasīt LV portāla publikācijā ar tobrīd Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Sanitas Osipovas skaidrojumu: Satversmes tiesas spriedums – sodu izpildes režīms vīriešiem.
