TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
08. novembrī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
14
14

Satversmes tiesas spriedums – sodu izpildes režīms vīriešiem

Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”. Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova.

īsumā
  • Latvijas Sodu izpildes kodekss ir viens no vecākajiem normatīvajiem aktiem, kas joprojām ir spēkā. Jau gandrīz piecdesmit gadus darbojas princips, ka vīrieši un sievietes par vienāda smaguma (smaga vai sevišķi smaga) nozieguma izdarīšanu brīvības atņemšanas sodu izcieš dažādos režīmos.
  • Konstitucionālas sūdzības iesniedzējs norāda, ka vīrieši un sievietes atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo vīrieši sodu par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu izcieš slēgtajā cietumā, bet sievietes sodu par tāda paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izcieš daļēji slēgtajā cietumā.
  • Satversmes tiesa skatīja Satversmes 91. panta saturu kontekstā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem un nonāca pie atziņas, ka dzimums ir kritērijas, kas ietilpst Satversmes 91. panta saturā.
  • Satversmes tiesa secināja, ka atšķirīgā attieksme pret notiesātajiem vīriešiem radusies, valstij īstenojot īpašus pasākumus notiesāto sieviešu tiesību nodrošināšanai un dzimumu nevienlīdzības mazināšanai.
  • Pašreizējā sodu izpildes sistēmā netiek nodrošinātas notiesāto vīriešu, kā arī viņu ģimenes locekļu, īpaši – bērnu, tiesības. Tāpēc atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata.
  • Tiesa nevar aizstāt likumdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko risinājumu, tāpēc šajā lietā Satversmes tiesa ir rēķinājusies, ka Saeimai ir nepieciešams pusotrs gads, lai sakārtotu ar soda izciešanu saistītos jautājumus.

Kurš vērsās Satversmes tiesā

“Satversmes tiesā vērsās ieslodzītais Andris Otto ar pieteikumu par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam.

Sods par nozieguma izdarīšanu izpaužas ne tikai piespriestajā termiņā, kas personai jāpavada ieslodzījuma vietā, bet arī ieslodzījuma vietas apstākļu un ieslodzītajam pieejamo vai nepieejamo iespēju veidā, tostarp ieslodzīto iespējās sazināties ar ģimeni,” skaidro S. Osipova.

Kāda ir lietas būtība

S. Osipova skaidro, ka apstrīdētā norma citstarp nosaka: slēgtā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

“Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs norāda, ka vīrieši un sievietes atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu sodu izcieš slēgtajā cietumā, bet sievietes par tāda paša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēja argumenti lielākoties bija saistīti ar ierobežotajām tiesībām uz privāto dzīvi, proti, A. Otto sūdzējās par vīriešiem un sievietēm paredzētajiem atšķirīgajiem ierobežojumiem attiecībā uz kontaktēšanos ar tuviniekiem. Piemēram, vīriešiem, kas izcieš sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības gadā izmantot trīs ilgstošas satikšanās un četras īslaicīgas satikšanās, kā arī izmantot vienu telefonsarunu mēnesī. Tikmēr sievietēm, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības gadā izmantot piecas ilgstošas satikšanās un četras īslaicīgas satikšanās, kā arī izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma. Tādējādi pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka vīrieši ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar sievietēm.”

Ko šajā lietā vērtēja Satversmes tiesa

“Satversmes tiesa skatīja Satversmes 91. panta saturu kontekstā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem. Gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra mums palīdz saprast, kas ir šie kritēriji, kuri ietilpst Satversmes 91. pantā.

Tiesa nonāca pie atziņas, ka dzimums noteikti ir tāds kritērijs, kurš ietilpst Satversmes 91. panta saturā.

Pēc tam bija nepieciešams noskaidrot, vai sievietes un vīrieši atrodas salīdzināmā situācijā. Gan Saeima atbildes rakstā, gan arī vairākas pieaicinātās personas uzsvēra to, ka vīrieši un sievietes neatrodas salīdzināmā situācijā. Tika minēti dažādi argumenti, kas saistīti ar sievietes fizioloģiju, ar to, ka sievietes iepriekš vairāk cietušas no vardarbības un viņas procentuāli izdara mazāk noziegumu nekā vīrieši. Satversmes tiesa secināja, ka sievietes un vīrieši ir salīdzināmā situācijā, ja viņi ir izdarījuši vienādu vai salīdzināmu noziedzīgo nodarījumu. Jāuzsver – Satversmes tiesa savā nolēmumā norādīja to, ka šajā vērtējumā neietilpst sievietes grūtnieces un sievietes, kuras zīda bērnu,” norāda S. Osipova.

Kā radies regulējums, kas vīriešiem un sievietēm paredz atšķirīgu soda izciešanas režīmu

“Satversmes tiesa secināja, ka šāds regulējums radies, jo sievietes ir uzskatāmas par īpaši aizsargājamu grupu. ANO 1979. gada 18. decembra Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu tika uzsvērta nepieciešamība īpaši aizsargāt sieviešu tiesības.

Diskriminācijas aizlieguma princips ir ietverts arī rekomendējošos dokumentos, kas attiecas tieši uz ieslodzītajiem. ST ir atzinusi, ka valstij, pieņemot tiesisko regulējumu, kas skar ieslodzītās personas, iespēju robežās ir jāievēro ANO un Eiropas Padomes izstrādātās rekomendācijas šajā jomā. Latvijai saistošajos un rekomendējošos dokumentos ir īpaši uzsvērts tas, ka valstij jānovērš sieviešu diskriminācija, ka sievietes ir īpaši aizsargājama ieslodzīto grupa, tāpēc šo sieviešu tiesību aizsardzības pasākumu dēļ ir izveidojusies situācija, ka vīriešiem tiek piemēroti vieni noteikumi, savukārt sievietēm – citi.

Kāpēc gan starptautisko dokumentu veidotāji, gan Latvijas likumdevējs ir uzskatījis, ka nepieciešams papildus aizsargāt sievietes? Dzimums kā aizliegtais diskriminācijas kritērijs parādījās tieši sieviešu tiesību aizsardzības dēļ. Iepriekš, patriarhālajā sabiedrībā, sievietēm bija ierobežota rīcībspēja un vēsturiski izveidojās situācija, ka dažādās sabiedrībās sievietes un vīrieši nebija vienlīdzīgi. Tāpēc, lai iedzīvinātu dzimuma vienlīdzību, tika uzskatīts, ka ir attaisnojami šie īpašie pasākumi, kuri aizsargātu sieviešu tiesības,” skaidro tiesnese.

Ko šajā lietā secināja Satversmes tiesa

“Satversmes tiesa secināja, ka atšķirīgā attieksme pret notiesātajiem vīriešiem radusies, valstij īstenojot īpašus pasākumus notiesāto sieviešu tiesību nodrošināšanai un dzimumu nevienlīdzības mazināšanai. Princips, kas sievietēm paredz vieglāku brīvības atņemšanas soda izciešanas režīmu, pēc būtības darbojas gandrīz 50 gadus.

Taču jāņem vērā, ka īpašajiem pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu vienlīdzības sasniegšanu, ir pagaidu raksturs. Tie nekādā ziņā nedrīkst izraisīt nelīdztiesīgu vai diferencētu standartu saglabāšanu, un tie ir jāatceļ, kad tiek sasniegti mērķi, kas paredz vienādas iespējas un līdztiesīgu attieksmi. Tāpēc likumdevējam ir periodiski jāpārliecinās, vai īpašās grupas papildu aizsardzība joprojām ir nepieciešama.

Satversmes tiesa vērtēja, vai mūsdienās joprojām ir objektīvs un saprātīgs pamats vīriešiem paredzēt atšķirīgu soda izciešanas režīmu, atšķirīgas tiesības un ierobežojumus salīdzinājumā ar sievietēm. Argumenti, kurus tiesa ņēma vērā, bija dažādi. Viens no tiem – personiskās dzīves tvērums. Vienmēr tiek uzsvērta sievietes mātes loma, taču mēs apzināmies, ka pēdējās desmitgadēs ir mainījusies uztvere par ģimeni, mainījusies tēva un vīra loma ģimenē. Mūsdienās arī tēvi uzņemas rūpes par bērniem, un tas parādās arī normatīvajos aktos. Ļoti daudzās jomās esam sasnieguši dzimumu līdztiesību. Arī neirozinātnē ir nonākts līdz atziņai – lai gan starp sievieti un vīrieti pastāv fizioloģiskas atšķirības, tas, kā persona uztver ieslodzījumu, drīzāk ir individuāls, nevis dzimuma kritērijā balstīts faktors.

Turklāt tiesa secināja, ka ierobežojumi, kurus likumdevējs ir uzlicis ieslodzītajam vīrietim, tieši skar arī viņa ģimeni. Ja ieslodzījumā atrodas māte, bērnam ir lielāka iespēja tikties ar savu vecāku nekā tad, ja ieslodzīts ir bērna tēvs.

Tādējādi ST secināja, ka mūsdienu situācijā vairs nav attaisnojama nevienlīdzīgā attieksme pret vīriešiem, un nonāca pie atziņas, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam,” tiesas secinājumus skaidro S. Osipova.

Ko nosprieda Satversmes tiesa

ST nosprieda atzīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu LR Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.

Likumdevējam ir pietiekami plaša rīcības brīvība Satversmē paredzēto pamattiesību īstenošanai

“Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, izvēloties piemērotāko regulējumu Satversmē paredzēto pamattiesību īstenošanai. Tiesa nevar aizstāt likumdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko risinājumu, tāpēc šajā lietā Satversmes tiesa ir rēķinājusies, ka Saeimai ir nepieciešams pusotrs gads, lai sakārtotu ar sodu izciešanu saistītos jautājumus,” norāda S. Osipova.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU