Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa: “Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt, lūdzot ne tikai savu, bet arī nepilngadīgu bērnu aizsardzību.”
Vardarbība ģimenē diemžēl ir izplatīts sociālās vardarbības veids. Lai cietusī persona saņemtu aizsardzību, risinājums šādās situācijās ir vajadzīgs nekavējoties. Ne vienmēr personai ir iespēja uzreiz pārtraukt kopdzīvi, atrast citu dzīvesvietu, izlemt, kādu prasību celt tiesā, u. tml. Šādos gadījumos persona var iesniegt tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šādu pieteikumu izskatīšanu regulē speciāla nodaļa Civilprocesa likumā. Kas ir pagaidu aizsardzība un kā iesniegt pieteikumu tās nodrošināšanai, skaidro Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese ILZE CELMIŅA.
Civilprocesa likums noteic, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir pieļaujama prasībās par laulības šķiršanu vai laulības neesamību, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu, par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu vai kopīgā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, ja puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.
Ar šādu pieteikumu tiesā var vērsties personas, kuras ar varmāku vieno radniecības pazīme vai kopdzīves fakts, vai intīmas attiecības neatkarīgi no to ilguma.
Likumā ir noteikts pamats pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Tie ir gadījumi, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība vai pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole. Civilprocesa likumā nav sniegta definīcija katram no minētajiem vardarbības veidiem, līdz ar to vardarbības veids ir nosakāms, izvērtējot pieteikumā ietverto aprakstu.
Pieteikumu par pagaidu aizsardzību persona var iesniegt tiesā gan vienlaicīgi ar prasības celšanu, gan arī pirms prasības celšanas, vēl nemaz nenorādot, kāda prasība tiks celta. Turklāt pēc cietušās personas lūguma šādu pieteikumu tiesā var iesniegt arī policija, ja izsaukuma laikā vienlaicīgi policija pieņem arī lēmumu par vardarbīgās personas nošķiršanu uz laiku līdz astoņām dienām.
Likumā noteikts, ka pieteikumus tiesa izskata ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, nepieaicinot puses, bet, ja nepieciešams noskaidrot papildu apstākļus vai pieprasīt pierādījumus, tiesas sēde tiek nozīmēta 20 dienu laikā.
Visbiežāk tiesās nonāk pieteikumi no laulātajiem vai bijušajiem laulātajiem, no viena vai abiem bērnu vecākiem, bet nereti vardarbība ir vērsta pret vienā mājoklī dzīvojošiem radiniekiem: vecāki pret bērniem un otrādi, brāļi un māsas, svaiņi u. tml.
Kas ir pagaidu aizsardzība? Ko tiesa ņem vērā, lemjot par tās noteikšanu?
Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir līdzekļu kopums. To mērķis ir nekavējoties novērst personas dzīvības, brīvības, veselības, personas neaizskaramības un mājokļa apdraudējumu.
Likumā ir nosaukti konkrēti aizsardzības līdzekļi, kas ir vērsti uz to, lai liegtu izmantot fizisku, psiholoģisku un/vai ekonomisku iespēju ietekmēt cietušo personu. Proti, vardarbīgai personai ir pienākums:
Prakse rāda, ka cietušie visbiežāk lūdz noteikt pirmos divus aizsardzības līdzekļus.
Taču neatkarīgi no pieteikumā tiesai norādītā lūguma tiesa var papildināt gan piemērojamos aizsardzības līdzekļus, gan aizsargājamo personu loku, lai nodrošinātu pilnvērtīgu cietušās personas un ar viņu saistīto personu aizsardzību.
Ko tiesa vērtē, lemjot par aizsardzības līdzekļu piemērošanu?
Tiesa vispirms vērtē pieteikumā norādītos apstākļus, lai izlemtu, kurš aizsardzības līdzeklis konkrētajā situācijā būs visefektīvākais, kā arī izvērtē samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli.
Ja tiesa apmierina pieteikumu par pagaidu aizsardzību, kas iesniegts pirms prasības celšanas, tiesa nosaka arī termiņu prasības celšanai, kas nevar būt ilgāks par vienu gadu. Taču neatkarīgi no tā, vai prasība ir celta noteiktajā termiņā, aizsardzības līdzekli tiesa var atcelt tikai pēc vienas vai otras puses lūguma. Tā ir ekskluzīva tiesas kompetence, policijai nav tiesību izlemt, ka aizsardzības līdzeklis vairs nav spēkā.
Svarīgi ir atcerēties: arī tad, ja runa ir par senāk notikušu vardarbību – un, galvenais, paredzot iespējamu turpmāku vardarbības atkārtošanos, – saņemot personas pieteikumu, tiesa lemj par civilprocesuālu aizsardzību, nevis par kriminālatbildību (kriminālprocesa ierosināšanu, drošības līdzekļa noteikšanu u. c.).
Ko tiesa ņem vērā, lemjot par labākajām bērna interesēm?
Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību persona var iesniegt, lūdzot ne tikai savu aizsardzību, bet arī nolūkā nodrošināt nepilngadīgu bērnu aizsardzību. Taču tiesai ir pienākums to piemērot arī gadījumos, ja persona pati to nav lūgusi, bet no lietas apstākļiem izriet, ka bērniem ir nepieciešama aizsardzība. Te mēs runājam gan par gadījumiem, kad vardarbība ir vērsta tieši pret bērnu, gan arī tiem, kad bērns ir tiešs liecinieks fiziskai vai psiholoģiskai vardarbībai, kas vērsta pret vienu no vecākiem.
Piemēram, gadījumā, kad sieviete pieteikumā tiesai lūdza noteikt aizliegumu bērnu tēvam viņai tuvoties, tiesa izlēma noteikt tuvošanās aizliegumu tēvam arī attiecībā pret bērniem.
No pieteikuma izrietēja, ka vīrietis ir ieradies sievietes un bērnu dzīvesvietā, pazemojis viņu un sitis bērnu klātbūtnē. Tad vīrietis māti kopā ar bērniem ir izdzinis naktī no mājām. Šādā situācijā tiesai bija pamats secināt, ka fiziska, psiholoģiska un ekonomiska vardarbība ir bijusi vērsta gan pret māti, gan bērniem, līdz ar to aizsargājamo personu loks ir paplašināms, attiecinot to arī uz bērniem.
Kādas ir būtiskākās kļūdas, iesniedzot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību?
Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir Ministru kabineta apstiprināta veidlapa. Tās izmantošana atvieglo pieteikuma iesniegšanu. Valsts nodeva par šāda pieteikuma iesniegšanu nav jāmaksā.
Būtisks ir pieteikuma pielikums, kurā pieteicējs ar savu parakstu apstiprina, ka sniegtās ziņas atbilst patiesībai un ka viņš ir brīdināts par atbildību, kas iestājas nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā. Šāds apliecinājums ir pamats, lai pieteikums kļūtu par pierādījumu, līdz ar to persona ir atbrīvota no pierādīšanas pienākuma par apstākļiem, kādos pret viņu ir vērsta vardarbība. Aizpildot tikai veidlapu, bet nepievienojot apliecinājumu, tiesai nebūs pamata piemērot speciālās normas, kas regulē pagaidu aizsardzību. Protams, ja personas rīcībā ir citi pierādījumi – izraksti no ambulatorās kartes, izziņas no policijas vai citām iestādēm, kurās varētu būt fiksēti pieteikumā norādītie fakti, tie noteikti jāpievieno pieteikumam. Ja cietušai personai nav iespējams šos dokumentus saņemt pašai, tad jau pieteikumā ir jāpiesaka tiesai attiecīgs lūgums.
Pieteikums ir iesniedzams pēc teritoriālās piekritības, tas ir, tajā tiesā, kuras pārziņā esošajā teritorijā ir notikusi vardarbība. Līdz ar to gadījumos, ja prasība tiek celta citā tiesā un jau pēc tam, kad ir piemērots aizsardzības līdzeklis, prasītājam noteikti par iepriekšējo tiesas lēmumu ir jāinformē tiesa un jālūdz abas lietas apvienot.
Rakstot pieteikumu, ļoti būtiski ir aprakstīt faktus, kādā veidā ir izpaudusies vardarbība, proti, varmākas darbības – kādi draudi izteikti, kā izpaudās fiziskā un psiholoģiskā ietekmēšana, personīgo mantu bojāšana, finansiālā ietekmēšana u. tml., svarīgi norādīt, kādas sekas ir iestājušās, vai persona ir vērsusies pie ārsta, vai izsaukusi policiju, bijusi spiesta apturēt bankas kartes izmantošanu, vai ir izmantojusi krīzes centra pakalpojumus. Tāpat nevajadzētu noklusēt iepriekšējos vardarbības gadījumus, jo tas tiesai palīdz novērtēt situāciju kopumā. Svarīgi ir norādīt, vai vardarbības situāciju ir redzējuši bērni vai citas personas.
Lai nodrošinātu cietušā privātās dzīves aizsardzību, pieteikumi tiek izskatīti slēgtās tiesas sēdēs. Ja vardarbībā cietusī persona baidās tikties ar pāridarītāju, pēc viņas lūguma puses var tikt uzklausītas atsevišķās tiesas sēdēs. Šāds lūgums ir īpaši jāpiesaka, norādot to pieteikumā vai iesniedzot atsevišķu lūgumu.
Tāpat, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli, ir jāņem vērā, ka tiesas lēmuma kontroli veic policija, līdz ar to gadījumos, ja vardarbīgā persona pārkāpj lēmumā noteiktos aizliegumus, ir nekavējoties jāsazinās ar policiju. Par tiesas lēmumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu ir noteikta kriminālatbildība.
