SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
Aiga Nulle
LV portāls
05. maijā, 2020
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Drošība
1
11
1
11

Vardarbība ģimenē skaitļos

Valsts policijas un Labklājības ministrijas sniegtie statistikas dati liecina, ka personas, kuras visbiežāk jāaizsargā no vardarbības ģimenē, ir sievietes, pret kurām vērsušies vīri vai kopdzīvotāji. Vidēji gadā policija reģistrē 8000 konfliktus ģimenē, taču tas nenozīmē, ka visos konfliktos izmantota vardarbība. Savukārt kopš 2016. gada policija pieņēmusi būtiski vairāk lēmumu par nošķiršanu. No kādas vardarbības izpausmes formas biežāk cieš sievietes, vai nošķiršanas lēmumu skaits Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski palielinājies, un kāds ir aizsargājamās personas un varmākas attiecību raksturojums – LV portāla infografikā.

Statistikas dati par partnera vardarbības izpausmes formām pret sievieti un par seksuālā vardarbībā cietušajām sievietēm nerada pilnīgu priekšstatu par vardarbību ģimenēs, jo tikai nedaudzos gadījumos tā noved pie ierosinātām krimināllietām, uzsver Labklājības ministrija (LM).

Savukārt, aplūkojot datus par noslepkavoto sieviešu skaitu, svarīgi ņemt vērā – ja lieta ir ierosināta par slepkavību, tad vardarbības veicējam ir bijis nodoms noslepkavot, par ko viņu arī tiesās, pat ja cietusī persona nav tikusi noslepkavota. Proti, sadaļā “Slepkavība” tiek uzskaitīti visi gadījumi, kuros vardarbības veicējam bijis nodoms atņemt dzīvību, – arī tad, ja upuris ir izdzīvojis.

Ģimenes konflikti – vidēji 8000 notikumu gadā

Valsts policija (VP) skaidro: katru gadu Iekšlietu ministrijas (IeM) integrētās informācijas sistēmas apakšsistēmā “Vienotais notikumu žurnāls” (ENŽ) sadaļā “Ģimenes konflikts” tiek reģistrēti vidēji 8000 notikumu. No tiem vidēji 700 gadījumos tiek pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu. Ja ģimenes konflikta laikā ir nodarīti miesas bojājumi, notikumu reģistrē sadaļā “Miesas bojājumi”. “Tur ierosināto kriminālprocesu īpatsvars ir lielāks,” norāda LM.

Vienlaikus VP vērš uzmanību, ka sadaļā “Ģimenes konflikts” tiek reģistrēti ne tikai notikumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē: “Liela daļa minēto notikumu ir sadzīviski konflikti bez vardarbības un citi tamlīdzīgi gadījumi.” 2019. gadā ENŽ sadaļā “Ģimenes konflikts” vidēji dienā tika reģistrēti 25 izsaukumi (kopā 2019. gadā tika reģistrēti 9027 šāda veida izsaukumi).

Ārkārtējās situācijas laikā nemainīgs nošķiršanas lēmumu skats

VP Galvenās kārtības policijas pārvalde, ņemot vērā Covid-19 izraisītās pandēmijas noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, analizēja izsaukumus uz ģimenes konfliktiem laika posmā no 2020. gada 10. marta līdz 27. martam, salīdzinot tos ar tādu pašu laika posmu 2019. gadā.

Kā secina VP, 2020. gadā laika posmā no 10. marta līdz 27. martam ir palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, taču policijas lēmumu skaits par nošķiršanu vidēji palicis nemainīgs.

Ar katru gadu palielinās nošķiršanas lēmumu skaits

2019. gadā VP amatpersonas pieņēma 679 policijas lēmumus par nošķiršanu. VP norāda, ka no 2016. gada šo lēmumu skaits ar katru gadu būtiski palielinās: “Viens no iemesliem tam ir apstāklis, ka jau 2017. gadā VP priekšnieks cīņu ar vardarbību ģimenē izvirzījis par vienu no VP prioritātēm un mudinājis VP amatpersonas aktīvi iesaistīties ģimenes konfliktu risināšanā, kā arī motivēt vardarbībā cietušās personas vērsties pēc palīdzības.

Papildus minētajam sabiedrība tikusi plaši informēta par šiem jautājumiem, līdz ar to vardarbībā cietušās personas aktīvāk izmanto savas tiesības, stāsta VP.

Nošķirot personu pandēmijas laikā, jāgādā par citu personu drošību

Ministru kabineta (MK) rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosaka personu loku, kurām jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, arī pašizolācija dzīvesvietā. Vienlaikus šis personu loks var būt adresāti policijas lēmumam par nošķiršanu. Kā skaidro VP, no vienas puses, policijas darbiniekam jānodrošina tūlītēja draudu novēršana, pieņemot lēmumu par nošķiršanu, no otras puses, jānodrošina pārējo personu drošība saistībā ar noteiktajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem.

Līdz ar to, ja varmāka ietilpst to personu lokā, kurām jāveic pašizolācija dzīvesvietā, pieņemot policijas lēmumu par nošķiršanu, jābūt nodrošinātai vietai, kurā varmāka varēs izpildīt noteikto pienākumu. Taču, kā skaidro VP, ne visas personas pašas sev varēs nodrošināt vietu pašizolācijai.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pēc VP iniciatīvas likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 25. pantā noteikts: “Ja attiecībā uz personu, kurai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aizliedz atrasties mājoklī, un tā pati nav spējīga nodrošināt pašizolāciju, pašvaldība iespēju robežās nodrošina šai personai pašizolācijas vietu.”

Vienlaikus šādai personai, izņemot, ja tā ir persona ar invaliditāti vai persona, kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu, jāsedz izdevumi, kas saistīti ar pašizolācijas vietas nodrošināšanu.

UZZIŅAI

LV portāls atgādina, ka policijas lēmumi par nošķiršanu ir lēmumi, kurus policija pieņem notikuma vietā un kuri darbojas 1–8 dienas. Savukārt, lai tiesa lemtu par pagaidu aizsardzību, cietušajai personai jāiesniedz pieteikums tiesā (to var iesniegt arī ar policijas starpniecību). Kā skaidro VP, tiesa vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzību, kuru vardarbīgajai personai paziņo policija. Pagaidu aizsardzība darbojas vismaz 30 dienas, pēc tam to var atcelt, ja pats cietušais vai varmāka to īpaši lūdz tiesai.

Sīkāku informāciju par to, kas ir vardarbība ģimenē, kāds sods paredzēts varmākam, kas ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību jeb kā iespējams novērst tās draudus, kādos gadījumos policija var pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu, kā notiek varmākas nošķiršana un kur vardarbībā cietušajai personai vērsties pēc palīdzības, var atrast LV portāla publikācijās:

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU