SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
04. februārī, 2021
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Drošība
11
11

Attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu ir visai atšķirīga

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” veikusi aptauju, lai noskaidrotu, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret vardarbību ģimenē. Respondentu bērnībā visbiežāk pieredzētā audzināšanas metode ir bijusi “aizliegumi un ierobežojumi”, kuras lietošanu vairākums vērtē kā “pareizu” vai “drīzāk pareizu”. Savukārt visbiežāk kā “nepareiza rīcība” tiek vērtēta bērnībā piedzīvotā “lamāšana un vārdiskā pazemošana”. Vairākums jeb 84% respondentu uzskata, ka “lamāšana un/vai bērna vārdiska pazemošana” ir vardarbība pret bērnu.

“Aptauja notika tiešsaistē, un tajā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas laikā tika noskaidrota respondentu bērnībā piedzīvotā vardarbības pieredze un viņu attieksme pret to, attieksme pret vardarbību pret bērniem kopumā, pašu ikdienas prakse bērnu audzināšanā un izmantotās audzināšanas metodes. Tāpat iedzīvotāji bija aicināti arī pastāstīt par savu rīcību, saskaroties ar vardarbību ģimenē, kā arī dalīties savos priekšstatos par valsts iestādēm un organizācijām, kas veido atbalsta sistēmu bērniem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē,” stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Administratīvās nodaļas vadošais eksperts Taivo Trams.

Atbilstoši VBTAI sniegtajai informācijai aptaujā noskaidrots, ka respondentu attieksme pret bērnu fizisku sodīšanu ir visai atšķirīga, tomēr joprojām diezgan iecietīga – nosacīti vieglākas fiziskas sodīšanas metodes (iepļaukāšana, raušana aiz matiem, uzsišana pa dibenu utt.) par pieļaujamām uzskata 55% aptaujas dalībnieku, bet pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu pieļauj 23% respondentu. Vienlaikus pēršanu ar siksnu 83% respondentu atzīst par vardarbību, bet 59% aptaujas dalībnieku par vardarbību atzīst arī iepļaukāšanu, raušanu aiz matiem u. tml.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka aizliegumi un ierobežojumi ir visbiežāk izmantotā audzināšanas metožu grupa, kas kopumā tiek akceptēta un netiek saistīta ar vardarbību pret bērnu. Šī metode tiek plaši izmantota arī pašlaik, biežāk liedzot bērniem pieeju dažādām izklaides ierīcēm.

Lielākā daļa respondentu norādījusi, ka vispirms lieto pozitīvās disciplinēšanas metodes (74% aptaujāto uzsvēruši, ka konfliktus vispirms cenšas risināt, neizmantojot sodīšanas metodes). Otra visbiežāk aptaujā minētā audzināšanas metode ir mutiska iespaidošana (draudēšana ar sodu, to neīstenojot, kliegšana). Tomēr, kā norāda VBTAI, šo metodi vienlaikus respondenti visai cieši saista arī ar nepareizu audzināšanas praksi, tostarp minot pašu bērnībā piedzīvotas lamāšanas un vārdiskas pazemošanas negatīvo ietekmi. Proti, 84% respondentu lamāšanu un vārdisku pazemošanu atzīst par vardarbību pret bērnu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka tieši bērnības pieredze ietekmē respondentu uzskatus par pieņemamām audzināšanas metodēm, jo bērnībā fizisku sodīšanu piedzīvojušie aptaujas dalībnieki biežāk pieļauj šādu metožu izmantošanu arī savu bērnu audzināšanā.

Kopumā 41% aptaujāto izmantojuši bērnu fiziskas sodīšanas metodes (iepļaukāšana, raušana aiz matiem vai auss, sitiens pa dibenu utt.), norādot, ka tas notiek brīžos, kad paši zaudējuši paškontroli, jūtas noguruši un stresaini.

LV portāla infografikā atspoguļota tikai daļa no pētījumā iegūtajiem datiem. Pilnā apmērā ar pētījumu iespējams iepazīties šeit.

LV portāla infografika

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU