SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
16. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
8
8

Vardarbība ģimenē – ko der zināt cietušajam (I)

Par vardarbību pret personu ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība, savukārt, lai novērstu vardarbības draudus, kopš 2014. gada Civilprocesa likumā ir ieviesta pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

FOTO: Freepik

Kā norāda tiesībsargājošās iestādes, Covid-19 pandēmijas dēļ ir palielinājies ģimenes konfliktu skaits. Arī bērnu vecāki paši konstatē, ka ne ar visu šajos apstākļos tiek galā un biežāk piedzīvo dusmu izvirdumus. LV portāls publikācijas pirmajā daļā skaidro, kas ir vardarbība ģimenē, kāds sods paredzēts varmākam un kas ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību jeb kā iespējams novērst tās draudus.

īsumā
  • Vardarbība ģimenē ir ļaunprātīgas rīcības modelis – uzvedība, ko pašreizējais vai bijušais partneris, laulātais vai draugs izmanto, lai kontrolētu otras personas uzvedību.
  • Pagarinoties laikam, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tiek pavadīts mājās, palielinās arī ģimenes konfliktu skaits.
  • Vienlaikus ģimenes konflikts ne vienmēr ir saistīts ar vardarbību ģimenē.
  • Pagaidu aizsardzība pret vardarbību dod iespēju no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām pēc savas iniciatīvas vērsties tiesā, arī ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai.
  • Vardarbībā cietušie jeb pieteikuma iesniedzēji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

LV portāls jau iepriekš ir rakstījis, ka vardarbība ģimenē ir ļaunprātīgas rīcības modelis – uzvedība, ko pašreizējais vai bijušais partneris, laulātais vai draugs izmanto, lai kontrolētu otras personas uzvedību. Tā bieži sākas ar draudiem, apsaukāšanos, durvju ciršanu vai trauku plēšanu, līdz pāraug otra cilvēka grūstīšanā, sišanā un citā vardarbīgā rīcībā.

Palielinās ģimenes konfliktu skaits

Vardarbība ir noziegums, kas ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot, savukārt vardarbīga rīcība izpaužas dažādās formās – fiziskā, psiholoģiskā, seksuālā un ekonomiskā vardarbībā (parasti tās kombinējas). Par minētajiem nodarījumiem pret personu ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība, savukārt, lai novērstu vardarbības draudus, kopš 2014. gada Civilprocesa likumā (CPL) ir ieviesta pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norāda: diemžēl, pagarinoties laikam, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tiek pavadīts mājās, palielinās arī ģimenes konfliktu skaits, kuros spiestas iesaistīties tiesībsargājošās iestādes. Iekšlietu ministrs aicina personas, kas cieš no vardarbības, nebaidīties un vērsties pēc palīdzības un nepieciešamības gadījumā pieprasīt nošķiršanu.

Ģimenes konflikts ne vienmēr ir vardarbība

VP vērš uzmanību, ka ģimenes konflikts nav tikai notikumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē. Proti, liela daļa no minētajiem notikumiem ir sadzīviski konflikti, kuros vardarbība netiek izmantota.

Arī Rīgas pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis norāda, ka Rīgas administratīvajā teritorijā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir pieaudzis ģimenes konfliktu izsaukumu skaits, taču palielinājies ir ķildu, nevis fiziskas vardarbības gadījumu skaits ģimenēs.

Savukārt Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa skaidro, ka kopējās statistikas izmaiņas par vardarbības pieaugumu vēl nav zināmas. Vienlaikus gan no sociālajiem dienestiem, gan no sociālo pakalpojumu sniedzējiem LM saņem indikācijas, ka pašreizējie ārkārtējās situācijas ierobežojumi būtiski ietekmē sabiedrības finansiālo stāvokli un psiholoģisko un emocionālo labsajūtu, radot arvien lielāku vardarbības un apreibinošo vielu lietošanas risku.

Papildus A. Ozoliņa norāda, ka LM saņem jautājumus par emocionālo vardarbību un to, kā rīkoties šādā situācijā: “Jautājumus uzdod arī vecāki, kas paši konstatē, ka ne ar visu šajos apstākļos tiek galā un biežāk piedzīvo dusmu izvirdumus, ar ko viņiem ir jātiek galā, jo arī bērni jūtas apmulsuši no pēkšņās sociālās izolācijas.”

Kāds administratīvais sods paredzēts varmākam

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 167.2 pants par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu paredz naudas sodu no 210 līdz 430 eiro.

2020. gada 1. jūlijā stājoties spēkā jaunajam Administratīvās atbildības likumam (AAL), plānots, ka par iepriekš minēto pārkāpumu sods tiks paredzēts likumprojektā “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, un tas būs naudas sods no 40 līdz 140 naudas soda vienībām (200–700 eiro).

Vienlaikus, ja maznozīmīgi miesas bojājumi tiks izdarīti pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, naudas sods būs no 86 līdz 140 naudas soda vienībām (430–700 eiro).

Kāds kriminālsods paredzēts varmākam

Sods varmākam ir paredzēts vairākās Krimināllikuma (KL) pantu sankcijās.

Piemēram, KL 130. pants par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, ja tas izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trijiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Atbilstoši Krimināllikuma komentāriem viegli miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas izraisījuši:

  • īslaicīgu veselības traucējumu (traucējums, kas ilgst no 7 dienām līdz 21 dienai ieskaitot);
  • paliekošu veselības traucējumu (traucējums mazāk nekā 10% apmērā, kas noteikts tiesu medicīnas ekspertīzē).

Līdz ar to gadījumos, kad nodarītie miesas bojājumi izraisījuši īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav radījuši veselības traucējumu, tie atzīstami par maznozīmīgiem, un atbildība par to nodarīšanu paredzēta iepriekš minētajā LAPK 167.2 pantā.1

Pagaidu aizsardzība – iespēja novērst vardarbības draudus

VP norāda, ka 2014. gadā tika ieviests tāds tiesību institūts kā pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību dod iespēju no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām pēc savas iniciatīvas vērsties tiesā, arī ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Papildus VP vērš uzmanību, ka arī policijas darbinieka tiesības ir papildinātas ar tiesībām pieņemt lēmumu par nošķiršanu.

Atbilstoši CPL 250.45 pantam, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Iepriekš minētais attiecas arī uz gadījumiem, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole – darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

Saskaņā ar CPL 250.47 pantu līdzekļi pagaidu aizsardzībai pret vardarbību ir šādi:

  • pienākums varmākam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietušais, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā;
  • aizliegums varmākam atrasties cietušā mājoklim tuvāk par tiesas lēmumā minēto attālumu;
  • aizliegums varmākam uzturēties noteiktās vietās;
  • aizliegums varmākam satikties ar cietušo un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari;
  • aizliegums varmākam jebkurā veidā sazināties ar cietušo;
  • aizliegums varmākam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar cietušo;
  • aizliegums varmākam izmantot cietušā personas datus;
  • citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis varmākam un kuru mērķis ir nodrošināt cietušā pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

CPL atļauj vienlaikus noteikt vairākus līdzekļus pagaidu aizsardzībai pret vardarbību.

Ja persona fiziski nav aizskarta, bet pastāv vardarbības risks

Pagaidu aizsardzību pret vardarbību civilprocesuālajā kārtībā iespējams piemērot gadījumos, kad nav pamata uzsākt kriminālprocesu vai administratīvo lietvedību. Kā piemēru VP min gadījumus, kad persona fiziski vēl nav aizskarta, bet pastāv risks, ka tas varētu notikt nākotnē.

Vienlaikus VP norāda, ka situācijās, kad ir uzsākts kriminālprocess vai administratīvā lietvedība, bet persona uzskata, ka tajā noteiktie piespiedu līdzekļi nav pietiekami, likumā noteiktajos gadījumos var tikt piemēroti arī pagaidu aizsardzības līdzekļi.

Valsts policija kontrolē, vai tiek izpildīts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Saskaņā ar KL 168.1 pantu arī par ļaunprātīgu nolēmuma nepildīšanu paredzēts sods ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

LV portāls vērš uzmanību, ka atbilstoši CPL 43. panta pirmās daļas 15. punktam pieteikuma iesniedzēji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Sīkāk ar kārtību, kādā tiek pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu (arī šī lēmuma veidlapas paraugu), kādā tiek pieņemts un pārsūtīts tiesai pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī kārtību, kādā tiek kontrolēta tiesas vai tiesneša lēmuma izpilde un kā tiek uzskaitītas personas, pret kurām pieņemts lēmums (arī paraugu pieteikumam par pagaidu aizsardzību pret vardarbību bez policijas starpniecības), var iepazīties Ministru kabineta noteikumos Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību”.

Publikācijas turpinājumā par to, kas jānorāda pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesai, Valsts policijas statistikas dati par nošķiršanas lēmumiem un reģistrētajiem ģimenes konfliktiem, kā arī informācija par to, kur vardarbībā cietušais var vērsties pēc palīdzības.

1 Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri: otrā daļa (IX–XVII nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2018, 331.–332. lpp.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU