SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
04. augustā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
4
4

Ziņas par vardarbību ģimenē policija nodos sociālajam dienestam

Līdz šim praksē nepastāvēja skaidra un vienveidīga pieeja, kā jārīkojas Valsts policijas (VP) un pašvaldības policijas darbiniekiem, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē un vērtējot, vai ir pamats pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.

FOTO: Freepik

1. augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka policijas darbiniekiem visā valsts teritorijā vienotu regulējumu rīcībai gadījumos, kad ģimenē notikusi vardarbība. Turpmāk kārtībsargiem šādos izsaukumos ir pienākums ne tikai noskaidrot visus notikuma apstākļus, bet arī sagatavot ziņojumu par notikumu, kas būs vienots informatīvs dokuments un nodrošinās efektīvu iesaistīto institūciju sadarbību, kā arī ļaus novērst vardarbību ģimenē.

īsumā
  • Arī līdz šim vairākas pašvaldības brīvprātīgi izmantoja anketas, kuras policijas darbinieki aizpildīja izsaukumos, kas tika veikti ģimenē notikušas vardarbības dēļ, un kuras pēc tam nodeva sociālajam dienestam.
  • Anketēšanas prakse ir pierādījusi, ka tā veicina konsekventu organizāciju darbu ar vardarbības gadījumiem ģimenē, piedāvājot cietušajam nepieciešamo palīdzību un atbalstu.
  • Pienākums sastādīt ziņojumu Ministru kabineta noteikumos iekļauto anketēšanas prasību padarīs saistošu ikvienā izsaukumā visā valsts teritorijā.
  • Policijas darbinieks informēs pašvaldības sociālo dienestu visos gadījumos, kad izsaukuma laikā būs konstatēts vardarbības draudu risks.

Latvijā jau kopš 2014. gada ir ieviests institūts pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Proti, kārtība, kādā pieņem, paziņo un izpilda policijas lēmumu par nošķiršanu ģimenē notikušas vardarbības dēļ, ir noteikta tādos normatīvajos aktos kā Civilprocesa likums, likums “Par policiju”, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Bāriņtiesu likums, kā arī Krimināllikums.

Taču, kā norādīts grozīto Ministru kabineta noteikumu Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” (turpmāk tekstā – grozījumi) anotācijā, praksē līdz šim nepastāvēja skaidra un vienveidīga pieeja, kā būtu jārīkojas Valsts policijas (VP) un pašvaldības policijas darbiniekiem, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē un vērtējot, vai ir pamats pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu. Tāpat nebija vienotas izpratnes par turpmāko sadarbību ar citām iesaistītajām institūcijām, lai kopumā novērstu vardarbību ģimenē.

Līdz šim tikai projekta ietvaros

Lai mazinātu vardarbību Latvijā un iedrošinātu ziņot, kā arī vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar VP un biedrību “Centrs Marta”, kā arī Tieslietu ministriju (TM) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) no 2017. līdz 2019. gadam īstenoja Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu starpnozaru projektu “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem” (turpmāk tekstā – projekts “Soli tuvāk”).

Kā norādīts grozījumu anotācijā, projekta “Soli tuvāk” mērķis bija:

  • izstrādāt, pārbaudīt un adaptēt praksē tādu institucionālo sadarbības modeli vardarbības gadījumu risināšanai, kas tiek balstīts uz vardarbībā cietušo vajadzībām;
  • izstrādāt un speciālistiem piedāvāt jaunu rīcības shēmu jeb ceļvedi, ko izmantot, lai novērtētu situāciju un rīkotos efektīvi katrā gadījumā.

Minētā projekta gaitā vairākās pašvaldībās tika izmantotas anketas, kuras gan VP, gan pašvaldības policijas darbinieki aizpildīja, ja tika izsaukti ģimenē notikušas vardarbības dēļ, un kuras nekavējoties nodeva attiecīgajam pašvaldības sociālajam dienestam. Savukārt, saņemot minēto informāciju, pašvaldības sociālais dienests sazinājās ar aizsargājamo personu telefoniski vai apmeklēja to klātienē un informēja šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī kārtību, kādā sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība saņemama.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka šāda prakse veicināja konsekventu iesaistīto institūciju rīcību gadījumos, kad ģimenē bija notikusi vardarbība, un sniedza iespēju pašvaldības sociālajam dienestam laikus saņemt informāciju arī par tām personām, kas iepriekš nav bijušas sociālā dienesta redzeslokā. Vienlaikus sociālais dienests varēja atbilstoši reaģēt, veicinot vardarbības ģimenē novēršanu kopumā.

Turpmāk anketēšana ikvienā izsaukumā par vardarbību ģimenē

Iekšlietu ministrija (IeM) skaidro, ka projekta “Soli tuvāk” ietvaros anketēšana notika tikai brīvprātīgi, savukārt tās iekļaušana MK noteikumos šo prasību padarīs par saistošu ikvienā izsaukumā. Paredzēts, ka minētā anketa būs universāla veidlapa, ar kuru tiks informētas vairākas institūcijas:

  • sociālais dienests (visos gadījumos);
  • bāriņtiesa (ja pastāv draudi nodarīt kaitējumu bērnam);
  • tiesa (ja nepieciešams izskatīt prasību par pagaidu aizsardzībai pret vardarbību).

Atbilstoši IeM sniegtajai informācijai anketēšana ir specifiska veidlapa, ko policijas darbinieks izsaukuma brīdī aizpilda par konfliktu ģimenē ar pienākumu to vienas darba dienas laikā elektroniski nosūtīt attiecīgās pašvaldības sociālajam dienestam.

Anketēšanas efekts

Kā norāda IeM, anketēšanas prakse ir pierādījusi, ka tā veicina konsekventu organizāciju darbu ar vardarbības gadījumiem ģimenē: cietušajam tiek piedāvāta nepieciešamā palīdzība un atbalsts. Arī policijas darbiniekiem tiek noņemts pienākums pildīt “psihologa funkciju” un spiediens tūlītēji risināt konfliktu pēc būtības.

Tāpat IeM skaidro, ka policijas darbinieka aizpildītā anketa, kura tiek nosūtīta sociālajam dienestam, satur to minimālo apjomu, ko sociālajam darbiniekam būtu nepieciešams zināt, lai pārbaudītu personas datus sociālās sfēras procesu pārvaldības lietojumprogrammas (SOPA) sistēmā, piedāvātu aizsargājamai personai tieši viņas vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un veidotu sarunu ar aizsargājamo personu tā, lai izvairītos no atkārtotas viktimizācijas un lai aizsargājamai personai nevajadzētu detalizēti atstāstīt notikuma detaļas, kas jau tika stāstītas policijas darbiniekam.

Anketā norādāmās ziņas

Līdz šim MK noteikumu Nr. 161 4. punkts noteica tikai to, ka VP vai pašvaldības policijas darbiniekam, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē:

  • jānoskaidro notikuma apstākļi;
  • jāapzina aizsargājamās personas un persona, kas rada draudus;
  • jāizvērtē, vai persona, kas rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai un vai pastāv tūlītēji draudi.

Saskaņā ar veiktajām izmaiņām MK noteikumu Nr.161 4. punktā papildus ietverts arī pienākums policijas darbiniekam sastādīt ziņojumu jeb veikt anketēšanu ar konkrēti norādāmām ziņām. Proti, VP vai pašvaldības policijas darbiniekam jānoskaidro notikuma apstākļi, jāapzina aizsargājamās personas un persona, kas rada draudus, un jāsastāda ziņojums par notikumu divos eksemplāros (pa vienam eksemplāram policijai un aizsargājamai personai).

Ziņojumā jānorāda:

  • informācija par ziņojuma aizpildītāju – policijas darbinieka vārds, uzvārds, amats;
  • notikuma vietas adrese;
  • notikuma datums un laiks;
  • informācija par to, vai policiju izsauca aizsargājamā persona vai cita persona;
  • informācija par aizsargājamo personu – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs;
  • informācija par personu, kas rada draudus, – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs;
  • informācija par abu personu attiecību statusu;
  • notikuma būtības apraksts (vai aizsargājamā persona un persona, kas rada draudus, ir aptaujātas šķirti, vai persona, kas rada draudus, atrodas mājoklī, vai aizsargājamai personai ir redzami miesas bojājumi, vai aizsargājamai personai ir nepieciešama medicīniskā palīdzība, vai ir citi pierādījumi par iespējamo vardarbību, vai konflikts notika nepilngadīgas personas klātbūtnē);
  • informācija, ko aizsargājamā persona sniegusi aptaujā (vai aizsargājamā persona baidās, ka persona, kas rada draudus, nogalinās vai citādi fiziski kaitēs aizsargājamai personai, vai aizsargājamā persona baidās, ka persona, kas rada draudus, kaitēs mājoklī esošajai nepilngadīgai personai, vai aizsargājamā persona baidās, ka persona, kas rada draudus, kaitēs mājoklī esošajām citām personām, vai aizsargājamā persona ir materiālā atkarībā no personas, kas rada draudus, vai aizsargājamā persona iepriekš ir cietusi no tās personas vardarbības, kas rada draudus, vai attiecībā uz personu, kas rada draudus, iepriekš ir bijis pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, vai attiecībā uz personu, kas rada draudus, iepriekš ir bijis pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, vai persona, kas rada draudus, lieto narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, vai persona, kas rada draudus, regulāri (vairākas reizes nedēļā vai pārmērīgi) lieto alkoholiskos dzērienus, vai persona, kas rada draudus, ir draudējusi izdarīt pašnāvību vai mēģinājusi to izdarīt, vai aizsargājamā persona vēlas, lai tiktu pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu, vai aizsargājamā persona vēlas, lai tiktu pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību);
  • informācija par to, vai persona, kas rada draudus, vai aizsargājamā persona notikuma vietā atrodas reibuma stāvoklī;
  • policijas darbinieka paraksts;
  • norāde, ka aizsargājamā persona un persona, kas rada draudus, ir informēta par to, ka policija ziņojumā norādīto informāciju nodos pašvaldības sociālajam dienestam, lai tas saskaņā ar normatīvajiem aktiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā varētu izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību;
  • aizsargājamās personas paraksts.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka policijas darbinieks pašvaldības sociālo dienestu informēs visos gadījumos, kad izsaukuma laikā būs konstatēts vardarbības draudu risks, neatkarīgi no tā, vai tiks pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai ne (piemēram, ja konstatēts vardarbības draudu risks, bet aizsargājamā persona atsakās rakstīt pieteikumu, lai policija varētu pieņemt lēmumu par nošķiršanu).

UZZIŅAI

Vairāk par vardarbību ģimenē, kā arī noderīgu informāciju cietušajam var meklēt LV portāla publikācijās:

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU