Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz šim praksē nepastāvēja skaidra un vienveidīga pieeja, kā jārīkojas Valsts policijas (VP) un pašvaldības policijas darbiniekiem, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē un vērtējot, vai ir pamats pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.
FOTO: Freepik
1. augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka policijas darbiniekiem visā valsts teritorijā vienotu regulējumu rīcībai gadījumos, kad ģimenē notikusi vardarbība. Turpmāk kārtībsargiem šādos izsaukumos ir pienākums ne tikai noskaidrot visus notikuma apstākļus, bet arī sagatavot ziņojumu par notikumu, kas būs vienots informatīvs dokuments un nodrošinās efektīvu iesaistīto institūciju sadarbību, kā arī ļaus novērst vardarbību ģimenē.
Latvijā jau kopš 2014. gada ir ieviests institūts pagaidu aizsardzībai pret vardarbību. Proti, kārtība, kādā pieņem, paziņo un izpilda policijas lēmumu par nošķiršanu ģimenē notikušas vardarbības dēļ, ir noteikta tādos normatīvajos aktos kā Civilprocesa likums, likums “Par policiju”, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Bāriņtiesu likums, kā arī Krimināllikums.
Taču, kā norādīts grozīto Ministru kabineta noteikumu Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” (turpmāk tekstā – grozījumi) anotācijā, praksē līdz šim nepastāvēja skaidra un vienveidīga pieeja, kā būtu jārīkojas Valsts policijas (VP) un pašvaldības policijas darbiniekiem, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē un vērtējot, vai ir pamats pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu. Tāpat nebija vienotas izpratnes par turpmāko sadarbību ar citām iesaistītajām institūcijām, lai kopumā novērstu vardarbību ģimenē.
Lai mazinātu vardarbību Latvijā un iedrošinātu ziņot, kā arī vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar VP un biedrību “Centrs Marta”, kā arī Tieslietu ministriju (TM) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju (LLĢĀA) no 2017. līdz 2019. gadam īstenoja Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu starpnozaru projektu “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem” (turpmāk tekstā – projekts “Soli tuvāk”).
Kā norādīts grozījumu anotācijā, projekta “Soli tuvāk” mērķis bija:
Minētā projekta gaitā vairākās pašvaldībās tika izmantotas anketas, kuras gan VP, gan pašvaldības policijas darbinieki aizpildīja, ja tika izsaukti ģimenē notikušas vardarbības dēļ, un kuras nekavējoties nodeva attiecīgajam pašvaldības sociālajam dienestam. Savukārt, saņemot minēto informāciju, pašvaldības sociālais dienests sazinājās ar aizsargājamo personu telefoniski vai apmeklēja to klātienē un informēja šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī kārtību, kādā sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība saņemama.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka šāda prakse veicināja konsekventu iesaistīto institūciju rīcību gadījumos, kad ģimenē bija notikusi vardarbība, un sniedza iespēju pašvaldības sociālajam dienestam laikus saņemt informāciju arī par tām personām, kas iepriekš nav bijušas sociālā dienesta redzeslokā. Vienlaikus sociālais dienests varēja atbilstoši reaģēt, veicinot vardarbības ģimenē novēršanu kopumā.
Iekšlietu ministrija (IeM) skaidro, ka projekta “Soli tuvāk” ietvaros anketēšana notika tikai brīvprātīgi, savukārt tās iekļaušana MK noteikumos šo prasību padarīs par saistošu ikvienā izsaukumā. Paredzēts, ka minētā anketa būs universāla veidlapa, ar kuru tiks informētas vairākas institūcijas:
Atbilstoši IeM sniegtajai informācijai anketēšana ir specifiska veidlapa, ko policijas darbinieks izsaukuma brīdī aizpilda par konfliktu ģimenē ar pienākumu to vienas darba dienas laikā elektroniski nosūtīt attiecīgās pašvaldības sociālajam dienestam.
Kā norāda IeM, anketēšanas prakse ir pierādījusi, ka tā veicina konsekventu organizāciju darbu ar vardarbības gadījumiem ģimenē: cietušajam tiek piedāvāta nepieciešamā palīdzība un atbalsts. Arī policijas darbiniekiem tiek noņemts pienākums pildīt “psihologa funkciju” un spiediens tūlītēji risināt konfliktu pēc būtības.
Tāpat IeM skaidro, ka policijas darbinieka aizpildītā anketa, kura tiek nosūtīta sociālajam dienestam, satur to minimālo apjomu, ko sociālajam darbiniekam būtu nepieciešams zināt, lai pārbaudītu personas datus sociālās sfēras procesu pārvaldības lietojumprogrammas (SOPA) sistēmā, piedāvātu aizsargājamai personai tieši viņas vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un veidotu sarunu ar aizsargājamo personu tā, lai izvairītos no atkārtotas viktimizācijas un lai aizsargājamai personai nevajadzētu detalizēti atstāstīt notikuma detaļas, kas jau tika stāstītas policijas darbiniekam.
Līdz šim MK noteikumu Nr. 161 4. punkts noteica tikai to, ka VP vai pašvaldības policijas darbiniekam, ierodoties iespējamās aizsargājamās personas mājokļa adresē:
Saskaņā ar veiktajām izmaiņām MK noteikumu Nr.161 4. punktā papildus ietverts arī pienākums policijas darbiniekam sastādīt ziņojumu jeb veikt anketēšanu ar konkrēti norādāmām ziņām. Proti, VP vai pašvaldības policijas darbiniekam jānoskaidro notikuma apstākļi, jāapzina aizsargājamās personas un persona, kas rada draudus, un jāsastāda ziņojums par notikumu divos eksemplāros (pa vienam eksemplāram policijai un aizsargājamai personai).
Ziņojumā jānorāda:
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka policijas darbinieks pašvaldības sociālo dienestu informēs visos gadījumos, kad izsaukuma laikā būs konstatēts vardarbības draudu risks, neatkarīgi no tā, vai tiks pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai ne (piemēram, ja konstatēts vardarbības draudu risks, bet aizsargājamā persona atsakās rakstīt pieteikumu, lai policija varētu pieņemt lēmumu par nošķiršanu).
Vairāk par vardarbību ģimenē, kā arī noderīgu informāciju cietušajam var meklēt LV portāla publikācijās:
