Valstij tagad ir bērnu, jaunatnes un ģimeņu politika

Lai sekmētu bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību, tiks attīstīts agrīns preventīvs atbalsts, īstenoti pasākumi visa veida vardarbības izskaušanai, izstrādātas un adaptētas programmas atkarību izraisošo procesu un vielu ietekmes mazināšanai un lietošanas izplatības ierobežošanai. Pilnveidots darbs ģimeņu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai krīzes situācijās, bērnu noziedzības novēršanai, aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņas pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem, informācijā par valdībā pieņemtajām Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam norāda Labklājības ministrija.

“Mums ir jārūpējas par šodienas ģimeņu, bērnu un jauniešu labbūtību, kas ir daudz plašāks un ilgtspējīgāks jēdziens nekā labklājība un aptver gan preventīvu atbalstu veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai, gan drošības aspektu. Sistemātisks darbs pie visa veida vardarbības izskaušanas, vienlīdzīgu iespēju radīšanas visiem bērniem, atkarību izplatības mazināšanas, atbalsta ģimenēm krīzes situācijās ir priekšnoteikumi, kas veicinātu bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labbūtību un kopumā sekmētu valsts izaugsmi,” uzsvērusi labklājības ministre Evika Siliņa.

Rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz visiem bērniem, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma tvērumam, jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem atbilstoši Jaunatnes likumam, kā arī viņu ģimenēm, un kopā tie ir virzīti uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) izstrādē bērnu, jaunatnes un ģimeņu atbalsta politikā identificēto nepilnību un problēmjautājumu atrisināšanu.

Virsmērķis un ietilpīgi četri galvenie virzieni

Dokumentā definētais virsmērķis ir bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstoša sabiedrība, kas veicina ģimeņu labklājību, moderni un pieejami agrīnā atbalsta un intervences pakalpojumi, kas sekmē bērnu un jauniešu veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, mazina nabadzības un sociālās atstumtības riskus bērniem, jauniešiem un ģimenēm, nodrošinot valsts kopīgu izaugsmi.

Pamatnostādņu virsmērķim ir pakārtoti četri mērķi un no tiem izrietoši rīcības virzieni.

1. mērķis – sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību

Tas paredz bērnu un jauniešu attīstības vajadzību apzināšanu un nodrošināšanu, speciālistu, ģimeņu, bērnu un jaunatnes izglītošanu, veidojot drošu vidi, novēršot vardarbības riskus un īstenojot agrīnu intervenci risku ietekmes novēršanai, kā arī atbalsta sniegšanu ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai un nelabvēlīgas pieredzes ietekmes mazināšanai un tālāku kvalitatīvāku savstarpējo attiecību veidošanai.

Mērķa īstenošanai noteiktie rīcības virzieni:

• agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai;
• visa veida vardarbības izskaušana;
• atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanas izplatības mazināšana;
• ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana krīzes situācijā;
• bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem.

Ņemot vērā vardarbības problēmas aktualitāti un tās augsto izplatību sabiedrībā, Latvijā ir būtiski veikt proaktīvus pasākumus vardarbības, tostarp vardarbības ģimenē, izskaušanai.

Līdzšinējā rīcībpolitika ir vērtējama kā reaģējoša, nevis proaktīva, secināts pamatnostādnēs.

Vardarbības mazināšana un izskaušana Latvijas sabiedrībā panākama, izveidojot monitoringa sistēmu vardarbības jomā un īstenojot preventīvus pasākumus, kā arī realizējot pasākumu kopumu, kas vērsts uz speciālistu, ģimeņu, bērnu un jaunatnes izglītošanu un izpratnes veicināšanu, tādējādi veidojot drošu vidi un novēršot jebkādus vardarbības riskus.

Būtisks izaicinājums bērnu un jauniešu labbūtības nodrošināšanā ir no vielu un procesu lietošanas traucējumiem brīvas paaudzes veidošana.

Ar jauniešiem nepieciešams veikt mērķtiecīgu profilaktisku darbu, kas būtu orientēts ne tikai uz informēšanu par atkarību izraisošo vielu lietošanas kaitīgo ietekmi uz organismu un ar to saistītajiem riskiem, bet arī vērsts uz dažādu dzīves prasmju attīstīšanu, kas palīdzētu jaunietim konstruktīvi tikt galā ar sevi un dažādām dzīves situācijām. Tāpat svarīgi, lai bērns dzīvotu un attīstītos nodrošinātā un saticīgā ģimenē, lai tam apkārt būtu draudzīga vide, skolas atbalsts, kā arī pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas.

2. mērķis – vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupām

Tas paredz palielināt iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, kā arī nodrošināt individuālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus.

Mērķa īstenošanai noteiktie rīcības virzieni:

• ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē;
• bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana;
• bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, vienlīdzīgu iespēju stiprināšana;
• jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanās veicināšana.

3. mērķis – jauniešu attīstība, dzīves kvalitātes uzlabošana un līdzdalības stiprināšana

Tas paredz visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopumu, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu, harmonisku un vispusīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu, lai jaunieši justu drošību par savu nākotni Latvijā, kā arī iekļaušanos sabiedrībā un tās pilsoniskās līdzdalības procesos.

Mērķa īstenošanai noteiktie rīcības virzieni:

• darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība;
• plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana;
• darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana.

4. mērķis – tautas ataudze Latvijā

Tas paredz izstrādāt un īstenot visaptverošu un mērķtiecīgu ilgtermiņa programmu dzimstības pieauguma veicināšanai.

Mērķa īstenošanai noteiktie rīcības virzieni:

• ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā;
• atbalsta sistēmas pilnveide bērna audzināšanai un aprūpei;
• dzīves kvalitātes paaugstināšana ģimenēs ar bērniem;
• latvieši pasaulē un atpakaļceļā uz Latviju.

Katrā rīcības virzienā ir iezīmēti konkrēti uzdevumi, kuru īstenošana sekmē tautas ataudzi. Konkrēti pasākumi šajās pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu uzdevumu īstenošanai nākamajos gados tiks iekļauti ilgtermiņa programmā tautas ataudzes nodrošināšanai – Dzimstības stratēģijā/rīcības plānā 2021.–2027. gadam “Ģimene – Latvija – 2030”.

Plašāk par tēmu >>

• Tautas ataudzes stratēģija. Meklē izeju no “demogrāfiskās bedres”

Būtiskākie faktori, kuri var pozitīvi ietekmēt lēmuma pieņemšanu par bērna ienākšanu ģimenē, ir ekonomiskā stabilitāte un drošības sajūta, kas saistīta ar abu vecāku nodarbinātības situāciju, partnerattiecību stabilitāte, iepriekšējās grūtniecības, dzemdību un bērnu audzināšanas pieredze, vērtēts dokumentā.

Arī stabili ienākumi, pieejams un piemērots mājoklis un iespēja saskaņot ģimenes un darba dzīvi ir būtiski aspekti, kas ietekmē tautas ataudzi.

Aptaujātie vecāki norāda, ka šobrīd valsts atbalsta politika galvenokārt fokusēta uz bērna pirmo dzīves gadu. Tomēr, pieaugot bērnam, palielinās arī tā un visas ģimenes kopējās vajadzības, tādēļ svarīgi apzināties un savlaicīgi novērst potenciālos nabadzības riskus un plānot samērīgu turpmāko valsts atbalstu, atceroties par to sabiedrības daļu, kurā bērna ienākšana ģimenē ir saistīta ar visstraujāko ienākumu kritumu, t. i., daudzbērnu ģimenes un vecāki, kas audzina bērnu vai bērnus bez otra vecāka atbalsta.

Sadarbība un iesaiste ārpus savas iestādes robežām

Pamatnostādnēs uzsvērts, ka būtisks izaicinājums ģimeņu, jaunatnes un bērnu politikas pilnveidei ir plašais atbildīgo institūciju loks (bāriņtiesas, pašvaldību sociālie dienesti, pašvaldības, ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēji, nozaru ministrijas, darba ar jaunatni veicēji, izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, Valsts policija, pašvaldību policija, tiesas, tiesu izpildītāji, Valsts probācijas dienests, sociālās korekcijas iestādes, ieslodzījuma vietas, nevalstiskās organizācijas), to dažādās pieejas problēmu risināšanai, kā arī iesaistīto speciālistu dažādais izpratnes līmenis, kas par būtisku uzdevumu izvirza starpinstitūciju efektīvas sadarbības algoritmu izstrādi bērnu labbūtības komplekso jautājumu risināšanai.

Pašreizējo institucionālo kārtību preventīvā atbalsta nodrošināšanā raksturo sniegto atbalsta pakalpojumu fragmentārisms un sadrumstalotība to mērķos, saturā, pieejamībā un rezultātos, starpinstitūciju sadarbības pilnvaru, tiesību, atbildību regulējuma trūkums u. c.

Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas 2022.–2027. gadam pamatnostādņu viens no caurviju uzdevumiem ir izstrādāt starpnozaru un starpinstitūciju speciālistu elastīgus informācijas un lēmumu apmaiņas veidus, bērnu gadījumu multiprofesionālās koordinācijas vadības un sadarbības algoritmus, kuri būtu vienādi attiecināmi uz visu plašo bērnu tiesību nodrošināšanas jomu kopumā, sākot agrīnu (preventīvu) attīstības risku pamanīšanu, agrīnu preventīvu atbalstu visiem bērniem, kā arī uz bērnu tiesību aizsardzības jomu.

Kad, kur un kāpēc rodas problēmas

Kritiski nozīmīgi ir bērna pirmie trīs dzīves gadi, kad bērna attīstība notiek visstraujāk. Tāpēc, sniedzot atbalstu šajā periodā, ar efektīvām intervencēm var līdzsvarot aizsargājošos un riska faktorus, palīdzēt bērnam adaptēties un attīstīties, tādā veidā sniedzot pozitīvu ietekmi uz visu turpmāko cilvēka mūžu.

Tomēr vienlaikus pierādījumi liecina, ka efektīva agrīna intervence ir kritiski svarīga un var uzlabot bērna dzīves iespējas jebkurā bērnības vai pusaudža vecumā.

Galvenie riski 21. gadsimtā, kas spēcīgi zīmogo dažādus bērnu attīstības negatīvus scenārijus un neatbilstošas bērnu attīstības trajektorijas rašanos:

• bērnības sociālās stratifikācijas riski, t. i., būtisku atšķirību veidošanās bērnu attīstības trajektorijās bērniem no dažādām sociālām grupām, no dažādiem reģioniem, pilsētām un lauku apvidus, radot bērnu attīstības iespēju nevienlīdzību;
• ģimenes kā galvenā socializācijas institūta krīze, kas izpaužas gan kā vecāku aizņemtība un nespēja kvalitatīvi un pilnvērtīgi iesaistīties bērnu un jauniešu emocionālajā attīstībā, gan kā ģimenes disfunkcionalitāte (vecāki, kuriem raksturīga devianta uzvedība, vardarbība ģimenē u. tml.);
• bērnu un pusaudžu psihiskās attīstības līmeņa polarizācija – līdzās bērnu grupām ar paātrinātu attīstību pieaug bērnu īpatsvars ar dažādas izcelsmes attīstības problēmām, tai skaitā ar mācīšanās, uzvedības, psihoemocionāliem un kognitīvās attīstības traucējumiem;
• pirmsskolas vecuma bērnu intelektuālās attīstības forsēšanas riski (mākslīgā akcelerācija), t. i., nereti pirmsskolas izglītība pastiprināti tiek pielīdzināta skološanas pieejai, kas var radīt tālejošas destruktīvas sekas, jo pārlieku agrīna apmācība izspiež šim vecumposmam raksturīgo lomu rotaļu kā izzinoši pētniecisko prāta darbību, kā rezultātā var neizveidoties psiholoģiskie priekšnoteikumi tālākajai bērna veiksmīgai mācību darbības attīstībai;
• zems bērnu un pusaudžu informatīvās vides drošības līmenis – negatīvu un deviantu paraugu plašā pieejamība, kas dezorientē sociālās integrācijas procesā; pozitīvu vērtīborientāciju deficīts; stereotipiskās uztveres veidošanās par sociālo agresiju un vardarbību kā pieņemamu izturēšanos, “savējie – svešie” nostādnes agresīva aizstāvēšana u. tml.;
• socializācijas grūtību un desocializācijas vai alternatīvās socializācijas riski – prosociālu bērnu un jauniešu grupu trūkuma gadījumā tās tiek aizstātas ar alternatīvām grupām, kas var būt asociālas, ekstrēmiskas, deviantas, sektantiskas u. tml.;
• vecuma robežu izplūšana deviantās uzvedības risku gadījumos – arvien jaunākiem bērniem iestājas agrīnais alkoholisms, toksikomānija, narkomānija, apreibinošo vielu lietošanas pieradums;
• interneta vides riski – internets ietver gan augstus “digitālās infantilizācijas” riskus, aizstājot dabisko pasaules izziņas procesu ar viedierīču piedāvātajām ērtībām un formātiem, gan riskus asociālu identifikācijas orientieru izvēlei (atkarība, aiziešana no reālas saskarsmes un pazušana virtuālajā pasaulē, asociālu atdarināšanas modeļu izvēle personības pašnoteikšanās vajadzībām u. c. personības attīstības traucējumi).

Preventīvajā atbalsta sistēmā – pasaules prakse

Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma Latvijā šobrīd vēl nav nostiprināta normatīvajos aktos, un agrīnās bērnības politika līdz šim nav noteikta kā horizontāla starpnozaru politika, pretēji ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendācijām.

Latvijā līdz 2027. gadam paredzēts radīt un nodrošināt visaptverošu preventīvā atbalsta pakalpojumu klāstu. Tas paredz vecāku prasmju programmu ieviešanu, tostarp sniedzot atbalstu arī topošajiem vecākiem un prioritāri orientējoties uz ļoti jauniem vecākiem bez ģimenes atbalsta, kā arī atbalstot vecākus, kuriem pēc bērna piedzimšanas vērojama pēcdzemdību depresija vai arī ir grūtības veidot emocionālo piesaisti bērnam.

Veidojot agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu, paredzēts adaptēt un Latvijā ieviest vairākas pasaules praksē jau pārbaudītas profilakses un agrīnās intervences programmas, piemēram, Incredible Years, Nurse-Family Partnership, Early Birds, KiVa, Cool Kids.

KiVa ir Somijā izstrādāta un pierādījumos balstīta profilakses un agrīnās intervences programma pāridarījumu izplatības mazināšanai izglītības vidē, kas paredzēta izmantošanai izglītības iestādēs bērniem no 6 gadu vecuma. Tā  ieviesta vairāk nekā 20 valstīs un ir pasaulē visvairāk pētītā programma par pāridarījumiem bērnu un jauniešu vidū.

Cool Kids ir Austrālijā izstrādāta agrīnās intervences programma bērnu un pusaudžu trauksmes un distresa mazināšanai. Tā ir tulkota vairāk nekā 25 valodās un tiek izmantota vairāk nekā 30 valstīs. Cool Kids programma balstās kognitīvi biheiviorālajā terapijā, akcentējot praktisko iemaņu apguvi trauksmes un distresa pārvarēšanai. Pētījumi liecina, ka lielākajai daļai jauniešu (7–17 gadi), kas piedalījušies programmā, vērojams būtisks uzlabojums, proti, uzlabojas skolas apmeklējums, mācību sniegums, pašapziņa, pieaug draugu skaits un bērns vairāk iesaistās ārpusskolas aktivitātēs, samazinās bažas, kautrība, bailes un ģimenes distress.

Nurse-Family Partnership ir vairāk nekā 30 gadu garumā ASV izstrādāta un plaši pasaulē adaptēta profilakses programma jaunajām māmiņām ar zemiem ienākumiem no grūtniecības sākuma līdz bērna divu gadu vecumam. Pētījumi rāda, ka māsas un ģimenes partnerības programma ne tikai uzlabo bērnu veselību un labbūtību, bet arī palīdz vecākiem virzīt savu dzīvi pozitīvākā virzienā.

Laimīgiem jābūt visiem bērniem

Pamatnostādnes izstrādātas, sadarbojoties nozaru ministrijām, tostarp ar nevalstisko organizāciju iesaisti. Sākotnējais projekts pēc ieteikumiem saskaņošanas procesā ir arī koriģēts.

Valsts politikā ir definēti arī bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatprincipi – bērni un jaunieši ir vērtība, holistiska un visaptveroša pieeja bērnu un jauniešu attīstībai, bērna un ģimenes integritāte un vienotība, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem bērniem un jauniešiem u. c.

Latvijas Pašvaldību savienība dokumenta projekta saskaņošanas procesā, vērtējot vienu no principiem – prevencija kā politikas stratēģiskais virziens –, norādījusi, ka prevencijas princips ir svarīgs. Valsts un pašvaldību atbalsta resursu mērķtiecīga novirzīšana ģimenēm ar bērniem (tai skaitā arī alternatīvām aprūpes formām – audžuģimenēm, aizbildņiem, aprūpes institūcijām) iespējami agrīnā posmā ir ilgtermiņā efektīvākais resursu ieguldījums sabiedrības nākotnē. Ir jāpiemin arī adoptētāji. Valstiskā līmenī nevar aizmirst par “normāli funkcionējošām ģimenēm, kurās it kā viss ir labi”, jo, palīdzot tām, mēs iegūsim laimīgus, apmierinātus vecākus un bērnus.