Kādās iestādēs jāvēršas, ja ir aizdomas par bērnu tiesību pārkāpumiem

Kopumā ar katru gadu sabiedrība kļūst mazāk vienaldzīga pret pamanītu vardarbību pret bērniem un par to vairāk ziņo, intervijā LV portālam par aktualitātēm bērnu tiesību aizsardzības jomā 2022. gadā pauda Gunita Kovaļevska, kura sarunas brīdī pildīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja vietnieces pienākumus (7. maijā valdība apstiprināja Gunitu Kovaļevsku VBTAI vadītājas amatā; šeit – red. piez.).

Pērn VBTAI ir saņēmusi mazāk sūdzību par iespējamu vardarbību pret bērniem, tomēr administratīvo pārkāpumu lietu ir bijis vairāk. Tās ir lietas, kuras sāktas par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem no pašvaldības iestādēm un valsts iestāžu darbiniekiem, piemēram, izglītības iestādēm, sacīja G. Kovaļevska.

Inspekcijas sniegtā informācija liecina, ka aktuālākās tēmas, par kurām tika saņemtas sūdzības, 2021. gadā bija:

• pedagogu nepietiekama sadarbība ar vecākiem;
• pedagogu fiziskā un emocionālā vardarbība pret bērnu;
• nepedagoģisku metožu pielietošana darbā ar bērniem;
• vienaudžu savstarpējā fiziskā un emocionālā vardarbība;
• emocionālā un fiziskā vardarbība ģimenē.

Aktuālākā tēma – vardarbība izglītības iestādēs

Līdz 2022. gada 27. maijam VBTAI bija saņemtas 233 sūdzības. To skaits ir nedaudz mazinājies, kas skaidrojams ar attālināto mācību procesu, secina VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene.

Šogad sūdzību aktuālākā tēma ir vardarbība izglītības iestādēs. Sūdzību iesniedzēji norāda, ka izglītības iestādes kā iemeslu iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem norāda pārslodzi darbā un darbinieku trūkumu.

Arī inspekcija, izskatot sūdzības, konstatējusi, ka izglītības iestādēs trūkst atbalsta personāla, asistentu, līdz ar to grūtības sagādā iekļaujošās izglītības realizēšana.

Vienlaikus problēma ir tajā, ka izglītības iestādes darbinieki neinformē vecākus par bērnu savstarpējo vardarbību skolā vai notikumiem, kuri var ietekmēt bērnu turpmāko emocionālo stāvokli. Tāpat konstatēts, ka izglītības iestāde izvairās iesaistīties bērnu savstarpējās vardarbības risināšanā.

Jāpiebilst, ka situācijas pašas no sevis neatrisinās. Tādēļ VBTAI aicina izglītības iestāžu darbiniekus un vecākus būt aktīviem un savstarpēji sadarboties. Vecākiem ir jāiepazīstas ar izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, un klases sapulcēs šie jautājumi ir jāizrunā, lai nepieciešamības gadījumā būtu zināma rīcība, pie kura skolā var vērsties bērns, pie kura – vecāki.

Tāpat būtu nepieciešams informēt vecākus par bērnu vecumposma īpatnībām. Savukārt klasē būtu jāpārrunā tēmas par fizisko un emocionālo vardarbību, kā to atpazīt un rīkoties.

Bērnam ir jāzina, ka situācijās, kad izglītības iestādē nepieciešama palīdzība, ir jāvēršas pie skolotāja, atbalsta personāla, jāizstāsta vecākiem.

Bērniem, kuri ir nonākuši grūtībās, ir iespēja bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju. Ja šķiet ērtāk savu problēmu izklāstīt rakstiski, sazināties ar speciālistiem var arī elektroniski. Plašāk – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapas sadaļā “Uzticības tālrunis 116111”.

Kādās iestādēs jāvēršas, ja ir aizdomas par bērnu tiesību pārkāpumiem

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa nosaka – katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību.

Tas nozīmē, ka cilvēkiem nevajadzētu palikt vienaldzīgiem un atcerēties, ka likums paredz pienākumu ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai:

• par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu;
• par bērna tiesību pārkāpumu vai citu apdraudējumu;
• ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

Izvērtējot saņemtās sūdzības, inspekcijas darbinieki bieži konstatē, ka iedzīvotāji nav informēti par iestāžu kompetencēm un nezina, kādos gadījumos jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, bāriņtiesā, policijā vai Izglītības un kvalitātes valsts dienestā.

Situācijas ir dažādas, un to risināšanai nepieciešamas konkrētās iestādes likumā noteiktās kompetences nodrošināt pakalpojumus vai veikt pārbaudes.

VBTAI min šādus piemērus:

• pašvaldības sociālajā dienestā jāvēršas, ja ģimene, iespējams, nevar bērnam nodrošināt pamatvajadzības, ir atstājusi bērnu novārtā, bērns klaiņo, bērnam ir atkarības problēmas. Šādos gadījumos Sociālais dienests izvērtēs ģimenes resursus, nepieciešamo sociālo pakalpojumu piešķiršanu situācijas risināšanai;
• bāriņtiesā jāvēršas, ja pašvaldības sociālā dienesta sniegtie pakalpojumi nav palīdzējuši uzlabot situāciju ģimenē, bērna likumiskie pārstāvji neizrāda interesi un neiesaistās situācijas uzlabošanā. Situācija liecina, ka ir apdraudēta bērna drošība, veselība un dzīvība. Bērna likumiskais pārstāvis ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, ir pamatotas aizdomas par vecāku vardarbību pret bērnu;
• ja tiek konstatēta vardarbība pret bērnu vai bērna līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez uzraudzības, jāvēršas policijā;
• ja bērna likumiskajam pārstāvim ir iebildumi par izglītības iestādē sniegto izglītības kvalitāti, jāvēršas Izglītības kvalitātes valsts dienestā;
• Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā jāvēršas, ja iedzīvotājiem ir aizdomas par Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu neievērošanu.