Vardarbība ģimenē – ko der zināt cietušajam (II)

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību dod iespēju no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām pēc savas iniciatīvas vērsties tiesā, arī ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai, piemēram, pienākumu varmākam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietušais, un aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā.

Atbilstoši Civilprocesa likumam (CPL) pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noformējams atbilstoši Ministru kabineta (MK) apstiprinātajam paraugam. Veidlapas paraugu var atrast MK noteikumu Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” 3. pielikumā.

Kas jānorāda pieteikumā

CPL 250.⁴⁶ pantā noteikts, ka pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību jānorāda šāda informācija:

• tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
• cietušās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta;
• varmākas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, deklarācijā norādītā papildu adrese un dzīvesvieta (personas kodu norāda, ja tas ir zināms);
• cietušās personas pārstāvja (ja pieteikumu iesniedz pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu; juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
• pagaidu aizsardzības pamats (CPL 250.⁴⁵ panta pirmajā un otrajā daļā minētie apstākļi un tas, kā šie apstākļi izpaudušies), piemēram, kādas formas vardarbība tika izmantota – fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska – un kā tieši tā izpaudās;
• pierādījumi, kas apstiprina iepriekš minētos apstākļus, ja tādi ir cietušās personas rīcībā un ja ir zināma persona, no kuras izprasāmi minētie pierādījumi, bet tie nav cietušā rīcībā vai cietušais tos objektīvu iemeslu dēļ pats nevar izprasīt;
• piemērojamais vai piemērojamie pagaidu aizsardzības līdzekļi, piemēram, pienākums varmākam atstāt mājokli, aizliegums tajā atgriezties, aizliegums uzturēties noteiktās vietās, aizliegums jebkādā veidā sazināties ar cietušo u. c. (visus pagaidu aizsardzības līdzekļus var meklēt CPL 250.⁴⁷ pantā);
• pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;
• apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un cietušais vai tā pārstāvis ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 300. pantu par nepatiesa pieteikuma sniegšanu;
• pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

Policijas lēmums par nošķiršanu

Saskaņā ara CPL 250.⁵⁶ pantu, ja pirms prasības celšanas tiesā policija ir pieņēmusi lēmumu, kas uzliek par pienākumu iespējamam varmākam, kurš rada draudus, atstāt mājokli, neatgriezties un neuzturēties tajā vai tā tuvumā vai aizliedz iespējamam varmākam kontaktēties ar iespējamo cietušo (policijas lēmums par nošķiršanu), policija pēc prasītāja lūguma nosūta tiesai:

• policijas lēmuma norakstu;
• iespējamā cietušā pieteikumu, kurā norādīts, ka viņš vēlas, lai tiesa izskatītu jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību;
• citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un attiecas uz jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Likuma “Par policiju” 12.¹ pants paredz policijas darbiniekam pienākumu novērst vardarbības draudus un tiesības pieņemt lēmumu par tūlītēju varmākas nošķiršanu, lai aizsargātu personu. Kā norāda Valsts policija (VP), policijas lēmums par nošķiršanu darbojas uz laiku līdz 8 dienām.

VP skaidro, ka policijas darbinieks var uzlikt par pienākumu varmākam nekavējoties pamest mājokli, kā arī netuvoties un nesazināties ar aizsargājamo personu: “Ja aizsargājamā persona vēlēsies, lai aizsardzība darbotos ilgāk par 8 dienām, ar policijas starpniecību tā var iesniegt tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.”

Policijai ir pienākums novērst vardarbības draudus

Atbilstoši VP sniegtajai informācijai, lai policijas darbinieks izpildītu savu pienākumu – novērstu vardarbības draudus –, viņam:

• ar savu klātbūtni jāatrisina ģimenes konflikts;
• jāaiztur persona saskaņā ar likumu “Par policiju”;
• jānošķir persona, kas rada draudus.

Likuma “Par policiju” 12. panta 10. punkts paredz, ka policijas darbiniekam ir tiesības uz rakstveida pieteikuma pamata aizturēt personu, kura mājoklī atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibumā un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, vai, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un nav cita pamata tās aizturēšanai, uzturēt šādu personu policijas iestādē, līdz zudis apdraudējuma pamats, bet ne ilgāk par 12 stundām.

Lēmumu par nošķiršanu var pieņemt gan Valsts policija, gan pašvaldības policija

VP norāda, ka jāņem vērā vairākas būtiskas lietas:

• policijas lēmumu par nošķiršanu var pieņemt gan VP, gan pašvaldības policijas darbinieki;
• policijas lēmumu par nošķiršanu var pieņemt tikai tādos gadījumos, ja aizsargājamai personai pastāv draudi, atrodoties mājoklī vai tā tuvumā;
• draudiem ir jābūt reāliem (to izvērtē policijas darbinieks, ierodoties notikuma vietā);
• policijas lēmumu par nošķiršanu var pieņemt tikai pēc aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma;
• policijas lēmumu par nošķiršanu var pieņemt tikai pret pilngadīgu personu;
• policijas lēmums par nošķiršanu ir administratīvais akts, kas stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties (vardarbīgajai personai noteiktais pienākums ir spēkā līdz lēmumā norādītajam laikam);
• policijas lēmumu par nošķiršanu var pieņemt uz laiku līdz 8 dienām, bet tas nenozīmē, ka policijas darbinieki to pieņem uz 8 dienām (policija vērtē katru situāciju atsevišķi, proti, kāds apdraudējums ir aizsargājamai personai, kāda lietderība ir ilgstošai nošķiršanai, kāda ir aizsargājamās personas vēlme turpināt aizsardzību tiesā u. tml.);
• policijas lēmums par nošķiršanu ir apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā (APL) noteiktajā kārtībā, taču šī lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

“Personai, kas rada draudus, jābūt klāt – tātad jārada draudi,” skaidro VP. Līdz ar to praksē gadījumos, kad aizsargājamā persona ir izsaukusi policiju, bet tikmēr iespējamais varmāka pametis mājokli, policijas darbinieku ierašanās brīdī akūtie draudi vairs nepastāv un nav pamata pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu. Ja iespējamais varmāka pēc kāda laika atgriežas, cietušajai personai jāatkārto izsaukums. VP norāda, ka policija uz notikuma vietu brauks vēlreiz un vērtēs jaunos notikuma apstākļus.

“Savukārt, ja vardarbīgā persona nepilda noteiktos aizliegumus, policija var veikt piespiedu lēmuma izpildi atbilstoši APL – piespriežot piespiedu naudu vai izmantojot tiešo spēku,” skaidro VP. Minimālā piespiedu nauda ir 50 eiro, bet maksimālā – 5000 eiro. Likums “Par policiju” paredz, ka vardarbīgai personai var uzlikt soda naudu katru reizi, kad tā pārkāpusi policijas lēmumu par nošķiršanu.

Kur vardarbībā cietušajam vērsties pēc palīdzības

Krīzes centri turpina darbu arī ārkārtējās situācijas laikā

Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa norāda, ka krīzes centros, salīdzinot ar gada sākumu, šobrīd jūtams mērens (nav straujš) vardarbībā cietušo pieaugums. Neskatoties uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, visi krīzes centri turpina darbu un var uzņemt vēl vairāk klientu, ja tas būs nepieciešams, tā A. Ozoliņa.

Tāpat LM pārstāve norāda, ka ārkārtējās situācijas laikā ministrija veic šādus pasākumus:

• pastāvīgi monitorē krīzes centru noslodzi, izstrādā rezerves variantus, ja ar pašreizējo kapacitāti nepietiks;
• nodrošina konsultācijas vardarbībā cietušajām personām arī attālināti (līdz šim tādas iespējas nebija);
• īpaši pievērš uzmanību sociālo dienestu darbam ārkārtējās situācijas laikā (ir publicēta un sociālajiem dienestiem nosūtīta metodika darbam ar vardarbības gadījumiem, kā arī izstrādāts īpašs krīzes algoritms darbam ar ģimenēm, kurās ir bērni);
• Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) tālrunis strādā 24/7, cietušo atbalsta tālrunis strādā 7.00–22.00;
• konsultatīvo atbalstu nodrošina arī VBTAI Konsultatīvais kabinets (gan vecākiem, gan ārpusģimenes aprūpes iestādēm);
• ārpusģimenes atbalsta centri turpina sniegt atbalstu pilnā apjomā audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem viesģimenēm, nepieciešamības gadījumā nodrošinot konsultācijas arī attālināti;
• LM konsultējas ar sociālajiem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem par  situācijas attīstību un nepieciešamajiem risinājumiem.