Vardarbība ģimenē ir noziegums. Kā palīdzēt upurim?

Saskaņā ar krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” veidoto bukletu “Vardarbībai patīk klusums” sievietes biežāk cieš no vardarbības, tostarp izvarošanas, vai tiek pat noslepkavotas savās mājās, nevis no personas drošības apdraudējumiem uz ielas.

Valsts policija (VP) izsaukuma laikā var lemt par varmākas ģimenē nošķiršanu uz laiku līdz astoņām dienām. VP statistikas dati liecina, ka 2015. gadā policijas darbinieki pieņēmuši 72 lēmumus par varmākas nošķiršanu no ģimenes, 2016. gadā tie bija 184 lēmumi par nošķiršanu. Savukārt 2017. gadā, kad VP priekšnieks Ints Ķuzis cīņu ar vardarbību ģimenē izvirzīja par vienu no VP darbības prioritātēm, bija jūtams straujš lēmumu skaita par varmākas nošķiršanu no ģimenes pieaugums, proti, jau 695 lēmumi. 2018. gada pirmajā pusgadā VP amatpersonas jau ir pieņēmušas 416 policijas lēmumus par nošķiršanu.

Kā norāda VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Sprudzāne, no visiem šī gada pirmajā pusgadā VP pieņemtajiem lēmumiem par nošķiršanu aizsargājamā persona 388 gadījumos bija sieviete, 28 gadījumos – vīrietis. Vairumā gadījumu varmāka ģimenē ir laulātais vai civilvīrs.

Kas ir vardarbība ģimenē?

Attiecībās starp sievieti un vīrieti mēdz būt vieglāki un grūtāki periodi, proti, strīdi, nesaskaņas un konflikti. Taču vardarbība partnerattiecībās nav ikdienišķa nesaprašanās. ”Vardarbība ģimenē ir ļaunprātīgas rīcības modelis – uzvedība, ko pašreizējais vai bijušais partneris, laulātais vai draugs izmanto, lai kontrolētu otras personas uzvedību,” skaidrots izdevumā “Vardarbībai patīk klusums”. Tāpat tajā norādīts, ka vardarbība bieži sākas ar draudiem, apsaukāšanos, durvju ciršanu vai trauku plēšanu, līdz pāraug otra cilvēka grūstīšanā, sišanā un citā vardarbīgā rīcībā.

Vardarbība ir noziegums, kas ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot. Vardarbīgai rīcībai ir dažādas formas – fiziska, psiholoģiska, seksuāla un ekonomiska (parasti tās kombinējas).

Mīti par vardarbību

Bukletā “Vardarbībai patīk klusums” ir apkopoti 11 izplatīti mīti par vardarbību, kas neatbilst reālajai situācijai:

1. vardarbība partnerattiecībās skar ļoti mazu sabiedrības daļu – tā nav, jo vardarbība ģimenē ir viens no biežāk sastopamiem vardarbības veidiem, taču oficiāli par to ziņo visretāk;
2. vardarbība partnerattiecībās ir tikai fiziska aizskaršana – tā nav, jo bieži varmāka izmanto citus veidus, kā ietekmēt partneri, tostarp psiholoģiski, seksuāli, ekonomiski u. c.;
3. vardarbība partnerattiecībās mēdz gadīties nejauši – tā nav, jo vardarbība ir apzināts uzvedības modelis, lai kontrolētu partneri, izmantojot bailes;
4. vardarbība raksturīga tikai noteiktās ģimenēs – tā nav, jo vardarbība ir novērojama dažādos sociālajos slāņos;
5. sitiens vai grūdiens nav nekas īpašs – tā nav, jo jebkurš fizisks aizskārums var radīt emocionālu pārdzīvojumu, bailes, aizvainojumu, trauksmi;
6. alkohola un narkotisko vielu lietošana izraisa vardarbību partnerattiecībās – tā nav, varmākas izmanto savas atkarības kā attaisnojumu vardarbībai, dažādu vielu lietošana var veicināt smagākas vardarbības formas izpausmes partnerattiecībās;
7. upuris vienmēr var aiziet no attiecībām – tā nav, jo no attiecībām aiziet nav tik vienkārši un viegli, nepieciešams atbalsts, finanšu līdzekļi, laika plānošana, lai vardarbīgās attiecības atstātu droši;
8. ja varmāka apsolīs mainīties, vardarbība tiks pārtraukta – tā nav, jo piedošanas lūgšana ir manipulatīva uzvedība no varmākas puses;
9. tikai sievietes cieš no vardarbības partnerattiecībās, tikai vīrieši ir varmākas – tā nav, jo arī sieviete var būt vardarbīga pret vīrieti, izmantojot līdzīgu vardarbības taktiku;
10. upurim piemīt tādas personības īpatnības, kas veicina vardarbību attiecībās, – tā nav, par vardarbības veikšanu atbildīgs ir varmāka, nevis upuris;
11. bērniem labāk dzīvot pilnā ģimenē, nevis bez tēva – tā nav, jo, redzot vardarbīgas attiecības starp vecākiem, bērni tiek psiholoģiski traumēti, svarīgāka ir bērna drošības sajūta un attiecību emocionālā kvalitāte.

Ko darīt, ja esi vardarbīgās attiecībās?

Trīs iespējamie scenāriji un ieteikumi, kā rīkoties attiecīgā situācijā:

• plānojot pārtraukt attiecības – vajadzīgs plāns, laiks un atbalsts:
  • atbildi uz šiem jautājumiem – kur vari dabūt naudu, vai mājās esi drošībā, kad vari doties prom, vai plāno veikt kādas juridiskās darbības, vai tev ir advokāts, kā rīkosies tavs dzīvesbiedrs?
  • pārrunā drošības plānu ar:
    • psihologu, psihoterapeitu, atbalsta grupas vadītāju;
    • bērniem;
    • pašvaldības sociālā dienesta darbinieku;

• atstājot attiecības:
  • apdomā, kur vari doties (pie draugiem, radiem, uz krīzes centru);
  • vienmēr centies paņemt bērnus sev līdzi;
  • parūpējies par atslēgu dublikātu, nokopē svarīgus dokumentus;
  • sagatavo drēbju un nelielus naudas uzkrājumus pie personas, kam uzticies;
  • iespējams, jāvēršas tiesā ar lūgumu pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību;
• paliekot attiecībās:
  • mēģini atrasties telpās, kurām ir izeja;
  • pārliecinies, kuras durvis, kāpnes, logi un lifti ir visdrošākie izkļūšanai no mājas;
  • identificē tos kaimiņus, kuriem vari pastāstīt par vardarbību un lūgt izsaukt policiju, kad dzirdama vardarbībai raksturīga trokšņošana;
  • iemāci bērniem izsaukt palīdzību, zvanot uz policiju – 110;
  • ja esi briesmās, uzticies sev un dari visu, lai pasargātu sevi un savus bērnus.
  • abiem partneriem nepieciešams atbalsts;
  • ar speciālistu var pārrunāt palīdzības iespējas, piemēram, vardarbības veicējs var apmeklēt valsts apmaksātas nodarbības vardarbīgas uzvedības mazināšanai;
  • apdomā, kā vari par sevi parūpēties, kuram cilvēkam vari uzticēties un vai ir kāda droša vieta, kur vari patverties, ja situācija kļūst pārāk bīstama;
  • ja vardarbība šķiet nenovēršama:

Vairāk informācijas par vardarbības apkarošanas pasākumiem – LV portāla publikācijā “Cietušo aizsardzības un vardarbības apkarošanas pasākumi”.

Publikācijas tapšanā izmantota krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” veidotajā bukletā “Vardarbībai patīk klusums” ietvertā informācija.