SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. septembrī, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
2
2

Noteiks īpaši aizsargājamas bibliotēkas krājuma definīciju un aizliegumus rīcībai ar to. Saeima šonedēļ

FOTO: Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā – par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā
  • Grozījumos Bibliotēku likumā paredzēts definēt, kas ir īpaši aizsargājams bibliotēkas krājums, un noteikt aizliegumus rīcībai ar šajā krājumā ietilpstošajiem priekšmetiem. Plašāk >>
  • Grozījumos Augstskolu likumā paredzēts piešķirt noteiktām augstskolām tiesības veikt ārvalstī  izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi, ja izglītības dokumenta īpašnieks plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā. Plašāk >>
  • Galīgajā lasījumā nonācis jaunais Latvijas Bankas likums, kas regulēs bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas. Plašāk >>
  • Pirmajā lasījumā atbalsta grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem iecerēts piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kuras Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju. Plašāk >>
  • Iecerēts paplašināt policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma. Plašāk >>
  • Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvnieku pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. Plašāk >>
  • Galīgajam lasījumam tiek virzīti grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošumu”, kuros paredzēts uzlabot šādu būvju uzraudzību un kontroli. Plašāk >>
  • Galīgajam lasījumam tiek virzīti grozījumi, kuros paredzēts ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru. Tas nepieciešams, lai vēlētāji Saeimas vēlēšanās varētu balsot ar personas apliecību jeb eID karti. Plašāk >>
  • Noslēgts komisijas darbs pie grozījumiem Pasta likumā, kuros paredzēts paplašināt muitas iestādes tiesības attiecībā uz pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudi, aizdomīgo pasta sūtījumu izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu. Plašāk >>

Noteiks īpaši aizsargājamas bibliotēkas krājuma definīciju

Deputāti konceptuāli apstiprinājuši likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” grozījumus, ar kuriem paredzēts nodrošināt likuma atbilstību Eiropas Padomes konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām.

Tāpat pirmajā lasījumā deputāti apstiprināja grozījumus Bibliotēku likumā, lai atbilstoši konvencijai noteiktu īpaši aizsargājama bibliotēkas krājuma definīciju un aizliegumus rīcībai ar šajā krājumā ietilpstošiem priekšmetiem.

Kā skaidro Kultūras ministrija, likumprojekts ir saistīts ar 2021. gada 7. janvāra grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar kultūras priekšmetiem, tostarp īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumentiem. Likumprojektā arī noteikts, kādi dokumenti ietilpst īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājumā, kā arī rīcības pamatprincipi ar šiem dokumentiem.

Likumprojektā noteikti rīcības aizliegumi ar īpaši aizsargājamo bibliotēkas krājumu un tā dokumentiem. Aizliegums glabāt, pārvietot, pārsūtīt, atsavināt, izvest ārpus Latvijas Republikas vai ievest tajā nelikumīgi iegūtus īpaši aizsargājama bibliotēkas krājuma dokumentus, īpaši aizsargājamā bibliotēkas krājumā neiekļaut iespējami nelikumīgi iegūtus dokumentus, kā arī aizliegums iznīcināt un bojāt īpaši aizsargājama bibliotēkas krājuma dokumentus.

Tāpat likumprojekts paredz administratīvo atbildību par prettiesiskām darbībām ar īpaši aizsargājama bibliotēkas krājuma dokumentiem – nacionālā bibliotēku krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, uzturēšanas un saglabāšanas kārtības pārkāpšanu, kā arī konservācijas un restaurācijas noteikumu pārkāpšanu.

Pēc likuma grozījumu pieņemšanas par īpaši aizsargājamu tiks uzskatīta nacionālā bibliotēku krājuma daļa, kurā var ietilpt šādi dokumenti:

  • seniespiedumi, kas izdoti latviešu valodā līdz 1855. gadam un citās valodās līdz 1850. gadam;
  • bibliotēku speciālo krājumu daļas, izdotas līdz 1950. gadam (ieskaitot trimdas izdevumus);
  • vienīgie eksemplāri (tostarp gan analogi, gan digitāli radītie rokraksti, fotogrāfijas, audiovizuālie materiāli, zīmējumi, skices, rasējumi, foto negatīvi, grafikas, nošizdevumi, kartogrāfiskie materiāli u. c.);
  • arhīva eksemplāri, tai skaitā digitālie, eksemplāri ar unikāliem autogrāfiem un citiem manuāliem ierakstiem, unikāliem iesējumiem, ekslibriem un spiedogiem.

Plašāk par izmaiņām Krimināllikumā lasiet LV portāla publikācijās:

Daļai augstskolu piešķirs tiesības veikt ārvalstu izglītības dokumentu ekspertīzi

Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, ar kuru iecerēts piešķirt noteiktām augstskolām tiesības veikt ārvalstīs  izdotu akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi un izsniegt izziņu, ja izglītības dokumenta īpašnieks plāno uzsākt vai turpināt studijas Latvijā.

Likumprojekts paredz, ka augstskolas, kurām kvalifikācijas prasības noteiks Ministru kabinets, varēs veikt ekspertīzi un izsniegt izziņu, ja izglītības dokuments vai akadēmiskais grāds būs izdots, sākot no 2016. gada 1. janvāra Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Šveices Konfederācijā un izglītības dokumentu īpašnieks būs iesniedzis pieteikumu studijām attiecīgajā augstskolā. Plānots, ka citu ārvalstu sarakstu, kuru izglītības dokumentu ekspertīzi varēs veikt šīs augstskolas, noteiks Ministru kabinets.

Paredzēts, ka tiesības veikt noteikto izglītības dokumentu un diplomu ekspertīzi būs tikai tām augstskolām, kurām ir ilggadēja starptautiska sadarbība akadēmiskajā darbā, pieredze darbā ar ārvalstu studentiem, atbildīga studentu atlase, kvalificēts personāls, atbilstoša materiāltehniskā bāze un kapacitāte, teikts likumprojekta anotācijā. Kvalifikācijas prasības augstskolām, kas varēs iegūt šīs tiesības, un kārtību, kādā tās tiks piešķirtas, noteiks Ministru kabinets, paredzēts likumprojektā. Tāpat plānots noteikt, kādos gadījumos augstskola šīs tiesības zaudēs.

FKTK pievienos Latvijas Bankai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajam lasījumam atbalstīja jauna Latvijas Bankas likuma projektu, kas paredz regulējumu valsts centrālās bankas darbībai pēc tās apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 

Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc paredzētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību. 

Jaunajā likuma projektā noteikti Latvijas Bankas darbības principi, tostarp bankas uzdevumi, pārvaldes uzbūve un finanšu jautājumi, kā arī centrālās bankas loma makrouzraudzības politikas īstenošanā. 

Tāpat jaunajā likumprojektā noteikta Latvijas Bankas kompetence un nepieciešamie tiesiskie instrumenti finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī paredzētas speciālas prasības bankas informācijas aizsardzībā. 

Rehabilitācija ar termiņuzturēšanās atļauju

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem iecerēts piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kuras Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju.

Tāpat plānots, ka šādas tiesības būs vardarbībā cietušajiem trešās valsts valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā un kuri ir aizturēti (līdz izraidīšanas vai izceļošanas brīdim), vai kuriem ir piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis. Izmaiņas likumā paredzēts attiecināt arī uz tiem ārzemniekiem, kuru atgriešanas lēmums ir apturēts vai kuriem ir noteikts laika posms brīvprātīgai izceļošanai.

Kā likumprojekta anotācijā norāda tā autori no Labklājības ministrijas, ārkārtējā situācijā konstatēts, ka var izveidoties situācija, kurā noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt valsts atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

Paplašinās policijas tiesības pieņemt lēmumu par personas, kas rada vardarbības draudus, nošķiršanu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”. Ar tiem plānots noteikt, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.

Grozījumi attieksies uz tiem gadījumiem, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.

Mājdzīvnieku reģistrācija tikai pie veterinārārstiem

Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, iecerēts, ka turpmāk mājdzīvnieku pirmreizēji varēs reģistrēt tikai pie veterinārārstiem. To paredz grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kurus konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka praktizējošs veterinārārsts veiks ne tikai šo dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu, bet arī to pirmreizējo reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.

Savukārt pašvaldībai normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku noteikto reģistrācijas kārtību būs jānodrošina suņa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzība un kontrole saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, paredzēts likuma grozījumos.

Patlaban mājdzīvnieku sākotnēji var reģistrēt ne tikai pie veterinārārsta, bet arī vietējā pašvaldībā, Lauksaimniecības datu centrā, izmantojot portālu www.latvija.lv vai centra tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu. Tā kā dzīvnieka īpašnieks var izvēlēties, kā reģistrēt savu dzīvnieku, tad nereti dzīvnieks nemaz netiek piereģistrēts, teikts likumprojekta anotācijā.

Stiprinās HES drošību

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošumu”.

Izmaiņas paredz uzlabot šādu būvju uzraudzību un kontroli, kā arī pilnveidot dokumentu iesniegšanas kārtību.

Grozījumos paredzēts, ka atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanu šādām būvēm uzraudzīs un kontrolēs Būvniecības valsts kontroles birojs vai attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas HES. Patlaban to dara Ekonomikas ministrija. Grozījumi nepieciešami, lai veicinātu dokumentu kvalitatīvu izvērtēšanu, anotācijā akcentējuši likumprojekta autori.

Paredzēts noteikt, ka B un C klases būvju drošuma uzraudzības funkciju nodos attiecīgajai pašvaldībai. Savukārt Būvniecības kontroles birojs uzraudzīs drošumu A klases būvēm – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES –, kas vienlaikus atrodas vairāku pašvaldību teritoriju robežās un kam ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā Baltijas reģionā.

Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru. Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti. 

Grozījumi ļautu nodrošināt tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. 

 

Plašāk LV portāla skaidrojumos:

Aizdomīgus pasta sūtījumus kontrolēs stingrāk

Lai stingrāk kontrolētu aizdomīgus pasta sūtījumus, it īpaši, ja ir aizdomas, ka tajos atrodas narkotiskas vielas, kā arī lai paplašinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iespējas efektīvāk veikt šādu sūtījumu kontroli, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem Pasta likumā.

Izmaiņu mērķis ir paplašināt muitas iestādes tiesības attiecībā uz pārrobežu pasta sūtījumu pārbaudi, aizdomīgo pasta sūtījumu izņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumos paredzēts definēt aizdomīgu pasta sūtījumu. Paredzēts noteikt, ka tas būs pārrobežu pasta sūtījums, par kuru ir aizdomas, ka tas satur narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzētos izejmateriālus (prekursorus), jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturošus izstrādājumus.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU