DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. septembrī, 2021
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Plāno piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts līdzekļiem vardarbībā cietušajiem ar termiņuzturēšanās atļauju

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 8.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts piešķirt tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, kuras Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju.

Tāpat plānots, ka šādas tiesības būs vardarbībā cietušajiem trešās valsts valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kuriem nav likumīga pamata uzturēties Latvijā un kuri ir aizturēti (līdz izraidīšanas vai izceļošanas brīdim) vai kuriem ir piemērots aizturēšanai alternatīvs līdzeklis. Tāpat plānots, ka tas attieksies uz tiem ārzemniekiem, kuru atgriešanas lēmuma darbība ir apturēta vai kuriem ir noteikts laika posms brīvprātīgai izceļošanai.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, ārkārtējās situācija laikā konstatēts, ka var izveidoties situācija, kurā noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt valsts atbalstu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušiem bērniem, kuri ir atzīti par patvēruma meklētājiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām. Ar grozījumiem plānots likumu papildināt, nosakot, ka šādas tiesības būs arī tiem bērniem, kuri atzīti par mazāk aizsargātajām personām izraidīšanas procedūrā.

Ar likuma grozījumiem plānots arī paredzēt iespēju pašvaldībām piešķirt sociālos pakalpojumus tām personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas.

Tāpat ar likuma grozījumiem plānots risināt arī jautājumu, kas saistīts ar neviennozīmīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju attieksmi pret ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā, kas var apdraudēt klientu aprūpi, veselību un dzīvību, piemēram, nesadarbošanās ar veselības nozares speciālistiem Covid-19 testu veikšanā, neskaidra atbildība un operatīvas rīcības trūkums saslimšanas konstatēšanas gadījumā institūcijā, teikts likumprojekta anotācijā. Plānots noteikt, ka katastrofas un ārkārtējās situācijas gadījumā sociālo pakalpojumu sniedzējam būs pienākums ievērot attiecīgās pašvaldības un valsts institūciju prasības, norādījumus, vadlīnijas un veikt pasākumus apdraudējuma un klientu drošības risku mazināšanai.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimā.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU