Deputātu rosinātās izmaiņas paredz, ka visiem bērniem kopš dzimšanas brīža līdz pirmsskolas izglītības programmas apguvei būs jānodrošina agrīna attīstības izvērtēšana. Pašlaik valsts to nodrošina bērniem vecumā no pusotra līdz trīs gadiem.
Tāpat grozījumi paredz, ka no trīs gadu vecuma bērniem ar konstatētām speciālām vajadzībām būs jānodrošina individuāls pedagoģiskais un psiholoģiskais atbalsts bērnudārzos un skolās – gan valsts un pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs. Šobrīd šāds atbalsts ir pieejams tikai no skolas vecuma.
Plānots, ka Ministru kabinetam būs jānosaka prasības un kārtība, kādā bērniem tiek veikts agrīnās attīstības izvērtējums pie ģimenes ārsta bērna profilaktiskās apskates ietvaros un kā tiek īstenota agrīnās attīstības izvērtējumā iesaistīto iestāžu sadarbība un informācijas aprite.
2024.gadā Latvijas pētnieku komanda izstrādāja bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu, kas paredzēts bērniem vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Instruments pārbaudīts vairāk nekā 1000 bērnu izlasē, un digitālais rīks nodrošina uzticamus rezultātus, ko papildina skaidri un praktiski ieteikumi vecākiem un pedagogiem, lai bērni savlaicīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pasaules attīstīto valstu un arī Latvijas dati liecina, ka 17-20 procenti bērnu sastopas ar dažādiem attīstības riskiem un vajadzībām, kuru gadījumā nepieciešams profesionāls speciālistu atbalsts.
Visbiežāk konstatētie attīstības riski ir kavēta valodas attīstība, sociāli emocionālās grūtības, uzmanības un uzvedības problēmas, kā arī mācīšanās grūtības. Novēloti atklāti attīstības riski var radīt būtisku emocionālu slogu ģimenei, ietekmēt bērna pašapziņu, apgrūtināt mācību procesu un palielināt izmaksas veselības, izglītības un sociālajā sistēmā.
Bērnu agrīnās attīstības skrīnings ir strukturēts izvērtēšanas instruments, kas palīdz pārbaudīt, vai bērna attīstība atbilst viņa vecumam. Pasaulē plaši izmanto dažādus attīstības izvērtēšanas rīkus, kas paredzēti bērniem no pirmajiem dzīves mēnešiem līdz pat astoņu gadu vecumam. Šos instrumentus izmanto dažādās pasaules valstīs, taču Latvijā līdz šim tāds rīks bērnu attīstības izvērtēšanai praksē nav izmantots.
Likumprojekts paredz arī izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas veicinās sadarbību starp ārstiem, pedagogiem, atbalsta speciālistiem un vecākiem. Sistēma ļaus droši apkopot informāciju par bērna attīstību un laikus plānot nepieciešamos atbalsta pasākumus, izvairoties no situācijām, kad bērns “pazūd” starp dažādām iestādēm. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti iepriekš īpaši uzsvēra nepieciešamību nodrošināt augstākos personu datu aizsardzības standartus.
Lai grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un saistītajos likumos stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem vēl trešajā lasījumā.
Plānots, ka izmaiņas likumos stātos spēkā 2028.gada 1.jūlijā.
